Stresam par naudas jautājumiem ir jābūt konstantam.
Jāsaplāno daudz maz komfortabls budžets un jāatstāj kontā šo naudu un mēģina ar to izdzīvot.
Vienlaicīgi visas pozīcijas jāpakļauj revīzijai un optimizācijai.
Tāpat jāsaprot tas ka saražot kaut ko sev ir daudz izdevīgāk nekā saražot citam, kurš tev par to samaksās naudu, no kuras tu nomaksāsi nodokļus, un par atlikušo naudu nopirksi to ko saražojis kāds cits un nomaksāja nodokļus - un nodokļu naudu pievienoja cenai.
Tā ka - jāsamazina dzīves līmenis un nav jālieto citu saražots produkts iespēju robežās.
Darbs ir vajadzīgs, bet pēc darba ir kaudze laika, kurā var kaut ko sev saražot nevis lūrēt filmas.
Apmēram tāds ir kopējās optimizācijas vektors, jo valsts uzsēdās uz darba dalīšanas parazitēšanu un tieši darba dalīšana tiek aplikta ar nodokli, kas ar vien aug un plāno turpināt augt.
1
