Sveikas meitenes.
wnk gribējās kādam pakratīt sirsniņu, jo mājās esmu viena un tā.
tātad man ir/bija puisis. mēs ar viņu tā teikt bijām kopā gadu. šī gada laikā izgājām cauri visam. no malas šķita ka esam gandrīz vai ideāls pāris,bet mēs nebijām pāris. mēs wnk tusējām kopā, tā teikt. viņš wnk nevēlējās nopietnas attiecības, bet viņš negribēja mani zaudēt,jo es redz viņam biju tuva un mīļā, vienīgā,kas viņu tik labi saprot un atbalsta..
tā mēs te malāmies, gadijas kaut kādi strīdiņi,bet caurmērā viss bija labi. Kopā sagaidījām jauno gadu, visu laiku pavadijam kopā,viņš bij paspējis ar maniem draugiem sapazities,es ar viņā. kā ar;i vakar ar viņa brāli un tēvu sapazinos. :) viss bija gandrīz vai ideāli, līdz es uzdevu viņam vienu jautājumu. "paskaido,kas es Tev vispār esmu"? un ar to arī aizgāja viss k chortovoi materi :( vinjs sapsihojās, ko Tu te atkal at tādiem jautājumiem, man ir labu tāpat, nu kam mums kaut kas nopietns.. :( un vēl tip es sāku kaut ko par veltajām cerībām, jūtām. un
šis tāds atbildēja, kas es Tev liku sacerētuies...es Tev neesmu nekad neko solījis un tā. man ar Tevi ir labi tā kā ir...bet uz neko nopietnu nesaceries. tas bij sāpīgi. :( galvenais ka viņš man deva cerības,ka būsim nopietni kopā , vasarai bija plāni no vinaj puses par kopigu dzivosanu.. Nu kas tas par sviestu? Ko lai dara? es nez,esmu apjukusi,sāpināta. :(
236
