Ilgi domāju kur likt šo tēmu - vīrieši vai attiecības, bet nu izlēmu par labu šai vietai.Tātad centīšos tā īsi. Dažus mēnešus atpakaļ dodoties ar draudzeni izklaidēties iepazinos ar vienu tiešām jauku puisi( draudzene viņu jau sen pazina)tā nu mēs sākām uzturēt kontaktus.Būtu jāpiebilst ,ka mums abiem ir attiecības.Pa šo laiku esmu viņam pieķērusies, itkā vienkārši draugs, bet katru reizi kad ieraugu skudriņas pārskrien.Es jūtos vainīga, jo domājot par viņu ,man gribas pamest draugu, lai vienkārši baudītu dzīvi ar to puisi kuru iepazinu.Es nevaru saprast ko darīt, jo tajā pašā brīdī es sajēdzu ,ka tā ir apsēstība, ka man vienkārši gribās ko aizraujošu , ļauties kam savādākam. Es jūtu ,ka manās attiecībās kkas pietrūkst, bet es nezinu īsti kas.Un stulbākais ir tas ,ka es netieku pati skaidrībā ar sevi, es nesaprotu pat ko gribu.
Kādai arī tā ir bijis vai ir, kad mīli savu puisi tomēr ir kāds ,kas jauc prātu? :-/
46
