Es turos, smaidu, cenšos milet sevi un darīt parejas optimistiskas lietas, kā iesaka, bet es vienalga gribu attiecibas. Diemžel es pavisam nepatiku viriešiem. Bija daži romančiki uz maksimum menesi. Man jau 42g. Ne jaunibā, kad biju smuka tieva, ne tagad es nevaru noturet virieti. Ik pa laikam registrejos tinderi, aizeju uz 1xrandiniem un sabedajudies dzešos. No 100 randiniem man laikam kadi 8 tikai uzrakstija un ar 5 bija iss romančiks. Es neesmu neglita. Man ta liekas.. Man ir trukumi: plati pleci, mazs augums 160, liela seja, škibs zobs, kautrigs skats, neruniga. Es to visu slepju, pucejos. Es nepretendeju uz direktoriem. Kaut stradnieku kadu, noliktavas darbinieku, kadu 50gadnieku. Es tik dažadus viriešus esmu izmeginajusi, ka jau nesaprotu, kuri man vispar der un patik. Meginaju but jautra, but pareiza, gaju uz parkiem un restoraniem, biju iniviatore un otradi, gaju sapuceta kā egle un bez meikapa, ar velo, ar kajam, tikos ari nakts vidu, maksaju pati, parguleju pirmaja randiņa utt. Es nesaprotu ar ko atgrudu. Kaiminienes, koleges, paziņas agrak vai velu tomer satika sev virieti. Kad es dabušu? Es no izmisuma uzrakstiju dažiem “bijušajiem”. Divi noignoreja, trešais sasolija atbraukt un pazuda, ar ceturto papļapajam lidz esmu nobloketa. Es luru sabiedriskaja uz viriešiem, ar diviem katru ritu braucam kopa un skatamies viens uz otru. Tinderi man sarakstes ar santehniki, rupnicas darbinieku, puisi kas izved atkritumus, uzbeku, ukraini, vairakiem no otra Latvijas gala, atkaribniekiem. Aizvakar pec 2g partraukuma auzgaju uz randiņu. Nu ļoooti skops un prasts noliktavas darbinieks, 50g. Un es mulke tomer saskatiju viņā plusus, safantazejos kā sapucešu priekš sevis. Smaidiju, cenšos but jauka. Ne! Pusrandiņa pekšni viņš apklust un klusuma gajam pa parku talak. Ata un viss. Mani atšuj pat leti, ubagi, veci! Pat necenčas ievilkt kaut gultā. Es nesaprotu kur un ka iepazities
6
