Smags raksturs..

sevi lauzt un mainīt ir nenormāli grūti.iespējams,ka mīlestība Tevi izmainīs,bet diez vai pa 360 grādiem uzreiz.raksturu jau veido nenormāli daudz aspektu...to mainīt ir grūti.strādā pie sevis!aizej pie psihologa vai palasi kādu izglītojošu,psiholoģisku literatūru.padomā kāpēc Tu tā dari?! -bailes,aizvainojums,aizsargreakcija?!es esmu dzēlīga,bet tā ir aizsargreakcija,bet tas man nāk caur humoru un daļēji es to daru,lai būtu inčīgāk un košāk..manējie ir mani tādu pieņēmuši.labi,ka esmu daudzpusīga personība,manī arī ir mīļums.gan jau,ka Tev arī ir savi cilvēki,kas Tevi mīl tādu kāda esi.ja tomēr tas traucē,strādā pie tā,lai paplašinātu draugu loku,jo pie foršajiem pielīp foršie!veiksmi! :-)

Tava vēlme par katru cenu panākt savu un spīts ir
ļoti labas īpašibas- tikai attiecīgajā svērā- mācībās vai karjerā.
Attiecībās ar cilvēkiem gan tās vairāk neder nekā der.
Ir jau grūti savu raksturu mainīt, bet varbūt centies pamazām, piemēram, tik ļoti nespītējoties pretī, bet iekluasoties otrā, jo varbūt tas, ko otrs piedāvā vai saka, nav nemaz tas sliktais variants. :-)

++ arī esmu spītīga.

Man patēvs reiz teica, ka man ir riebīgs vecmeitas sindroms. (kašķīgums, negācijas, ātra aizsvilšanās)
arī esmu spītīga. reizēm izspļauju frāzes, kuras neesmu gribējusi teikt utt

Cilvēki, kuri mani pazīst, zin, ka es dziļi sirdī esmu ļoti labs cilvēks, bet man ir ļoti bieza ārējā čaula..naidpilna cilvēka bez jebkādas sirdsapziņas. Man ir grūti uzticēties cilvēkiem, tāpēc es arī nespēju viņiem atvērties uzreiz un ļaut viņiem iepazīt manu patieso Es.

Paldies. :-)

Dažreiz ir tā, kad es nedomājot kaut ko riebīgu pasaku sev tuvam cilvēkam, es gribu atvainoties, bet nevaru! Itkā kaut kas mani turētu un neļautu to darīt.. vārdi nenāk pār lūpām , ak jel.. tas viss ir tik sarežģīti :-D

Nav tāda jēdziena "raksturs", jo to var viegli mainīt jebkurā virzienā pavisam īsā laikā. Tā ir tikai paša cilvēka uzlikta maska, mūsu aktiermāksla :-)

Nezāles neiznīkst... Vismaz es sevi vnm mierinu ar to, tādām ir vieglāk dzīvot. Mani piemēram neviens nezin un nepazīst kā cilvēku, es kādreiz ļoti pārdzīvoju, jo uzskatīja, ka esmu iedomīga, augstprātīga un ko tik vēl ne. bet tad sapratu, ka cilvēks, kurš būs tā vērts nespriedīs uzreiz, bet ļaus atklāties lēnām... ;-)

Jums ir daudz draugi un paziņas?
jautāmums meitenēm ar smagajiem raksturiņiem :-)

Paziņas un vienkārši draugi ir daudz, bet īsti un patiesi ir tikai daži, esmu pateicīga, ka viņi ir spējuši samierināties ar manu raksturu, un dažreiz pat dzēlīgumu pret viņiem :-/ un pats galvenais tie ir cilvēki, kuri nekad nepamet nelaimē. :-)

Lasot tavu rakstito,tu man pirmaja momenta asociejies ar vienu Nik ,kas te bija ieprieks-(liekas vairak nav)-divaini-tik lidzigi kaut ka izsakies!!!
Tada sajuta ,ka tu raksti-"par katru cenu panakt savu",man uzreiz ienaca galva doma ,ka tas nav nekads sakars ar izglitibu utt,tu domaji virieti-cilveku ,kuru velies iegut!Tu cinies par to!!!
Kadreiz ir ta -ka ieguts vairs neliekas vajadzigs!!!!Esmu dzirdejusi gadijumus,ka loti cinoties pec kada cilveka -iegustot pekni ir liela vilsanas-tas cilveks nezin kapec vairs nav tik perfekts,ka bija izsapnots taja cinas laika!!!Tas ir manas izjutas par so situaciju! |-)

Nu kas ir draugs...? Ļoti labi paziņas, jā ir diezgan daudz.

Es esmu spītīga, iešu līdz galam,lai tikai pierādītu, ka man ir taisnība,un sajūta, ka man ir taisnība ir baigi labā. :-D

Emanuelle-.. tā arī man ir diezgan liela problēma, ka tikko, kad es iegūstu to, ko ļoti, ļoti gribēju.. uzreiz paliek nevajadzīgs :-D grr.

Oi, man ir ne tikai smags raksturs, bet es pati esmu smags gadījums(sveru gan tikai 52kg :-D ). Nezinu, kā citi var mani paciest, jo esmu spītīgāka par 5 - gadīgo un reizēm uzpūšu dinozauru no mušas. Arī nedomāju ņemt savus vārdus atpakļ vai nožēlot izdarīto. Citi saka, ka vajagot piekāpties utt., bet kāda vella pēc man to darīt pret savu gribu un kāpēc nepalikt pie savas taisnības un domām, ja no mana skatu punkta tā ir pareizāk??? (e) :-D

Paziņas daudz, draugu maz. Nav tādu ko sauktu par īstiem draugiem- tātad paziņas.

Patiesībā esmu tīri emocionāla, varu ātri sadusmoties, raudāt, citreiz pat ļoti jūtu līdz, ebt neizrādu, citreiz gribās kādu vnk piekaut.

ruxeniite- tieši tā! :-D

deizī
nu kā nav tāda jēdziena "raksturs"? Taču katrs cilvēks ir individuāls ar savu īpašibu kopumu.
Ja, piemēram, cilvēks ir labsirdīgs, laipns un jauks - viņš nevar vienā dienā pārvērsties briesmonī vai otrādi. Viņš vienkārši tāds ir!!!
Var strādāt ar savu raksturu, censties sevi mainīt tiekot vaļā no īpašibām, kuras traucē dzīvot un iegūt jaunas.
Bet pārsvarā ir pierādījies tak, ka cilvēks savā būtībā nemainās- viņš kādu laiku var censties vai tēlot, bet agrāk vai vēlāk, viņš atkal kļūst tāds kāds ir.

Chantelle, nu šis ir grūts temats, savulaik ar filozofijas skolotāju par šo diskutējām :-) Cilvēks ir tāds, kāds viņš grib būt. Ja viņš grib būt riebīgs- viņš tāds arī būs, ja vēlas būt mīļš un jauks- arī to var notēlot :-)

Chantelle-tu loti labi pateici par to telosanu-tiesam var telot kadu laiku,bet atrak ,vai velak tas cilveka ES iznak uz aru!!!Mes visa velamies but labas,tikai tas vards "labs" biezi vien katram nozime ko citu!!!Tapat ari attiecibas-cilveks velas to "perfekto" virieti...tad ,kad tas virietis ieguts,jo ari vins ir piestradajis ,lai atstatu tadu pasu iespaidu-labu,vina paradas kads sikumins ,kas sievietei, ar loti augstam prasibam ,liekas nepienemams!!!!Tur sakas tas grutibas ar attiecibu uzturesanu-tad jadoma ,ka saturet,vai ir verts utt
Es domaju ,ka raksturu noteikti var "pieslipet",bet izmainit pilniba nevar!!!Tas ir ieksa!!!!

Nu es esmu pārsvarā mīļa, jauka, laipna, draudzīga, viesmīlīga un ļoti izpalīdzīga, bet ir brīži, kad iespītējos un ne par ko nepiekāpšos. Dusmās vispār esmu neprognozējama...