Pieradums vai liela mila

Pieradums un bailes spert pirmos soli,lai izbeigtu to farsu,kurāj au sen vairs nav nekādas mīlestības!

nu ar manu bijuso bijam kopa vairak ka 5 gadus un pilnigi un godiigi varu teikt ka milestiibas tur nebija.. varbut kaut kur attieciibu viduu! man bija tikasi un vieniigi pieradums. nevareju iedomaties ka varetu but savadak- vinja gimene bija mana gimene, vinja radi- mani radi utt. Man vinjs bija ka bralis. dzivojam kopa un savadak nevareja nemaz but. tad satiku savu tagadejo draugu un pienaca luziena punkts- savam bijusajam pateicu ka miilu vinju nevis kaa savu dzeku, bet kaa braali. Ar to arii musu attiecibas beidzas. Sakuma bija gruti un divaini, bet tagad jau labu laiku man ir jaunas attiecibas un jauna dzive.

lielā mīlā ar gadiem, dzīvojot kopā, pārvēršas par cieņu, pieradumu, kopīgām interesēm, labu atpūtu, atbalstu utt. tā tas ir. tie taureņi,kas bija sākumā nav mūžīgi.

roze, tā ziņkārības pēc. kāpēc divi cilvēki, kas vien otru tā mīlējuši ņem un pēkšņi izšķiras?

esam kopa jau 6 gadus, ir gan pieradums gan liela miila, gan laiku pa laikam atkal iemileshanas sajuta.
pa vidu ir gajis visadi, ir bijusi doma par skjirsanos, tomer nekad tik talu nav aizgajis un pat pashkjirusies neesam.
sobrid skjiet, ka varetu pavadit kopa visu dzivi, jo ir tik labi (l)