Nu ir pienācis tas mirklis, kad es varu teikt, ka manu draudzību arī ir izjaukušas ambīcijas!
Kā jau vairumam zināms, man ir draugs, labi attiecības šobrīd ir kādas ir, bet IR! Tad nu mans labākais draugs - vīriešdzimuma, atkal ir sadomājies, ka grib mani par savu mīļāko, zinot, ka man jau ir cits cilvēks, par spīti savai sievai un diviem bērniem. ES negribu viņu zaudēt kā draugu, viņš man bijis blakus daudzās likstās un vājprātīgās situācijās, bet laikam nav citas izvēles.
Tas ir tik smagi, kad no tevis gaida ko vairāk, bet tu to negribi! un jā, ik vakaru sūta vēstules ar tekstu - nu kad tu piekritīsi, kad tu man atdosies, kā ar seksu un tā tālāk.... man jau paliek nožēlojami, jo es skaidrāk par skaidru apzinos, ka to negribu!
arhhh, nenovēlu to nevienai citai :-)