Sveikas!
Vēlējos jautāt pēc jūsu viedokļa - kāpēc tā ir, ka vīrieši arvien vairāk dod priekšroku rīdziniecēm, nevis lauciniecēm? Turklāt tieši īstām rīdziniecēm, kas tur dzimušas un augušas, nevis ieceļojušas labāka darba un vīrieša meklējumos.
Ja agrāk dāmas no Cēsīm, Valmieras, Liepājas, Ventspils kotējās tīri labi, tad pēdējā laikā lietas ir acīmredzami mainījušās, ļoti daudzi vīrieši saka, ka lauku izcelsmes sievišķus vairs vispār neizskata. Īpaši Latgali un Vidzemi nē, kur esot briesmīgas lauku balsis, kuras atsitot vēlmi būt kopā momentāli.
Man ir dažas hipotēzes, kāpēc tā ir.
Vienu jau minēju - lauku balss, kas raksturīga gandrīz visām, kuras nav rīzdzinieces. Arī ilgstoša dzīve Rīgā parasti nespēj salauzt bērnībā un pusauga gados attīstījušos izloksni.
Otrs - milzīga uzmācība un skriešana pakaļ Rīgas čaļiem, uzstājīga līšana gultā. Tas mēdz radīt pretreakciju.
Trešais - provinciāla domāšana. Salīdzinoši maz zināšanu par dzīvi pilsētā, efektīvu ekonomiku, attiecībām korporatīvā vidē, tehnoloģiju vāja pārvaldīšana, lēnīgums, kas raksturīgs vēl no senčiem, kad lēnā garā darīti lauku darbi.
Ceturtkārt - stils, mode. Frizūras, kurās dominē haoss, kaut kādas rozā vai sarkanas šķipsnas nokrāsotas, cūciņzābaki (zems papēdītis un puszābaciņš, kas beidzas virs potītes), smaga mālēšanās, superminisvārki, misiņa ķēdītes ap rokām, kāju, kaklu, lēti tetovējumi. Drogās pirktas lētā gala smaržas, kuras parasti sapūstas neaptveramos apjomos.
Piektkārt - nežēlīgi kompleksi par savu izcelsmi. Bieži sieviete pat neatklāj, ka ir no Kuldīgas vai Valmieras, jo baidās, ka tad uzreiz zaudēs cerības.
Kāds ir jūsu viedoklis?
122
