Sveikas!
šobrīd atkal sēžu pie datora ar gandrīz vai asarām pieplūdušām acīm
un tas viss tādēļ ka esmu tik Ļoti emocionāla!
pati vairs nevaru sevi paciest.
katrs sīkums mani saraudina, kolīdz kaut kas ir ne tā kā vajag, tā uzreiz man lūpa trīc un jāmeklē pēc kabatlakatiņa.
nu ok, tā nav runājot par visu- bet ja runa ir piemēram par manu puisi un kādām sīkām...pat ne nesaskaņām, bet kaut vai vienkārši- īsāka vēstule draugos un man jau šķiet ka kaut kas ir ne tā kā vajag ;(
kā lai tieku vaļā no tādas mazliet pat paranojiskas emocionalitātes, kura mani neliek mierā?
puisis pacietīgs, neko man nepārmet, bet cik tad var taisīt drāmu ne par ko...?
kā lai sev iestāsta, ka nav pasaules gals tādi sīkumi un nav uzreiz jāpuņķojas??
varbūt nebūs lieki piebilst, ka lietoju ok... kopš tā laika man tādas skumju lēkmes ir diezgan biežas...
varbūt kāda var ieteikt- kā sevi nomierināt un uzsliet galvu augšā, pasmieties par tādām nebūšanām un kā teikt- vienkārši to noignorēt?