Intresei

Muusdienaas religjijas definiicija ir tik sekla un notrulinaata, ka nemaz negribas klausiities :-)

Patiik ar inteligjentiem cilveekiem parunaat par religjiju, kas ir speejiigi diskuteet no dazhaadu zinaatnju puseem. Principaa esmu metafizikas piekriteeja, bet, jo vairaak lasu un uzzinu, jo fleksibilaaki uzskati paliek ;-)

Pilnīgi un galīgi nē. Mani vecāki tic, bet pati esmu starp ateisti un antiteisti.

man ir sava ticība
ticu, ka ir augstāks kaut kas par mums un ka kaps nav pēdējais, ko mūsu dvēseles redz.
vsmz kristietībā, manuprāt, ir pārāk daudz cilvēktiesisku azliegumu, ierobežojumu, robežu un patiesībā arī domstarpību. mūs izmet uz zemes, bet tik daudz ko aizliedz uzskatot, ka tas ir kas grēcisks un dažbrīd šķiet, ka par vnk dvēselisko šķīstību un labestību aizmirst, lai arī sludināta tā tiek. pārāk daudz tas viss ieiet ar sevi domstarpībās un neloģikā. un baznīcas kults vsp šķiet kkas vājprātā komerciāls

Varbūt ne gluži pa tēmu, bet tik liekulīgi liekas tas, ka pareizticīgo baznīca atver ziedojumu kontu, lai apzeltītu baznīcas torņus, lai gan uz tieši tās baznīcas trepītēm mūžīgi sēž ubagi. Nedomāju, ka Dievam tie apzeltītie torņi ir vajadzīgi. :-/

Ticu & paļaujos. Jo esmu piedzīvojusi Dievu.
Friggin - esmu biš oponēšu. Varbūt tas viss atkarīgs no konfesijas. bet pastāv tāda lieta kā brīvā griba, neviens Tevi neiegrožo.
Un pēc tiesību zinātnes, tieši Bībelē rakstītie likumi tiek uzskatīti par šīs zinātnes pamatu, pirmajiem likumiem. Līdz ar to, šeit nevar būt runa par cilvēktiesību aizliegumu, kā minēji. Ja būtu pārāk liels liberālisms, gan kristietībā gan pasaulē, tad šeit valdītu konkrēts haoss.
Labestība - mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Pilnīgi nekādas domstarpības vai aizmiršana.
Tas ko rakstu, nav tādā uzbraucošā tonī, nepārpoti! :)

Jā,ticu.

chocaholic - viss bumbās :)
tas, ko es nesaprotu, jo tiešām esmu gandrīz galēji liberāli noskaņota, ir homoseksuālisma noliegšana. Zinātniski jau ir pierādīts, ka homoseksuālisms var būt iedzimts. Tad kāpēc, ja Dievs ļauj piedzimt homoseksuāļiem, baznīca un ticību tos noliedz? Visu bībeli no gala līdz galam lasījusi gan neesmu, tāpēc pilnīgi adekvāti nevaru spriest. Un, jā, arī baznīcu greznību neizprotu.
Bet vsp ticība ir tēma, par kuru nav jēgas spriedelēt, jo to nevar aizliegt.

paļauties? Tas jau man šķiet muļķīgi - apmēram tā..darīšu visādas stulbības, bet paļaušos uz Dievu un viss būs baigi ok.

Neesmu ar to apmāta, taču ticu, man tā vieglāk dzīvot - domājot, ka pastāv kaut kas augstāks, kas, piem, var izglābt no nelaimes.

Nu es tā īsti nesaprotu, kas tas ir. Es ticu sev, savam spēkam, gribai, ka vienmēr ir jāsaglabā cerība, mīlestībai ticu.. Ja tas saucas Dievs - tad lai tā būtu :) Man nepatīk tas viss, kas rinķī apkārt - rituāli, dogmas, ierobežojumi, baznīcas koncepcija kā tāda.

Ticu!

Neticu.

Ticu. Lai gan esmu augusi kristīgā ģimenē, man tuvāka latviskā "reliģija" - Dievu redzu sev visapkārt - dabā.