Es arī klausos... un iekšēji tiešām ļoti skumstu, vienkārši žēl, ka tā notiek, žēl, ka vairs nebūs iespējas doties uz Mārtiņa koncertiem, tiešām skumji...
Protams, ik dienas, kāds mirst.. bet šādi notikumi, kad negaidīti nomiris kāds pozitīvs būtībā vienkārš cilvēks, liek man personīgi aizdomāties, cik ļoti ikdienas steigā mēs nepievēršam uzmanību līdzcilvēkiem, kas mums ir apkārt un nepievēršam uzmanību daudzām lietām, kas notiek apkārt un daudz ko uztveram ļoti nevērīgi... un tikai tad, kad kaut kas notiek... mēs to patiesi novērtējam, tikai tad...