gribēju apvaicaties, vai šeit ir kāda meitenes, kas saskārusies ar veģitatīvo distoniju? Cik ilgs laiks pagāja, kamēr pavisam tikāt no tās vaļā? Kā jums tas izpaudās utt? Gribētos, lai padalieties savā pieredzē! (s)
man bija kaut kas līdzīgs, t.i., jūtīga veģ. nervu sistēma, kādu mēnesi sāpēja un spieda, un tirpa galva. laikam tas bija karstā laika iespaidā.
iespējams tas ir no tā, ka jūtīgi visu uztver, nespēja tikt galā ar iekšējām problēmām utt.
Man pirms kāda pus gada bija tā diezgan nopietna problēma, tagad ar to esmu tikusi gandrīz pavisam galā! Par to tik ļoti vairs nedomāju, un kad atkal ir kādi simptomi, vienkārši cenšos nomierināties un domāt par kaut ko jauku. Vispār nestāstīšu gari, kas un kā, bet visu var izlasīt šajā lapā http://www.vegdist.lv/lv/page/kas-ir-vegetativa-distonija
to no kā tas ir, to es zinu, jo regulāri eju pie ārsta, lietoju arī medikamentus, gribēju tikai dzirdēt citu meiteņu viedokļusm kā ar to cīnijās tika galā.
Jau kādus divus mēnešus man tiešām bija manāmi uzlabojumi, bet tagad, vakar sanāca satraukties, ļoti emocionāli ņēmu pie sirds un visas izjūtas atgriezās, mazliet sabēdājos, jo negribas agriezties sākuma punktā. :-(
Daļa ārstu neatzīst šo slimību- saka, ka vislabākās zāles esot sev iegalvot, ka esi vesela, jo principā tā slimība nav nekas cits kā pārāk liela emocionalitāte. Samazināt stresu, daudz darīt lietas, kas sagādā prieku, izvairīties no neveiksmīgām attiecībām un no slimības nebūs ne vēsts. Vismaz cik ir gadījies dzirdēt citu pieredzi, tad manis pieminētais ir palīdzējis kaiti uzveikt.
Bet ekstrēmās situācijās jau arī veseliem cilvēkiem kļūst slikti, zaudē samaņu, utml- tas nav nekas ārkārtējs.
jā, man bija tā, ka zaudēju samaņu + krampji, un patiesībā ir gan visai traki, jo tas ļoti traucē dzīvot, komunicēt ar cilvēkiem utt. Un mans ārsts viennozīmīgi šo neuzskata par hui*u, un pieiet tam nopietni!
manai mammai bija, kaadus gadus 8us mocijaas, tad aizgaaja pie homeopaaata un apm. paaris gados staavoklis ir ljoti uzlabojies un taa slimiiba atkaapusies.
1058
