Sveikas, meitenes! Šodien pēcpusdienā no skolas braucu mājās! Kā jau katru dienu iekāpu 22. trolejbusā un apsēdos vienā no aizmugures sēdekļiem. Man blakus sēdēja kāda diezgan simpātiska meitene, ap gadiem 18. Brauciena laikā paspēju noklausīties viņas dzīvesstāstu, ko vīna apsprieda ar savu draudzeni pa mobilo telefonu. Uzzināju, ka viņa ir no Gulbenes(ziniet, nekad nevienu neesmu saukusi par pāķi vai tamlīdzīgi, jo nav jau atširības manā uztverē lauki vai Rīga), bet tiešām bija manāms, ka viņa ir no laukiem, ne tikai akcenta dēļ, bet arī runas stils. Es dzirdēju visus sev zināmos lamuvārdus - tā tur ir ku*e, mau*a, aiz katra vārda sekoja b*a, na*uj utt, godīgi sakot slikti palika, bet turējos un turpināju sēdēt. Tālāk viņa runāja, ka vakar bijusi bēru ceremonijā, pēc kuras viņa bijusi galīgi sadzērusies un piekāvusi kaut kādu meiteni, dzirdēju par viņas seksuālo dzīvi ar puisi un visu pārējo. Kad beigās neizturēju pateicu viņai, ka viņa šeit nav viena un, ka visi pasažieri maksā par biļeti un vajag taču to arī respektēt. Taču pretī saņēmu lamu vārdu rindu. Un nākamajā pieturā šī varone izkāpa ārā.
Tad nu šodien bija tādas pārdomas par mūsdienu jaunajām meitenēm. Vai tiešām viņas pašas nesaprot, cik pretīgi tas izskatās no malas. (t)
2186
