Čau. Man ir 24. Pusgadu esmu attiecībās ar vīrieti, kuram 31. Viņš man sāka pievērst uzmanību jau gadu atpakaļ, bet es biju diezgan vienaldzīga, bet padomāju, ka ar vecāku vīrieti iespējams būs veiksmīgas attiecības un cieņa, tāpēc tomēr satuvinājos ar viņu. Pirms 2 mēnešiem viņš mani iepazīstināja ar savu mammu un sākās pilnīgs murgs. Viņa uzreiz jau sāka man jautāt "Kad dzemdēsi? Laiks jau tā kā būtu". Un tagad katru reizi 2 mēnešu garumā viņa man uzbāžas, ka es vairs neesot tik jauna priekš dzemdībām, vajagot dzemdēt steidzami, lai paspēju piedzemdēt 2-3 bērnus, jo kas tā par ģimeni bez bērniem vai kas tā par ģimeni ar vienu bērnu, kurš izaugšot izlutināts utt. Es vislaik pacietu, pacietu, bet nenoturējos vakar un izteicu viņai savas domas, ka tas ir mans organisms, mana dzīve, mana izvēle un man nav vajadzīgi viņas nelūgtie padomi. Un sākās pilnīgs pipec. Viņa zvanīja un raudāja tā savam dēlam it kā es bezmazvai situsi viņu būtu un mēs tagad sastrīdējāmies, ka es ar necieņu izturos pret vecāku cilvēku. Varbūt kādai ir pieredze ar ko tamlīdzīgu? Nezinu kam lūgt padomu, pašai man ar savu mammu nav tās labākās attiecības, jo viņa dzer.
11
