Man šķiet, šajā gadījumā pats fakts, ka tas tiek darīts aiz muguras, ir faktors. Ja vīrs zinās un piekritīs, tas vairs nebūs tas, ko viņai vajag.mrthkjj @ 24.04.2026 09:07Viens ir sajūtas.
Bet kāpēc tu par to nerunā ar partneri?
Varbūt, viņš arī vēlētos "atvērt" attiecības? Varbūt, viņam nebūtu nekas pret, ja tu tikai "izskrienies" pa pasauli?
Vai tu esi mēģinājusi runāt ar psihologu par to, ka tevī ir tādas vēlmes? Un esi meklējusi iemeslu- sevis pierādīšana (psiholoģiska apzināšanās, ka tevi grib), fiziskā ķīmija ( adrenalīns, dopamīns utt) traucēta., vai kāda trauma ( esi bērnībā izvarota, gribi atriebties utt., )?
Es teiktu, ka vai nu jācīnās ar cēloni - sevi, kas būs ilgi un sāpīgi, vai jāmēģina sava "iegriba" pielāgot pēc iespējas patiesāk esošajā dzīves modelī - runāt ar draugu, kas nozīmē, ka potenciāli tu vari draugu pazaudēt.
Zemgunda Girgensone @ 14.04.2026 15:13Sveiki visiem!
Vēršos pie jums, jo nezinu un neticu tādiem cilvēkiem kā psihologi, es labāk ieklausos īstos cilvēkos. Kopā ar savu draugu esam jau 10 gadus un mūsu attiecības ir ideālas līdz brīdim, kad manī ieslēdzas adrenalīna vēlme. Es viņu krāpju - pa šiem 10 gadiem es to daru bez apstājas. Tā ir tāda īpaša sajūta, ka Tu vari pazust no ikdienas kaut kādā fantāzijā un tā es arī jūtos. Es mīlu savu draugu un viņš neko nenojauš, nekad arī nav bija aizdomās par garajiem darba vakariem vai ātru braucienu pie saviem vecākiem. Es esmu aizdomājusies, ka varbūt tas ir nepareizi, bet ne līdz galam tā jūtos. Ir kādi ieteikumi?
5
