Piedod, bet izklausās briesmīgi.. Tu sēdi mājās pie datora un sūdzies par to, ka viss tik slikti, citām labāk, citām tas, citām šitas, bet man nekā.. Protams, es arī justos nožēlojami, ja sēdētu visu laiku uz dīvāna un īdētu, tā vietā varbūt būtu jāsāk darboties& darīt kaut ko.. Un mācības ir tikai attaisnojums, noteikti var atrast brīvu laiku, lai kaut kā sevi pilnveidotu, iesaisties organizācijās, biedrībās, pašpārvaldē, darbojies, attīsties un viss ies uz priekšu. Ne visur ir noteicošā nauda.
Parasti vispār cilvēki, kas nāk no mazturīgām ģimenēm ir vairāk motivēti, jo viņos ir vēlme iegūt to, kas ir bijis liegts, vairāk kaut kāda gribasspēka, bet tavā gadījumā laikam gribasspēks kaut ko mainīt ir tas, kas trūkst.
Es, piemēram, arī apskaužu dažus cilvēkus (bet mana skaudība nav slikta, vnk cilvēciska no sērijas "man arī tā gribētos"), bet es nekad neskatos uz vecāku ienākumiem vai remontiem vecāku mājā.. Es apskaužu tās, kuras pašas visu ir sasniegušas un paveikušas un tad man ir tāds.. ehh, kāpēc man nav tāds spēks, vai varbūt kā man rīkoties, lai arī kaut ko tādu darītu, vai, piemēram, citu civēku panākumi motivē mani attīstīties. Un tad es strādāju pie sevis, lai citi tāpat varētu skatīties uz mani.. :)
Man arī nepatīk čīkstuļi, domāju, ka nevienam tādi, kas visu laiku nomākti un vienā problēmā meklē citu ne īpaši patīk, maini savu domāšanu un sāc rīkoties.. ;)