Liktenis/gribasspeks

visas kontrolējamās lietas cilvēks panākt ar gribasspēku, bet ir lietas, ko neviens nespēj izskaidrot - negaidīta tikšanās, naudas atrašana uz ielas, satiksmes negadījums acu priekšā - tas ir liktenis, kas izmaina to, ko mēs gribam un uz ko tiecamies, liktenis iejaucas, pasmejas vai pasmaida un ievirza citā gultnē, kur atkal ir jauns gribasspēks...

ticu liktenim jo tik daudz lietas notiek pašai pat negribot,neiedomajoties utt!

Es domāju, ka pilnīgi visu var kontrolēt ar domu spēku :D

pasaulespilsone, tev nav noticis kaut kas šokējošs neizsakaidrojams dzīvē, ko tu tik tiešām neesi domājusi ?

es par šo jautājumu esmu krustcelēs, tāpēc patīk dzirdēt citu personu viedokli :]

Nē, man tiešām nekad nekas tāds nav noticis.. Un viss, kas ir negatīvs noticis, tas parasti ir bijis iepriekš paredzams, varbūt tā ir intuīcija, es nezinu.

Nespēju to izskaidrot, bet es nereti uzskatu, ka man piepalīdz pats liktenis- īpaši tas attiecas uz dažādu cilvēku satikšanu! Es pašās negaidītākajās vietās mēdzu uzskriet cilvēkiem, kurus tajā brīdī man ir vajadzība satikt- simpātija, kāda neizrunāta lieta vai vienkārši ļoti, ļoti vēlos šo cilvēku redzēt un parasti tas notiek :-)

Tāpat uzskatu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, tāpēc nemēdzu uztraukties par dažādām sakritībām vai nesakritībām, jo noteikti vēlāk man tiek piespēlētas pareizās kārtis, lai lietu novestu līdz galam.

Protams, tas nenozīmē ka akli ticu liktenim un sēžu kā beka un gaidu, kad kaut kas notiks, bet pa lielam šādām mazām sakritībām un zīmēm ļoti ticu, jo tās mani nav pievīlušas ;-)

Blānša ļoti smuki uzrakstīja, un es viņai ļoti smuki piekrītu :-) :-)

Es principā uzskatu,ka ir kādas lietas, iespējas,ko piespēlē liktenis un tas cik daudz darīsi,la tas būtu labāks ir atkarīgs no katra paša. Tāpat neiztik bez domu spēka. ;-)

+ Blānšai

principā uzskatu, ka patiešām notiek tas, kam jānotiek, neatkarīgi no tā vai tas ir labs, vai slikts. un katra pieredze mūs papildina un norūda.
par sevi varu teikt, ka esmu tipisks svētdienā dzimis bērns - man dzīve visu ieliek rokās un pašai nav īpaši jāsaspringst. kad man kas ir vajadzīgs, tad visneiedomājamākajā veidā es tam uzskriešu visrū vai izspēlēsies situācija, kas mani novedīs pie tā. tomēr uzskatu, ka it visam ir savs cēlonis.

manuprāt, jo apzinātāk cilvēks pēc kā tiecas, jo nereālāk to dabūt. vismaz man tā ir. tādēļ arī ticu teicienam, ka vislabākās lietas atnāk negaidot.

gribu tik piemetinat ka ar mani pilniigi juutu,ja daru kko pret liktenja paredzeetu,tad saapiigi ieberžos un vispar liekas ka visas nelaimes notiek neapzinaati riikojoties,nepakljaujoties liktenim!

katram notikumam mēs paši piešķiram kādu nokrāsu. un kāds notikums šķiet neticams un pārsteidzošs tāpēc, ka mēs to par tādu uzskatām.
viss atkarīgs no cilvēka gribasspēka, tik daudz ko ir iespējams mainīt un ietekmēt.
stipru cilvēku ir maz.

Agrāk ticēju liktenim.Tagad ticu tikai gribasspēkam un tam,ko cilvēks var izdarīt pats.Neticu nekādām likteņa kārtīm utt.Manās acīs nekā tāda nav.