Labsvakars,dāmas :-)
Cik esmu ievērojusi,tad ļoti daudzām sievietēm/meitenēm ir LABAS attiecības ar māti.
To nevarētu teikt par savām.
Vnm esmu to turējusi noslēpuma, bet nu vairs nevaru izsturēt.
Dzīvojam zem viena jumta.
Māte vnm mani kkā aizvaino,it kā es būtu kkāda palaistuve[tieši tā, aizskar ar vārdiem].
Varētu iet prom no mājām un dzīvot pie māsas. Ar pārējiem ģimenes locekļiem attiecības ir ļoti labas.
Paciešu aizvainojumus tik tam dēļ,ka vecāki man maksā par skolu un pārējam maksām,kas man ir nepieciešams.
Man ir pastāvīgs draugs,bet māte uzskata,ka es viņu krāpju. IEMESLS ?! Nezinu...
Bieži vien tieši mūsu attiecību dēļ esmu nomākta.
Šis ir viens no iemesliem kā dēļ nevaru sagaidīt,kad dzīvošu kopā ar draugu.
Kā ir ar jūsu attiecībām-ar māti ?
Kā viņa iejaucas jūsu attiecībās ?