Krīze vai gals ?

Tā pāris dienas centos aizmirst un nejust. Vīrietis arī, iedzērām kopā. Neesmu jau nekāda baigā lietotāja, man tas beidzās pēc kāda laika beet vīrietis aizgāja neceļos,ja var tā teikt. Sāka arvien biežāk, arvien vairāk. Un vajadzēja vairāk.. pa vidu līdz šai dienai daudz dažādi notikumi, sirdsēsti un kas tik nav redzēts.. Īsāk sakot, vīrietim tas bija beigu sākums? Es nezinu kā to noraksturot, bet viņs var nedzert kādu brīdi bet pēc laika vajag atkal un nevar noturēties. Paliek neadekvāts. Savulaik jaunībā ir bijis naturāls dzērājs, bet to bija pārstājis un vairākus gadus nebija vispār dzēris līdz tam mūsu notikumam. Un šobrīd kad jau ir mazi bērni tas turpinās un sāk nākt ārā tādas lietas ko nekad negaidīju ka vispār ar mani dzīvē notiks. Cilvēks dzērumā šķiet pilnīgi kā aptumšots un nekas cits neinteresē kā pudele.

Noslēpu pudeli tā esmu maita, zagle, saka lai "pisos nahuj projām".. skaidrā protams visu nožēlo un nezin kā atvainoties, esot dzīvi parādā un atdarīs. Es jau ar ilgi neizturu un sāku bļaut pretī,lamāt. Un pēc tam protams dzirdu kāda es nenormālā utt, ar mani tikai dzert.
Problēma ir tāda ka lai ar visu kas bijis esmu krustcelēs un nesaprotu - palīdzēt, glābt, atbalstīt, varbūt tiešām es esmu nenormāla varbūt reāli ir kaut kas, kas palīdzētu tikt atpakaļ tur kur bijām kādreiz. Otrs, es nevaru aiziet. Man nav kur. Plus, lai cik tas stulbi neizklausītos, mani vecāki ar sirdi aizies. Un es pat nekokoju un nepārspīlēju.. Mammai ir veselības problēmas, tētis man ir ugunīgs un tur būs viss slikti.lv..
Jūtos iesprostota bet saprotu ka šī palikšana arī parāda- es nekur nesprukšu, un cilvēks tik turpinās iesākto?
Galvenais ka tai dzeršanai atradīs jebkādu iemeslu. Un pārsvarā- es vainīga. Viņam šobrīd arī ir smags posms - no ārzemēm aizgāja lai būtu mājās un pagājis ilgs laiks kopš cenšas nobāzēties, iekārtoties,lai būtu stabili ienākumi. Ilgu laiku dzīvojam tikai uz manas naudas.
Kā iedzer tā man jāklausās kā es maita,redz manis dēļ cilvēks sācis dzert kārtējo reizi. Vai esmu kaut ko ne tā pateikusi, piesējos par kaut ko.. Labi, pusi ko dzērumā pasaka es saprotu ka tur ir pilnīgākie suņu murgi, bet nu cik ilgi to klausīties. Bet vai tiešām pie katra strīda vai kaut kāds mana komentāra ir jānodzeras?
Bērnu dēļ es vēl pat varētu mēģināt aizmirst un dzīvot tālāk. Visi kļūdās, visiem kaut kādi slikti posmi dzīvē. Eh, es nezinu. Saprotu ka visdrīzāk tik ātri neaiziešu tāpat.

Vai gribētu, lai Tavi bērni arī dzīvo šādu dzīvi? Te arī ir atbilde, jo rādi viņiem piemēru.
Vai nu vīrietim ārstēties no alkoholisma vai katrs savu ceļu, tāds būtu mans uzstādījums. Alkoholismu uztveru kā slimību un tā tikai progresēs gadu gaitā. Bērni šobrīd ir mazi, bet tici man, vienā brīdī viņi sapratīs, ko dara tēvs un tas emocionāli ļoti grauj. Atstāt to šādi, nebūs veselīgi ne Tev ar mazajiem, ne viņam. Izturību, lai tiktu no šī murga ārā!

Iesaku parunāt ar pazīstamiem cilvēkiem,kuri uzauguši ģimenē ar vismaz vienu alkoholiķi, vai palasīt psiholoģijas literatūru un iepazīties ar to, kādu traumu un cilvēka (bērna) psihi atstāj bērnībā pārdzīvotais. Tas ir ļoti traumatiski un, lūdzu, nenodari to bērniem. Jau par šiem piedzīvotajiem mēnešiem viņiem būs atmiņas.
Varbūt vari iet pie vecākiem? Ticu,ka būs sūdīgi, bet izeju vienmēr var atrast. Galvenais pasargāt bērnus,kā arī sevi.
Alkoholiķi nemainās.

Amnile @ 02.04.2025 08:23

Iesaku parunāt ar pazīstamiem cilvēkiem,kuri uzauguši ģimenē ar vismaz vienu alkoholiķi, vai palasīt psiholoģijas literatūru un iepazīties ar to, kādu traumu un cilvēka (bērna) psihi atstāj bērnībā pārdzīvotais. Tas ir ļoti traumatiski un, lūdzu, nenodari to bērniem. Jau par šiem piedzīvotajiem mēnešiem viņiem būs atmiņas.
Varbūt vari iet pie vecākiem? Ticu,ka būs sūdīgi, bet izeju vienmēr var atrast. Galvenais pasargāt bērnus,kā arī sevi.
Alkoholiķi nemainās.

Mīļš Tev paldies,ka veltīji laiku un to palagu izlasīji. Ahh. Galvenais ka pašam tēvs alkoholiķis, mamma aizbēga no viņa kad šim bija kādi 4. Pats vienmēr teica kā nekad tāds nebūs, nekad nevēlas bērniem tādu tēvu.. nu neeereāli sāpīgi, ka tā notiek un cilvēks pats nespēj sev palīdzēt. Nespēju iedomāties kas vispār spētu palīdzēt mainīties.
Ir kādi konkrēti ieteikumi literatūrai?

Krikssis @ 02.04.2025 12:00

Mīļš Tev paldies,ka veltīji laiku un to palagu izlasīji. Ahh. Galvenais ka pašam tēvs alkoholiķis, mamma aizbēga no viņa kad šim bija kādi 4. Pats vienmēr teica kā nekad tāds nebūs, nekad nevēlas bērniem tādu tēvu.. nu neeereāli sāpīgi, ka tā notiek un cilvēks pats nespēj sev palīdzēt. Nespēju iedomāties kas vispār spētu palīdzēt mainīties.
Ir kādi konkrēti ieteikumi literatūrai?

Neaizmirsti,ka šobrīd arī tu esi līdzatkarīga ,ja jau par visām varītēm gribi viņam palīdzēt . Mīļā,viņam pašam ir jāgrib mainīties ,nevis tev tas ir jāgrib.
Pati esmu augusi šāda ģimene ,kur tēvs dzer ,bet mamma dusmojas ,lamājas ,bet prom neiet , gadu desmitiem vienas un tās pašas problēmas tiek maltās uz riņķi ,bet abi vecāki tik ļoti pieraduši šādi dzīvot ,ka šķirties nemaz netaisās. Diezgan bēdīgi no bērna puses ir redzēt šadas attiecības. tiešām ir vērts aizdomāties ,vai būsi laimīga ar šo vīrieti ,kad bērni izaugs un aizies. Un nevajag teikt ,ka nav kur iet , vienmēr ir risinājums ,kaut vai dzīvot ierobežotos apstākļos naudas ziņā ,bet mierā un klusumā,kur neviens tevi neaizskar ,nelamā un nebojā tavus nervus .

Ko nozīmē "nav, kur aiziet"? Kaut kur taču dzīvoji pirms viņa, kaut ko strādāji? Cietīsies, kamēr viņš Tevi sāks dauzīt? Mājas dēļ nevajag palikt par lupatu. Dzērumā pasaka to, ko domā skaidrā. Viņš tieši tā arī uzskata, ka esi sabojājusi viņam dzīvi. Turēsies bikšu stērbelē, jo kauns no vecākiem? Vienkārši absurds.

Viens variants būtu viņam doties atkal uz ārzemēm strādāt, varbūt tur būs spiests saņemties. Ja spēs. Pēc apraksta tipisks alkoholiķis (nesaku to kā nicinājumu, alkoholisms ir slimība, nevis izlaidība) Un vēl tipiski alkoholiķiem, ka nesāks mainīt dzīvi, kamēr nebūs galīgā bedrē un bezizejā. Katram tā bedres sajūta būs citāda - mans bijušais vīrs dzērumā uzvedās ļoti līdzīgi Tavējam, dzēra gadiem, kamēr pazaudēja darbu, veselību, ģimeni un dzīvesvietu, tad attapās. Tagadējam pieticis jaunībā divreiz GANDRĪZ nokavēt darbu pēc dzerstiņa, lai saprastu, ka ir problēma, kas jārisina...
Tev jānostājas stingri bērnu un protams arī sevis dēļ. Saprotu, ka to tagad saku gan Tev, gan pašai sev Tavā vecumā... es vilku pārāk ilgi, centos gan rāties, gan izdabāt un "palīdzēt"... bezjēdzīgi. Bet neklausījos jau arī, ko vecākas tantes saka, ka pietiek auklēties kā ar bēbi. Mums bija 3 mazi bērni. Jaunākajam bija 4 gadi, kad galīgā izmisumā burtiski izgrūdu piedzērušo papiņu pa durvīm. Nokrita uz betona un pārsita galvu. Ar to dienu sācies viņa skaidrības periods, nu jau vairāk nekā 30 gadus. Vēlāk pārmeta, ka neesmu to izdarījusi agrāk. Bērniem dzīve izveidojusies ārēji normāla, bet var tikai nojaust, kādas traumas palikušas no bērnībā piedzīvotā. Par to man kauns un sāp sirds.

Kad viņš skaidrā, esi ar viņu par šo runājusi? Ka Tev nepatīk, ka viņš dzer un kā uzvedās. Ja esat par šo runājuši un viņš neko negrasās mainīt, tad laikam tiešām labāk domāt par aiziešanu. Sākumā būs noteikti grūti, bet ilgtermiņā atmaksāsies.

Alkoholisma pamats ir bailes un vainas apziņa, kā arī nepareiza dopamīna regulācija smadzenēs.
Jārisina šīs lietas un pašam alkoholiķim jāgrib tikt ar to galā.
Nesaku, ka pareizais variants, bet ja esiet skaidrā izrunājuši, ja esi dzirdējusi desmit reizes solījumus, ieteiktu uzstādīt ultimātu, gan viņam, gan sev. Piemēram dod trīs mēnešus, lai ne pilītes nelieto ( pēc tam skatīsieties pēc situācijas), ja pārkāps, šķirsies, bet šo paskaidro, tā lai saprot, ka esi jau izskatījusi risinājumus, utt., Un izskaidro arī, ka tu viņu atbalsti kā vari, bet tu nevēlies kļūt līdzatkarīga un bendēt savu dzīvi.
Iesaku arī viņam iziet minesotas programmu, vai doties pie speciālista.
Un galvenais, ja viņš šo tavu uzstādījumu neievēros un piedzersies, tad šķiries, bez kompromisiem.
Tev nav jātērē sava dzīve, lai kādu vilktu uz augšu. Un kā jau meitenes teica, ka vienmēr ir izeja. Nav kur dzīvot- aizej uz centru Marta, sniegs padomu / atbalstu.

Es kā cilvēks kas ir bijis bērns šādā situācijā varu pateikt tikai vienu - rūpējies par sevi un par bērnu. Manā ģimenē tēva alkoholisms, 100x solījumi laboties, mammas draudi par pēdējo iespēju kas vienmēr pārvēršas par vēl vienu iespēju tā arī rit joprojām. Un lai nu kādi būtu bijuši apstākļi ja mamma būtu aizgājusi no viņa, tie būtu labāki nekā ar viņu.
Viņš var būt labs cilvēks, bet tikai viņš var šo atrisināt. Kamēr neredzēs ko var pazaudēt vai būs pazaudējis, šis dzer-atvainojas-nedzer-atkal noraujas cikls turpināsies.

Tiklīdz kā Tev šķiet, ka Tu spēj glābt alkoholiķi, vienkārši parunājot ar viņu, tā ir reālas ziepes, Tu esi līdzatkarīga un tas ir beigu sākums. Alkoholiķi glābt var tikai pamatīgs spēriens pa pakaļu, nonākšana savas dzīves zemākajā punktā un katram tas punkts būs cits. Vienam pietiks ar divreiz gandrīz nokavētu darbu, cits vāļāsies pa grāvmalām, bet cits sajutīs, ka var nomirt, ja turpinās dzert. Diemžēl svarīgi ir alkoholiķi neglābt, neslēpt alkoholu, neturēt rociņu, ļaujot viņam žēloties par slikto dzīvi, paciest un attaisnot, jā, viņš jau labs cilvēks, bet dzer, jo atbrauca šurp no ārzemēm. Nē, tā nav, tā ir upura loma un glābēja loma arī ir atkarīgu attiecību dinamikas sastāvdaļa, tieši tādēļ, žēlojot un slēpjot alkoholu, Tu nevis palīdzi, bet iesaisties atkarīgās attiecībās kā iesaistīta persona. Lai pārtrauktu līdzatkarību - manuprāt, vieglākais veids ir doties pie psihoterapeita. Jo tas īsti pat nebūs - šķiros no Tevis un tiec pats tālāk galā. Tā ir plašāka izpratne par to, kā veidojas šādas atkarīgas attiecības, kā pamanīt atkarīgo attiecību elementus. Atkarīgās attiecībās zināma problēma ir arī Tevī pašā, tāpēc terapeits būtu vislabākā izvēle. Bet var lasīt arī grāmatas, klausīties podkāstus, ir daudz labi, kas iedos ideju un virzienu par to, kā tikt no šī ārā.

Tēmas autore ir piekāpjošas, pazemīgas dabas. Tāda, kura pakļaujas dzīves notikumiem nespējā tos radīt pašai. Samiernieciskas dabas. Ar zemu pašapziņu un pašvērtējumu.
Tēmas autores nespēja mainīt savu dzīvi ir lielāka problēma par “dzīvesbiedra” tieksmi pēc grādīgo dzērienu lietošanas. Situācijas problēma un radītāja esi Tu.
No šāda dzīves apstākļa izeja ir, tā ir labā ziņa.