6 gadi un tagad viss!!!

Jūtu līdzi, turies!
Man brālis izšķīrās no draudzenes, ar kuru kopā bija vairāk kā 8ņus gadus!!! Un viņa viņam pateica, ka pēdējo laiku esot mīlējusi viņu tikai kā brāli! (t) Kā tā var - es nezinu! (t)
Brālis ļoti pārdzīvoja, bet nu man liekas, ka viņš tāpat viņu vēl atceras un aizstāv šā vai tā, kā arī abi visu laiku sazinās. Nu nezinu, man jau vien nepatika, ka viņa tā pateica - mīlējusi kā brāli. Ai...man zināmi visādi šitādi šķiršanās stāstiņi iz dzīves.

Nē, kā brālis viņš man nebija.

daudz dzēra?
nju ar dzērāju Tu diez vai būtu bijusi laimīga :-/
daudz kopā nodzīvotu gadu un ticu, ka sāp, bet varbūt tā ir labāk, jo spriežot pēc Tevis rakstītā, Tu vairs viņu nevēlies sev blakus.
ir sāpīgi, bet vajag saņemties. lai izvāc mantas un tad iekārto mājokli pa savam, iztīri, ielaid svaigu gaisu, iesmaržini, uztaisi kaut ko garšīgu.
galvu augšā ;-)

Jocīga ir cilvēka daba, kad viņi ir kopā pārsvarā redz tikai slikto, piekasas visam tam, tiklīdz šī cilvēka vairs nav tu visu atceries ar smaidu uz lūpām. Kuram gan šķiroties nav bijusi šī sajūta. Turies!

Frenda es tikai minēju to kā faktu, nevis pielīdzināju Tev!
Jā, piekrītu, ka visas labās lietas un īpašības pamana tikai tad, kad viss ir beidzies!

Vienmēr jau būs tā, ka attiecībās bija gan labie, gan ne tik labie brīži..Atceries vairāk tās sliktās lietas, ka Tevi sāpināja un neapmierināja un Tu sapratīsi, ka izdarīji pareizo izvēli šķiroties. Lai gan 6 gadi ir ilgs laiks, būs grūti:(

Turies!!
neko jaunu jau Tev nepateikšu.
Regīna Ezera ir teikusi-šķirties-tas ir mazliet mirt!
var jau piekrist, jo sāpes sākotnēji ir nežēlīgas, bet, ahh,cik laimīga būsi, kad sāpes norims un sapratīsi,ka viņš ir prom no tavas dzīves. turies!

Landa. Zinu, zinu, ka nepielīdzināji. :-/ Nav lielākas sāpes par šīm. Kad iedomājos viņa sāpes - sāp vēl vairāk. Bet jā, dzēra - un tas ir vienīgais iemesls. :'-(

Nu kā lai tevi mierina? Vēl jau ļoti mazs laiciņš ir pagājis... Protams, ka sāp un sāpēs vēl labu laiku, bet ar katru stundu arvien mazāk un mazāk. :-)
svarīgi tik tiešām ir tagad nebūt vienatnē...žviks pie draudzenēm,paziņām-pa veikaliem,skaistumkopšanas saloniem,lutini sevi! :-P

Fiducia par citātu - atkal bimbulis parāva - tik labs apzīmējums.

wathermelon - draudzene vilku no mājas ārā, bet es nē, nē... Nu losene nu... :'-(

Kā viens gudrs cilvēks bija uzrakstījis - Ir jāmāk aizvērt garlaicīgu grāmatu, aiziet no slikta kino un šķirties no cilvēkiem, kuri tevi nenovērtē ... Un šajā gadījumā tā ir - cilvēks nesaprata, ka ar savu dzeršanu, uzvedību pamazām otrā nogalina visu to labo, skaisto... Eh! Viss būs labi! Labākās zāles ir laiks!

Jā,citāts labs un ļoti patiess. ar šo visu tu pārdzimsi un sāksi jaunu dzīvi,ja tā var teikt :) dzīvo ar domu,ka būs tikai labāk!

Gan jau, ka būs... Es esmu novākusi visas bildes, visu kas bija kopīgs, romantisks. Sirdi tik nevaru aizvākt, kura sāp. Žēl, ka nav zāles, kas nomāktu šo sajūtu.

Piepildi savu laiku ar plāniem, lai nav jāsēž mājās vienai. Kad aizveras vienas durvis, atveras citas.
Sākumā būs briesmīga sajūta, bet ar laiku sapratīsi, ka tā ir labāk. Galvenais mēģini nedomāt par to tik ļoti, neanalizēt visu un neturi sevi tajā sajūtā, bet gan centies izrauties!

TURIES. :-)

Kad mēs strīdējāmies, tad spītīgi gāju tusēt, ar draudzenēm. Nesēdēju mājās. Atceros, ka iztēlojos, ka tad, kad izšķiršos, tad iešu trīs reizes vairāk. Kā tad = es sevi tik slikti pazīstu. Tieši tā arī notiek - nelaimīga čupiņa sēž viena istabā, klipina taustiņus un analizē situāciju. Sviests. Rīt pirkšu jaunas tapetes. Jāizdomā kāda krāsa. Ceru, ka palīdzēs.

Life sucks, but that is life :-)

turies, laiks ir vienīgās un vislabākās zāles :-)

jūtu līdz,ļoti saprotu, kā tas ir. bet zinu, ka nav jēgas dot padomus, tāpat tu jau zini, ko darīt - veltīt tagad laiku sev.
bet gandrīz 7 gadi ir ļoti ilgs laiks. ļooooti ilgs...ģimene jau. žēl. :-(

Es vispār nesaprotu, kas pēdējā gadā laikā ir, ka tik daudzi šķiras. :-| Man tas pats bija pirms pusgada, zinu, kā jūties un tikai tagad esmu sākusi atkal normāli dzīvot ar laika aizpildīšanu. Tās trakākās sāpes ir jāizsāp un jāizraud, tur nekāda skraidīšana apkārt un nedomāšana nenāks par labu, jo agri vai vēlu tas nāks uz āru un tā pa spēcīgo. Es zinu līdz kādām domām es nonācu beigu beigās, tāpēc teikšu tev tikai vienu - ar laiku paliks vieglāk, nedomā, ka šodienas sajūta paliks uz visiem laikiem. Turies.

Tas bija ilgi. Esam pazīstami no agras bērnības, kad man bija 9, viņam 12 gadi. Pirmā mīlestība, pirmais skūpsts, pirmais sekss, pirmā kopdzīve, pirmā ģimene. Pirmā asiņojošā šķiršanās.