kad ex var būt next?

Es piekrītu, es arī reizēm esmu neciešama un brīnos pēc tam, kad ar vēsu prātu viss apdomāts, kā viņš savaldījās, it īpaši, tad kad es bieži lietoju alko, es tādas muļķības runāju, fuj, es drauga vietā laikam sen būtu ne tikai uzšāvusi, bet nu viss ir labi, viss ir mainījies un esmu par to priecīga, ka viss ir nokārtojies!

Un vispār man ir gadījies draugam pārsist degunu, nejauši, ziniet, nekas patīkams tas nav, kad cilvēki uz tevi tā jocīgi skatās (s)

r.d.a
Zii no kā ir traki lielas bailes, ka visu šo laiku mana ģimene ir bijusi ar mani, mani tuvākie cilvēki... Ja es piedošu un tas atkārtosies, tad es baidos, ka man būs TĀDS kauns, ka nespēšu nevienam pateikt... Un pati atkal būšu sevi ievilkusi murgā... Un tad jau neviens man vairs nevarēs palīdzēt...

indie-tu izklausies loti stipra!!!Daudz taisnibas taja ir!! :-)
Es tomer ari laikam piederu pie tam ,kuras dotu velreiz iespeju,kaut gan ar veselo sapratu saprotu,ka nekas daudz nevar mainities!!! (t)

iipashaaa
Un jums tagad viss ir kārtībā - pēc tās izlīgšanas? Neko nevienā brīdī neesi nožēlojusi?

indie
Jā, tu esi ļoti stipra - man arī visu laiku likās, ka esmu ļoti stipra, zinu, ka arī mani vecāki tā domā, tikai man pašai brīžam ragi dūņās un es atkal neko nesaprotu...

Nu katrā gadījumā ģimenei un radiem ir jāakceptē tavs lēmums...
un tev nav jāsatraucās par viņiem, jāsatraucās būtu tavam draugam, kā viņš labos situāciju, kā uzvedīsies...

Ja runā par ģimeni, mana mamma nemaz neatbalstīja šīs attiecības, pirmās dienas nemaz ar mani nerunāja, bet man uz to bija nospļauties, jo biju atkal sava mīļotā vīrieša apskāvienus, redzēju asaras viņa acīs, kad viss trīsēja apskaujot mani, tās ir emocijas, sajūtas, kuras neaizmirsīšu nekad!

Es zināju, ka viss nemainīsies par 180 grādiem, ka viss notiks pamazām, jā, arī viņš man nevar sniegt māju jūras krastā, auto vai citas lielas lietas, bet man šobrīd peitiek ar to, kas ir. Zinu, ka esam jauni un viss vēl priekšā, pienāks īstais laiks un viss nokārtosies un viss mums būs gan ceļojumi, gan daudz dažādu izklaižu pasākumu, bet līdz tam vēl ir jāizaug! :-)

Kanichene, nevienu brīdi neesmu to nožēlojusi :-)
Ik pa laikam pukstu par kko, bet tāda jau ir cilvēka daba, ka gribas labāk un labāk aizvien kko tikties! Bet visādi citādi emsu laimīga un ceru piepildīt sapņus, ko kopā esam izsapņojuši!

Zinu jau, ka, nepieciešamības gadījumā, viņi to akceptēs, bet zinot, cik daudz man arī morāli ir savā laikā darīts pāri, es apšaubu, ka varu ar vēsu galvu pieņemt jebkādu lēmumu...

Emmanuelle,es agrāk arī devu.Kaut kā tiešām šķita,ka kkas mainīsies.Nekā.Kopš tās reizes vairs nē.Aplauzos.Vairs negribu,lai manu uzticēšanos izmanto.
Un vispār jocīgi lasīt par to,ka tas,ka viņš paņem un iekrauj pa seju ir bez maz normāli.Katram gadās.Es saprotu,ka mazs bērns var smilšu kastē iesist ar lāpstiņu,jo kaimiņš paņēma viņa smilšu kūkas formiņu.Nu,vnk bērns varbūt vēl nesaprot,ka tā nevar.Bet nu,kad vīrietis krauj sievietei pa seju...sorry...man tas nav pieņemami.Pieauguši cilvēki tomēr robežas saprot un spēj sevi savākt.Ok,varbūt ļoti karstā strīdā var nenovaldīties un kkādas rupjības sarunāt.Bet tomēr,lai ko sieviete darītu,bet sišana no vīrieša tomēr man nekad nav bijusi un nebūs pieņemama.
Autorei-patiesībā jau tikai tu zini savu situāciju.Apsēdies ar vēsu prātu un izsver plusus un mīnusus.

Negribas jau man te publiski stāstīt visu sīkumos, kā viss ir bijis, bet apzinos, ka tā pļauka savā ziņā bija tāds trekns punkts. Un turklāt manu tuvinieku klātbūtnē... Man kaut kā vajadzētu sevi saņemt rokās un mazāk atcerēties tikai labo, vajadzētu vēlreiz visu puktu pa punktam izanalizēt. Un varbūt pat atturēties kādu laiku no jebkāda kontakta ar viņu un sakārtot savu iekšējo pasauli... Tikai, ja tas viss būtu tik viegli... :-/

hmm...varbūt parunā ar vecākiem,ko viņi domā.Ja tev ir labas attiecības ar ģimeni,tad viņu padoms tev varbūt palīdzēs vairāk nekā svešu cilvēku.Viņi tomēr arī zin situāciju un tā.
Vai kāda draudzene.
Galvenais,izlem to,kas būs vislabākais tev un nenodarīs tev pāri.

indie
Visvairāk es baidos no tā, ka man atkal nodarīs pāri... No tā ir visvisvisvairāk bail...

Indie-nu mana puse vispar tada rokas pacelsana vispar nav pielaujama-es runaju varbut tiesi par savu gimeni seit ,un so aprindu cilvekiem ,ar kuriem tiekos!!!
Latvija man liekas ,cilveki tadi nesavaldigaki likas,tadi nervozaki!!! (s)

Kaninchen
man liekas , ka Tev vajadzētu kādu nedēļu vai pat divas vnk nekontaktēties ar viņu, lai vari visu kārtīgi apdomāt un sabalansēt to, ko Tev saka sirds un prāts!
savādāk, ja visu laiku sarunājaties utt. viņš Tevi pārliecinās!! bet dzīvojam 1x un no kļūdām ir jāmācās..

kāda starpība ko radi domās?
tā ir tava dzīve.

parasti jau ir tā, ka brīdī, ka attiecībās iestājas krīze, ja to pārvar, tad paliek ar kopā. tu esi to krīzi pārvarējusi?

man interesē kā izpaužas tā īsā pavadā turēšana????????

Iemetu acis diskusijās, un , diemžēl , nav laiks lasīt, ko par to saka citas, bet , tā kā Tavs stāstu lasot, man likās, ka lasa manējo (kaut tāds nav bijis uzrakstīts, vnk tā man arī ir noticis), bet bez pļaukas.Es neaizgāju, bet toreiz pēc tā kašķa ģimenē viss vnk gāja arvien neforšāk, līdz beidzot uzzināju, ka gadījies sānsolis. Un man ar to pietika. (īstenībā , vajadzēja pietik jau daudz ātrāk). Bet stāsts nav par mani. Man lūdzās vairāk kā GADU (!!!), un arī teica, ka ir mainījies, un vienu brīdi tiešām likās, ka ir (apmēram pēc kāda pusgada), jo tici man, nevar īsti mainīties tā.. tā tikai saka. Viens gadījums, ja vnk kkā nav ikdienā, neiet, un tad saka, ka kaut ko mainīs, lai būtu krāsaināk (ok, tad gan es piekristu), bet ja ir šāda veida situācija... es ar roku uz sirds saku, ka nemainīsies. Nevajag. (kaut gan ko gan es varu izlemt Tava vieta?? :) )
Un par to , ka nevar tikt pati pāri.. Vienam no jums ir jābūt stipram, un ja tā nebūsi Tu, tad Tu sevi necieni. Viņš nav vienīgais cilvēks uz zemes, un ja gāja visādi- pa kalniem, pa lejām, tad .. aij, vārdu sakot.. man palīdzēja, ka es atcerējos tieši visu to slikto, ko viņš ir darījis , lai neaizietu pie viņa atpakaļ (un tiešām centās viņš no visas sirds atgūt). Tagad es neatceros gandrīz neko no sliktā.. tikai labā, jo dzīvoju ar principu, par mirušajiem un bijušajiem runā tikai labu, vai nerunā neko.
P.S. vienu rīdi man sirds palūza (kaut kur pēc gada nedaudz), es tā kā nedaudz nāca pretī, bet tikai lai noskaidrotu.. Un zini.. pagāja nedēļa vai divas.. un visi vecie niķi un stiķi nāca ārā.. Vienīgais, ko cilvēks nevar izmainīt, tas ir viņa raksturs, uzvedību var nedaudz pietēlot, apslēpt.
ļoti maz ticu otrajai iespējai.. bet tas tikai šajā gadījumā, varbūt tieši otrādāk.. katram savs, un kas man der, neder Tev.. tāpēc izvērtē, kāds galu galā ir Tavs draugs (un tas par to rokas pacelšanu nav atruna, ka viņš bija iedzēris.. nu camon.. ).

ieraudzīju par to īso pavadu: nu droši vien, ka neļauj absolūti nekādu brīvību: nekur viena nevar iet (piemēram, ar draudzenēm, jo noteikti ies "meklēt džekus", ne uzvienu nevar skatīties, tikai sev sev sev!!! Nu tāds pamatigs egoisms..

Man ir līdzīga situācija. Es ar draugu tad esam kopā, tad šķiramies. Un tas jau velkas jau vairāk kā 4gadus. Tagad atkal esam kopā, protams, sākums ir skaists, bet tāpat man ir iekšējā baiļu sajūta, ka kaut kas var noiet greizi. Varbūt esmu stulba, ka kāpju uz viena un tā paša grābekļa, bet es mīlu viņu un ne ar vienu citu man nekas normāls nebija izveidojies, tas pats bija arī ar viņu. Esmu sapratusi vienu lietu, tā kā es viņu pazīstu ļoti labi, saprotu, kuras vietās vajag noklusēt un kā labāk darīt.