Cik nu te palasījos, vakar bija diskusija par to, ka meitenei bail no seksa, jo var palikt stāvoklī.
Man arī ir bail no TĀ, bet ne šāda iemesla dēļ. :-D
Sākšu no sākuma. Man ir 19, gandrīz 20. Pirms diviem gadiem biju pie ģinekoloģes un šī skatās un saka - lai zaudētu nevainību, būs jāiejaucas ķirurģiski. Man šoks un mute vaļā. Šī piebilst - vai arī ļoti pieredzējis vīrietis, bet sāpes būs ļoti lielas. Neieslīgšu sīkumos, bet kaut kas anatomiski ir tāds, ka dabiskā ceļā būs ļoti grūti.
Nu un tad no tā laika man ir bail. Līdz ar to man apziņā ieciklējies, ka sāpēs un ka vajadzīgs pieredzējis vīrietis, njā. Un puiši, ar ko esmu satikusies, man pēdējā mirklī vairs nešķiet īsti piemēroti un es vienkārši pasaku - sorry, mums nav pa ceļam, vai vēl kādu ieganstu. Un tā nu man ir bail - 1) no sāpēm, 2) no tā, ka neiznāks un būs stulbi, 3) no tā, ka tomēr nāksies kaut kādu operāciju veikt :-O
Es nejautāšu klasisko - ko man darīt. :-D Bet varbūt vienkārši kaut vai kādi ieteikumi no malas un tā. Diezgan sāpīga problēma. :-/
34
