Jautājums suņu saimniecēm. Jau ilgu laiku esmu gribējusi suni un tagad ir laiks, kad potenciāli šo varētu realizēt. Ir bijusi pieredze ar suņiem (vēl pie tam ar onkoloģiski slimu + uz suņu skolām ir vests un trenēšana mani nebaida), tā kā neesmu pilnīga iesācēja, bet šo lēmumu ar vīru apsveram nopietni, jo tas tomēr būtu mūsu ģimenes loceklis. Nevēlos paņemt suni, lai pēc tam tas dzīvotu nelaimīgu dzīvi ar mums.
Ja visus plusus/mīnusus noņemtu malā, man vienmēr sirsniņā sēž pomerānijas špics (esmu tikai dzirdējusi, ka šī šķirne ir kā dīvas, protams, kažoka apkope, neirotisms vēl..).
Skatos uz dažādām šķirnēm, bet gribētu dzirdēt jūsu personīgos stāstus - šķirne, kāds ir raksturs (vai atšķiras no tā, kā šī škirne tiek raksturota oficiāli), lielākie plusi un mīnusi, kur iegādājāties un pa cik? Pašlaik dzīvojam dzīvoklī, tāpēc liels, ļoti aktīvs suns ir no-go (haskijs ideāls piemērs tam, ko negribam).
Zinu ģimeni, kas dzīvoklī bija paņēmuši pundurpinčeru un lielākoties viņi ir nožēlojuši to - šāda tipa sķirni noteikti arī nevēlos (ļoti daudz rej, stresains, ja vien nedabū pārgājiena garuma pastaigu u.tml.).
63
