vainas izjūta

Es nekad neesmu teikusi ,ka esmu engelis ar engela morali-gribeju vienkarsi teikt,ka ilgi esmu stradajusi ar cilvekiem ,un veljoprojam stradaju ar psihiski slimiem -man liekas,tas jau izsaka loti daudz par manu pacietibu utt
Es nekad neesmu teikusi ,ka tas ir viegli,bus viegli- cinities ar alkoholiki-bet atmest ar roku ir laikam visvieglakais!"Izstaties no speles" var vienmer,bet ja bralim tikai 20,mazliet vairak ,es gan meginatu vel ko darit...! |-)

Man nav bijusi saskarsme ar alkoholiķiem, bet vairāki mani draugi (2 patiešām tuvi)airāvās un izpostīja savuu dzīvi ar narkotikām. :-( Un ne jau tā mazliet, bet īsti- viņi špricējās (s)
Es nekad neatteicu palīdzību, ja vien runa negāja par naudu, to gan nedevu. Tagad abi ir izgājuši ārstniecības kursu un uz doto brīdi it kā viss ok, bet cik ilgi noturēsies nezinu (t)
Bet nu ceru, ka viss būs ok! :-)

Emmanuelle - kā jau minēju,viņš atsakās no ārstniecības kursa,mans otrs brālis ir ārsts,ir mēģinājis,ko teikt,bet nu nav rezultāta. Tici,ka arī atmest ar roku nav viegli,jo neesam jau mežoņi bez sajūtām un iekšēji sāpēs vienmēr,bet vēl vieglāk ir savi sadedzināt un izlietot,kad otrs vienkārši ir pārāk vājš un nesaprasts jau arī,laikam. Atceros kā mamma stāstīja,ka pirmais vīrs esot dzēris,bezjēdzīga cīņa,pašai mammai tikai no stresa piemetās astma,kas pēc šķiršānās izzuda.
Viss ir labi un būs labi,jācīnās vien tālāk. ;-)

Paris-es tevi loti saprotu,ka tev mana atbilde nepatika ,jo es "rikotos savadak" |-) !!!Tev jasaprot ,ka ta rikotos es,cik daudz cilveku ta nerikotos,jo vienkarsi nervi neturetu!Ar to runasanu jau ari-jaruna ar to cilveku skaidra prata,javed pie jegas,jasaka ,kada bus nakotne ...tapec vienmer iesaku vest pie narkologa-sie cilveki prot pareizi runat,atrisinat jautajumu labak,maca ari radiniekus ,kas jadara utt!Es nekada gadijuma tevi nenosodu-tu rikojies ,ka redzeji pareizi ,bet ja izveido diskusiju,tad jarekinas ar dazadam domam! :-)

Viss ir kārtībā,es akceptēju tavu un pārējos viedokļus,tāds bija mans mērķis - uzzināt,ko domājat jūs.

Dusmas un vienlaikus žēlums šādās situācijās ir pašsaprotamas.Atzīšos, ka arī es nevarētu atteikt naktsmājas savam brālim,pat, ja viņš būtu nodzēries un nopuņķojies.Bet tas NEKāDā gadījumā nenozīmē, ka tā ir pareizi un droši vien, ka tas arī nav pareizi, jo nekādi nestimulē cilvēku padomāt par stāvokli, kādā viņš ir nonācis.Es vienkārši mēģinu iedomāties šo situāciju tīri cilvēciski - nevarētu es mierīgi gulēt, ja zinātu, ka kaut kur mans miesīgs brālis klenderē apkārt pa pasauli.Bet @paris Tu gan neesi izdarījusi neko nepareizu!

Varbūt vajag aizvest uz baznīcu?
Iespējams tas radikāli mainīs viņa dzīvi.Pazīstu vienu sievieti, kura bija alkoholiķe. Kad viņa sāka iet baznīcā tā vairs nedzer.