Vai ir iespējams...

es laikam vispār mīlēt nemāku, es tik vnk sado mazo esmu un viss....

Bet kāds tur sakars ar otra cilvēka izmainīšanu? Tas, ka mīli par daudz jeb sevi par maz, nav viņa vaina. Man jau liekas, ka aiziet ir viegli, tikpat viegli, cik dzīvot, neko nemainot. Māksla ir dzīvot tā, lai ir labi, nevis samierinoties. :-)

Bet kate, es nespēju noticēt. Man Tu liecies riktīga individualitāte! Varbūt iedzer, izgulies un rīt viss liksies gaišākās krāsās? Nea? :-)

Hell- nav īpaša starpība starp tām divām lietām! :-P

manuprāt, vīrieši to vnk tik ļoti neizrāda, protams, ka viņi arī pēc mums alkst, ilgojas un visādi citādi negrib pazaudēt vai laist vaļā.

un vēl ir būtiska atšķirība, vismaz man tā bija, ka sākumā pašā, pašā viņš darīja visu, lai justos kā 7 debesīs, pēc tam, kad pieradināja un zināja, ka nekur nepalikšu, palika vēss, citreiz pat vienaldzīgs, tad vajag parādīt savu vietu, un tad jau ir nākamais posms, kad viss notiek pats no sevis un tev vairs nav jāsatraucas, kurš kuru cik stipri mīl, jo zini, ka viss ir kā tam jābūt. Runāju gan pēc savas pieredzes, jo arī man sākumā viss bija pakārtots viņam, līdz iemīlēju sevi un savas vajadzības!

Emba, es runāju par to,ka cilvēkam palieku pāri, bet man šis cilvēks ir par maz. Tur nevar mainīt, nevar izmainīt, lai ir līdzsvarā.

kate, laikam tev taisnība... es kādreiz kā debīla skraidīju draugam pakaļ, kā sakašķējāmies, tā es biju tā, kas zvanīja, pinkšķēja, kliedz... kā es gribētu laiku pagriezt atpakaļ... redzēt, cik daudz tad viņam nozīmēju... jo ja tad jau nekā nebija, tad kāpēc mēs marinējamies joprojām... viņu es it kā saprotu, viņš domā, kā lielākā daļa 30 gadīgi veči, ka ir laiks nopietnībai, stabilitātei.. bet viņi ir debīli tā domājot, ir laiks tikai un vienīgi tagadnei, tagadnes sajūtām, ko cilvēks jūt šobrīd... nevis domāt, ka ir laiks sākt domāt pat nākotni... ai man murgs smadzenē, moška saprati manu domu, moška nē!!

Emba- tiešām paldies!
Neticu, ka tik ātri mainīsies domas. Bet es tagad esmu nolēmusi cīnīties! Es jūtu, ka man nav lemta mūžīgi laimīga un maiga mīlestība...Ir jācenšās, lai to sasniegtu, un to es arī darīšu!

just ar dream, maināmies ar večiem. Es domāju par nākotni, manējais tikai šeit un tagad ir, un neko konkrētu nezina.

un jā..esmu vairākas reizes mēģinājusi pārtraukt, bet, kad izdzirdu- es Tevi negribu pazaudēt, viss mans gribasspēks pazūd.
bet vārdi ir un paliek vārdi. rīcības ta nekādas. man vnk vajag just, ka esmu vajadzīga. [varbūt ar sajūtām man kkas nav riktīgi, jo es to nejūtu, varbūt es gribu pārāk daudz.]

kate, par ko Tu domā cīnīties. Es tā arī nesapratu. :-/

late_elīne. davai! vajag šamējos sapurināt! bet kam tev veci, kurš jau rīt ir gatavs pirkt bērnu ratiņus??:D

late, un man likās ka tu runā ar man :D ( par to uzrunu - Katiņ )

kate, jā ir iespējams. Man laikam ir mazliet tāda situācija..

"man vnk vajag just, ka esmu vajadzīga"
Ar mani ir tieši tāpat!

"man vnk vajag just, ka esmu vajadzīga"
Ar mani ir tieši tāpat
Ar mani arī. :-D

just a dream, lai pērk ratiņus. :-D Es gan nedomāju tik tālu nākotni,bet vismaz,lai kaut kas būtu skaidrs tālāk par nedēļu.

high 5 , man arī :D

Es gribu cīnīties par mīlestību! Varbūt tas skan pārāk banāli, bet tā es esmu nolēmusi. Es gribu būt kopā ar savu vīrieti līdz kapa malai! Gribu būt laimīga kopā ar viņu! Gribu savu krunkaino rociņu ielikt viņa krunkainajā rociņā! Vienkārši gribu, lai viņš mani mīl, par ko tagad neesmu pārliecināta!
Ticu, ka nevar saprast manu domu, jo es pati tā līdz galam nesaprotu!

"man vnk vajag just, ka esmu vajadzīga"
Ar mani ir tieši tāpat..
high double 5, man arī :D

late_elīne., nu redzi, a man nedēļa ir ideāls variants :D

Kate, nopietni, atrodi kkādas aizraušanās vai nodarbošanās, es iesaistījos pašpārvaldē skolā nāca jauni cilvēki, jaunas vēsmas, tad sāku iet braukšanas kursos, tad ik pa laikam kkur (kad vēl varēju) ar draudzenēm patusēju, un zini, viņš sāka justies, manuprāt, apdraudēts, ka esmu pastāvīga, neatkarīga, man šķiet, tad viņš mani patiesi sāka mīlēt, kamēr čīkstēju par to cik pavadām maz laiku kopā, par to, ka ir acīmredzams, ka es viņu mīlu stiprāk, viss bija ļaunāk, tad arī jutos nevajadzīga, atceros, tās sajūtas bija pretīgas, nekad īsti nebiju laimīga, bet viss mainījās, tagad saņemu sms no viņa, vai viss paliek spēkā šodien sasildīsi gultiņā utt, agrāk bija jāmin, kur viņš ir, kāpēc neatbild uz sms utt., mūsu spēkos ir visu mainīt un pie ta ir jāķeras! :-)