Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

vientuļa bērnība

 
Reitings 132
Reģ: 29.01.2009

Chavinja! :)

Šodien man tāds melanholiskais vakars.. Ar draudzeni pārcilājām visu dzīvi, sākot no bērnības.. Un aizdomājos - tas laikam ir tas posms kurš ieliek pamatus visai dzīvei, īpaši sabiedriskajai jomai.. Proti izaugu ar māsu, bet vinja bija vecāka un ātri sāka iet skolā, tā kā vienmēr bija aizņemta ar mācībām, vecāki ar darbu, kaiminju bērnu nebija, vecmāminja bija, bet veca un slima, daudz laika pavadīja gultā līdz ar to var teikt uzaugu viena pati.. Tik neskaitāmas reizes spēlējos pati ar sevi, fantazēju, izdomāju. Mani labākie draugi bija dzīvnieki un lelles.

Un tagad skatos uz sevi kā uz pieaugušu sievieti un domāju cik gan maz kas ir mainījies - vēl joprojām dzīvnieki ir mana prioritāte, regulāri ziedoju dzīvnieku patversmēm, lelles.. haha varbūt tas, ka uz ielas nespēju iziet kamēr neizskatos kā lelle (t.i. make up, frizūra, apģērbs) :D. Savukārt ar draugiem ir kā ir. Visi saka tik sabiedriska, atvērta, bet ja vien vinji zinātu cik man grūti tas nākas.. visas ballītes ar daudz cilvēkiem man ir piespiedu pasākumi. Un lieki piebilst īstu patiesu draugu man nav. Esmu tikai es pati sev. Un tad nu aizdomājos -varbūy tas ir mantojums no bērnības. Kā ar jums? Jūsu viedoklis? :)

28.01.2011 01:11 |
 
Reitings 577
Reģ: 29.01.2009
Jaa varbuut tas ir mantojums no beerniibas ,bet ir jaamaina sevi lai nebuutu arii vientulas vecumdienas.
28.01.2011 01:21 |
 
10 gadi
Reitings 873
Reģ: 04.05.2009
Creol pagātni izmainīt nevar, bet nākotni gan.
28.01.2011 01:23 |
 
Reitings 671
Reģ: 29.01.2009
Eht, man ir tik ļoti līdzīga situācija.. Būtībā arī mana bērnība pagāja spēlējoties savā pasaulē. Protams, man bija kaimiņu bērni blakus mājā, bet viss labāk jutos viena.
Arī tagad esot vienai jūtos ļoti labi, esmu es pati, daru to, kas patīk. Tuvu draugu laikam arī tādēļ man nav, jo neviens nevar radīt to patīkamo sajūtu,ko jūtu,kad esmu viena..
Protams man ir puisis, mums viss ir labi, bet tajā pašā laikā, es varu stundām pavadīt vannas istabā, karstā vanna ar savām domām.. (l) un neuzskatu,ka tas ir, kas nepareizs.
Protams nevajadzētu ar to pārspīlēt, jāmācās sadalīt laiku sabiedrībai un sev. Pagaidām, es to varu, sadalu laiku drauga, ģimenei, skolas biedriem un sev.
28.01.2011 01:29 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Man nav ne brāļu,ne māsu.Es bērnībā arī daudz spēlējos viena.Daudz fantazēju un tā.Protams,man bija māsīcas,ar ko arī kopā diezgan daudz spēlējāmies,un tomēr-vairāk biju viena.
Bet man bija forša bērnība un tā nav diez kādu slikto mantojumu atstājusi.
Nu,labi varbūt vienu lietu.Man bērnībā gribējās sunīti.Bet mēs nevarējām ņemt,jo dzīvojām dzīvoklī.Tagad,kad esmu pieaugusi es 100% zinu,ka man būs vismaz viens sunītis.Kaut vai dzīvoklī(tiesa,lielākā kā tas,kurā šobrīd ar mīļo dzīvoju),bet būs.Un obligāti no patversmes.Tas tā kā no bērnības nāk: tad nevarēju turēt,tāpēc tagad,kad neesmu vairs bērns,man būs.
Savā ziņā esmu vienpate arī tagad,bet tam ir citi iemesli,nevis bērnība.Taču,tajā pašā laikā man ir superīgas draudzenes.Tā kā...
28.01.2011 01:31 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Man līdzīgi kā Heartkiller, ar suni. Tikai es paņēmu uzreiz kā vien bija kaut mazākā iespēja, pat zinādama to,ka otrs ir pret.
Bet par vientulību kopumā-es vel meklēju sevi, pētu. Maz esmu redzējusi,lai spriestu-kas un kā ar mani. Jā, it kā sabiedriska esmu, bet pati vel īsti nesaprotu-tas man patīk vai nē.
28.01.2011 01:51 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Arī uzaugu praktiski viena. Bērnībā vēl pārdzīvoju, ka māsa runā tikai ar savām draudzenēm, mani nē, stāsta noslēpumus viņām, man neko, kad uzaicina bariņu ciemos, negribēja manu kompāniju utt. :%27-( Traki tas bija. Ļoti sāpēja. Mamma ar strādāja daudz, tētis ar.. Oma tik šad tad bija ciemos, bet visu laiku pamācīja un kritizēja, ja kaut ko ne pa prātam izdarīju. Kaimiņos bērni manā vecumā nebija. Bet...ir arī labas atmiņas. :)
Tagad- arī esmu bez labām draudzenēm, kurām visu varētu uzticēt. Ir tikai 1 labs draugs, kam visu varu stāstīt, bet kontaktējamies reti. :(
Suņi bija bērnībā. Ar tiem uzaugu un no tiem ar mācījos šo to. :) Prieks par to, ka ne tikai no cilvēkiem kaut ko var iemācīties. :-)
Esmu pateicīga par bērnību, kas man bija. Varbūt ne perfekta, bet tieši tāda, kādu vajadzēja, lai kļūtu tāda, kāda esmu. :) (l)
28.01.2011 01:52 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Man berniba bija loti interesanta,jo man kaiminu maja dzivoja draudzene,kura bija vienkarsi neaptverama... :-D Mums ar dvinu brali tiesam gaja jautri,kopa ar so "razbainieku"!!!!Iet runa par 5g un uz augsu!!! :-D :-D
28.01.2011 01:56 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
daļēji tā ir.
28.01.2011 02:39 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Erica-pateici loti labi-kadi bijam berniba un agra jauniba -tadfi bijam!!!Tagad tikai uz prieksu!!!Vajag iemileties!!! (l)
28.01.2011 02:42 |
 
Reitings 1592
Reģ: 29.01.2009
es arī bērnībā bieži biju viena. bija bērni, taču daļa no viņiem bija lielāki. tā nu pati savā nodabā daudz laika pavadīju, bija bagāta fantāzija, iedomu draugi, pat sava iedomu pasaule.
taču esmu pati daudz ar sevi strādājusi, man nav problēmas komunicēt ar cilvēkiem, iziet sabiedrībā, arī profesiju esmu izvēlējusies, kur ir jābūt komunikablam un sabiedriskam, taču man ļoti labi ir arī vienai. kas ir pluss, jo ir cilvēki, kas neprot laiku pavadīt tikai ar sevi. man patīk laiks, kad varu būt viena- daru, ko vēlos, ne par vienu nedomājot. :)
28.01.2011 03:03 |
 
Reitings 393
Reģ: 29.01.2009
iespējams,ka bērnība tā tevi ir iespaidojusi.mēs visi taču esam dažādi! :-)
28.01.2011 03:04 |
 
Reitings 1613
Reģ: 09.03.2010
Man bija daudz kaimiņu bērnu- pārsvarā puišeļi! Biju īsts bosiks :-D kāpām kokos, šāvām ar kaķenēm un metāla trubām ogas, spēlējām paroles, kariņus, kazakus un razboiņikus :-D
Man bija ļoti, ļoti jautra bērnība (l)
28.01.2011 03:09 |
 
Reitings 1613
Reģ: 09.03.2010
Man nebija lelles, bet gan traktoriņš un sarkans trīsritenis (l) Vienmēr ceļi un elkoņi nobrāsti.
Es pat brīnos kā no tādas pašpuikas varēju izaugt par mežģīņu, volāniņu un sievišķīgu lietu dievinātāju. :-D
28.01.2011 03:13 |
 
Reitings 132
Reģ: 29.01.2009
paldies meitenes par viedokļiem :)
man patīk jūsu domu gājiens, tāds caurcaurēm pozitīvs (l)
un nav gluži tā ka mani tā problēma nospiestu, tikai gadiem ejot arvien vairāk sāku analizēt un iepazīt sevi un rodas arvien vairāk jautājumu kā un kāpēc.. Jūs jau zināt :)
28.01.2011 04:08 |
 
Reitings 5087
Reģ: 01.03.2009
Kas man palicis no bērnības... vairāk biju tāda savā nodabā, ok - ja ir cilvēki apkārt, lai viņi ir, bet tāpāt vienmēr pati ar sevi, savā prātā vienmēr visu izdomāju, nolēmu, rosījos, darbojos pa savam, tādā nedaudz kupoliņā, citi visi itkā rotēja blakus... ne gluži manī... :)
Biju vienīgais bērns ģimenē, man bija milzīgs dārzs, pļavas, meži, suns.... un bezgalīgi daudz ko darīt nepārtraukti :D un draugi - viņi bija visulaiku, kaimiņbērni, klasesbiedri utt., bet tā... itkā tālākā plānā nedaudz :D
Nu ir tagad joprojām tā.
28.01.2011 04:23 |
 
Reitings 5087
Reģ: 01.03.2009
Tā kā tīģeri... viņi itkā turas barā, jo tā vajag, un itkā tā ir labi, bet viņiem vajag tos mirkļus, kad pasnaust vienatnē kaut kur aiz smilgām stepē :D
28.01.2011 04:25 |
 
10 gadi
Reitings 6246
Reģ: 01.04.2009
Es arī bērnībā biju galīgi vientuļa - brāļu, māsu man nav, kaimiņos bērnu nebija, jo dzīvojām laukos nomaļā vietā, vecāki bija darbā, uzaugu ar vecmāmiņu, bērnudārzā tāpēc negāju. Kad sāku iet skolā, biju kautrīga, par sevi nepārliecināta, daudz ko baidījos darīt, ko tikai citi par to teiks. Skolā draudzenes bija, bet ļoti labi jutos viena. Arī tagad tā ir...Un jā, varu teikt, ka tas man no bērnības nācis mantojumā - dažreiz bailes kontaktēties ar svešiniekiem, tāda kā noslēgtība un neprasme pa īstam draudzēties.
28.01.2011 16:51 |
 
Reitings 883
Reģ: 24.03.2009
Jā, man arī līdzīgi, biju vienīgais bērns ģimenē, vasaras pavadīju laukos pie omes. Tāpēc varbūt arī esmu tāda nedaudz noslēgta sevī. Esmu sapratusi, ka tieši tāpēc gribēšu sev lielu ģimeni, bērnus vismaz 2 (nu tā, lai ir pilna māja), jo man visa tā vienmēr ir pietrūcis.
28.01.2011 17:10 |
 
Reitings 712
Reģ: 29.01.2009
Esmu vienīagis bērns ģimenē,vienmēr prasos pēc sabiedrības,burtiski bail palikt vienai.
ļoti nepatīk tas :-/
28.01.2011 17:20 |
 
10 gadi
Reitings 6246
Reģ: 01.04.2009
O`Hāra, manai radiniecei, kad maza viņa bija, arī bija tā - viņa vienīgais bērns un tāpēc visu laiku skrēja pie citiem spēlēties un draudzēties, viena neko negribēja. A man tieši pretēji, biju viena un labi jutos viena, īstenībā arī tagad nekas nav mainījies, varu vnk nosēdēt pāris dienas mājās,nevienu nesatiekot, tikai sazvanoties un čatojot:D
28.01.2011 17:27 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits