Var jau būt,ka darīju nepareizi, ka teši pēc raksta izlasīšanas, kad nejauši uzgāju ziedojumu tālruni, tomēr piezvanīju un noziedoju..bet es iedomājos tuvinieku sāpes...iedomājos, kā sāp mammai, draugiem, kuriem nav pat dots laiks, lai atvadītos, lai pēdējo reizi redzētu, nav dota vieta, kur aiziet un pabūt ar šo cilvēku - kaut tikai domās..Arī atdusas vieta nozīmē daudz..Iedomājos, ka es nekad, lai kāds būtu mans tuvinieks, viņu neatstātu svešā zemē. NEKAD. Lai ko viņš būtu darījis. Spriežot pēc lielās aktivitātes, secinu, ka viņš bijis labs cilvēks..Sliktus cilvēkus nemīl tik daudzi..tik ļoti...Lai vieglas smiltis un līdzjūtība tuviniekiem.