kad ex var būt next?

ja jau tagad zini,ka tā būs tā pati vecā dziesma,tad neiesaisties!tas neatmaksājas!

?

Es tikai tā domāju, bet ja nu viņš patiešām ir gatavs sevi izmanīt? Tanī pat laikā man ir ļoti bail kļūdīties un pieņemt nepareizo lēmumu...

Es atsāku ar ec draduzību...
Nebija nekādi lielie strīdi vai pļaukas, vnk izšķīrāmies, nu ok, attieksme mazliet un sagājām kopā...
Bet reti kad jau kkas mainās, manā gadījumā arī nemainījās un viss beidzās ar to pašu šķiršanos...
Bet katrā gadījumā es nenožēloju :-)
Un varbūt labāk noriskēt, nekā domāt, kā būtu, ja būtu...

ja patiešām tici tam,ka viņš mainīsies,tad vari mēģināt.tomēr teikšu,ka cilvēki mainās ļoti reti.

Nu ja nav bijis nekad dikti šausmīgs un liekas, ka jūtas ir, tad pameģini :-)

Cilvēku tik viegli izmainīt nevar, iesaku tev rīkoties tā kā tu pati uzskati par pareizu - kādu rīcību jūti par pareizu..
ja ir jūtas varbūt pamēģini , lai nesanāk tā, ka vēlāk mokies

Ikviena cer,ka džeks tomēr mainīsies.Bet mainās reti.Ļoti reti.
Neuzkāp uz tā paša grābekļa.

Es no no tā arī visvairāk baidos, ka došu viņam otru iespēju tikai tādēļ, ka vēl jo projām ir skumji, ka ir vientuļi, ka nevaru iesaistīties jaunās attiecībā, ka man ir bail no jaunām attiecībām... Ka bija tik ērti... Un, ka viss beigsies ar tiem pašu, ko beidzās pagājušajā reizē... es baidos, ka man vienkārši gribas kādu blakus, bet tā kā ir bail no jaunām attiecībām, tādēļ esmu gatava tā teikt "uzsildīt" vecās attiecības...

Man liekas ,ka var ta mazliet varbut pielagoties,bet izmainities pavisam...!Butu labi,ja vins neturetu tevi "isa pavada"-tas ir vistrakakais ,kas var bojat attiecibas!!
Jo vairak vins tev "sekos"-jo vairak tu rausies ara no ta!!!Tas butu pirmais "gajiens" -ar ko es saktu,ja gribetu kaut ko mainit!Turies!!! :-)

es jau vakar līdzīgā diskusijā rakstīju par savu pieredzi šajā lieta, bet varu atkārtoties.

Man, protams, nebija ne pļaku, ne kkādu ierobežojumu, es pat teiktu, pārāk liela brīvība, diezgan maz laika kopā un ja bijām kopā, tad tikai mājās, visu laiku pirmā vieta bija draugi, vismaz es to tā redzēju un pēc manas iniciatīvas izšķīrāmies, viņš bija šokā, jo nesaprata, kas, ko, kāpec.

Pagāja 3 nedēļas, viņš laiku netērāja, pavadīja to kopā ar ex, par pāri un nopietnām attiecībām ar seksu to nosaukt nevarēja, tas man lika tikai domāt vēl jo vairāk, ka rīkojos pareizi viņu pametot, ka viņam jau tāpat ir cita un ka nav lemts būt kopā.

Bet gandrīz katru nedēļu komunicējā, un no jauna meklējām vainīgos, kāpēc tā notika, es viņam teicu, lai dzīvo laimīgi un mani aizmirst, teica, ka nemaz negrasas to darī, ka katru dienu atceras visu, kas saistas ar mani ar smaidu sejā, tā nu pagāja vēl viena nedēļa un vēl viena.

Tad kaut kā sākām skype čatot, par to, kas padarīts utt, par sajūtām, kā jūtamies esot šķirti un sapratām, ka jūtamies līdzīgi un ka ir tikai divi varianti, vai nu likties mierā vai mēģināt no jauna.

Piekritu viņa iniciatīvai mēgināt no jauna, un, ziniet, tiešām daudz kas ir mainījies, tagad man ir gādīgākais puisis, mīļš, uzticams un visādi citādi jauks, Protams, ir lietas par kurām kašķējamies, bet tas noteikti nav vairs tas kas bija sākumā, par to man vairs nav jābažas un tie sīkumi ir tiešām nebūtiski ikdienas sīkumi, kuru dēļ tagad kādreiz sanāk vārdu apmaiņā!

Esmu laimīga par savu izvēli, nezinu, cik dzīvē bieži ta notiek, bet man tiešam paveicās un puisis ņēma vērā visu to, ko uzskaitīju par iemesliem, kāpēc aizgāju! (l)

Emmanuelle
Viņš it kā saprotot, ka viņam ir jādod man pietiekami liela brīvība, ka nav vajadzības mani piesiet, bet tanī pat laikā man visu laiku ir iekšā tās bailes, ka pēc šī laika, kad dzīvojām šķirti, kad centos sskārtot savu iekšējo ES, dzīvoju vairāk sev, beigu beigās viss atdursies pret fizisko pārspēku no viņa puses... Man ir bail, ka pirmajā reizē bija pļaukm, bet, ja es to piedošu - nākamajā reizē būs belziens... Esmu tādā jūtu virpulī - ir jau pagājuši 4 mēneši kopš dzīvojam šķirti, bet pa šo laiku neesmu pieļāvusi nekādu fizisku kontaktu ar citu vīrieti... Es nevaru sparast, kas ir tas, kas mani tagad attur no citiem vīriešiem - tas, ka iespējams vēl mīlu savu ex, vai tās ir bailes no tā, ka mani sāpinās, darīs pāri??? Esmu TĀ apjukusi...

iipashaaa
Kad bijāt pašķīrušies tu tikies ar citiem vīriešiem?

nē, tas bija jocīgi, man tieši parādījās jaunas kompānijas un vīriešu uzmanība bija pastirpināta, bet nezinu kāpēc man viņi visi šķitas pretīgi, es nedomāju par svau ex dienu un nakti, tā nebija centos aizmirst, jo bija iemesls zināju, ka viņam jau ir cita un tas mierināja, bet pati tiešām nebiju gatava nevienam, mani pat kaitināja, ja kāds vnk roku aplika riņķī, kur nu vēl skūpsts, tobrīd man visi vīrieši likās pretīgi :-/

1x es sitienu piedotu, otreiz gan nē...

Man liekas ,ka vel mili...tomer bija ari labas dienas :-) !!Tapec noteikti nevari atsak jaunas...Ta vina smarza, bija tomer vina!
Pie jauna viriesa tomer japierod...ne visi var ta uzreiz mesties ieksa ar pilnu duku!! :-)

Es nemūžam neidomātos atjaunot atticības ar cilvēku,kas pret mani pacēlis roku.
Esmu vienreiz senāk atjaunojusi vienas attiecības ar ex.Ak,dievs,kā es to nožēloju.Tas bija velti izšķiests laiks.Tips arī dievojās,ka mainīsies(mums bija mazliet citas problēmas,nekā tev) un kkādu mēnesi arī tiešām radīja iespaidu,ka mainās.Nekā.Pēc tam viss aizgāja vecajās sliedēs.Vispār to mēnesi,kad viņš it kā ''mainījās'' man tomēr nebija vairs tā kā agrāk.Tas bija kā ēst atsildītu vakardienas zupu.
Turklāt,kad mēs izšķīrāmies otro reizi,viņam pietika nekaunības vēlreiz mēģināt man piebraukt ar to pašu pasaku par mainīšanos.
Es iesaku neko neatjaunot.Sadziedē rētas un dzīvo tālāk.

iipashaaa
Zinu, ka viņam nav citas... Un nav arī bijušas. Sveši vīrieši mani arī neinteresē, bet mani visvairāk satrauc tas, ka es nezinu patieso cēloni par to, kādēļ tas tā ir - vai es baidos no kaut kā jauna, vai no tā, ka man var izdarīt pāri.
Ir dīvaini, ka, sarunājoties ar savu ex, es apzinos, ka viņš grib ļoti daudz ko izmanīt, apzinās, ka pagaidām vēl nevar man dot to, kas man vajadzīgs, bet, ka viņš ir gatavs cīnīties ar sevi, savu raksturu utt., bet es baidos, ka man sanāks vilties. Nezinu, varbūt, ka vienkārši jāļaujas laikam un jāskatās, kas notiks tālāk?.. Nezinu...

Nu tas jau atkarīgs arī no cilvēka...
Man vispār dzīvē patīk labāk izdarīt un tad labāk nožēlot, nevis nožēlot neizdarīto!
Un pa to sišanu... 1x piedotu, jo katram var gadīties... esmu redzējusi klubos, uz ielas miljoniem reižu, kad skatos un apbrīnoju čali, kā vinš savaldās, jo dažkārt vnk tādas stervas, ka savādāk nevar!
Protams, sist nav labi, bet katram var gadīties. arī es 1x iesitu, dusmās, izmisumā, bet atceroties to ļoti nožēloju un tagad vienmēr cenšos svaldīties! ne tikai lai nesistu, ebt vispār tas man deva macību...

Emmanuelle
Jā, tā smarža, tie apskāvieni... Viss... Es apskaužu meitenes, kas pēc attiecību pārtraukšanas var ar joni mesties nākamajās...