Nevaru izvēlēties, kļūt par ārstu vai māsu?

Nav man ieteikumi, bet gribu pateikt, ka esi baigais malacis.
Tavis gados nebiju tik atbildīga, bet ja būtu mēģinātu iet līdz galam.
Mans tētis 30+gados sāka atudēt medicīnu. Un tikai nesen (viņam tagad 49) pabeidza. Un sāka viņš mācīties par medmāsu. Te nebija tas ka ilgi jāstudē , bet ambīcijas auga. Ja Tev tik ļoti patīk tad tas laiks paskries neatkarīgi no tā ko izvēlēsies. Novēlu tev vieglu izvēli un lai viss izdodas ❤

Megini uz arstiem, pediatrs ir briniskiga profesija! Un isteniba 6 g ir arsta diploms, pectam jad iestajues rezidentura Tev par to maksa algu un tu jau sac stradat slimnica, tada reala zubrisana ir 6 gadi, pectam tu macies macibu procesa laika, netiksi arstos- stajies masas, bet jamegina sapni piepildit

Ej uz ārstiem. Redzu, ka tie, kas šobrīd studē pārsvarā arī nav nekādi pārcilvēki, bet ir normāli jaunieši.
Starp citu, man zināmajos piemēros tā rezidentūra šobrīd izpaužas tā, ka cilvēks faktiski dara ārsta darbu kādā no lielākajām Rīgas slimnīcām un viņam par to maksā algu, kas ir lielāka nekā vidējam statistiskajam Latvijas strādājošajam.
Man zināmie jaunie ārsti arī saka, ka uz darbu ar bērniem neesot tā lielākā konkurence.

Bailes dzīvē ir tas, kas attur darīt lielas lietas! Neļaujies tām! Dodies uz ārstiem. Ja dzīvē visi striķi trūks, par māsu varēsi izmācīties jebkurā brīdī.

Lunam iace, quia si falleris, eris inter astra.

Pirmkārt, mani biedē tas, cik ilgs laiks ir nepieciešams mācībām – studijas, rezidnetūra kas apmēram ir 10 gadi.
Tā kā tā ir jāmācās visu dzīvi. Mūžizglītība. Bez tam garākā laika posmā zināsi ko darīt - mācīties.
Otrkārt, pastāv iespēja, ka es varētu netikt rezidentūrā izvēlētajā specialitātē.
Vienmēr pastāv visādas iespējas.
TUn arī es internetā esmu lasījusi daudzus stāstus par izdegšanu, cik latvijā viss ir slikti utt.
Izdegšana ir cilvēka organizatorika piegājiena sekas. Izdegt var visur.
Pie kam... ja mācīsies par ārstu, apniks ilgi mācīties, netiksi rezidentūrā - iestāsies par medmāsu darbā. Nevajadzēs ne izdegt, ne ilgi mācīties. Var būt kādus māsu kursus uz 3 nedēļām nāksies paņemt tīri formāli.
Tā ka loģiska izvēle ir mācīties par ārstu uz reiz. Nokļūdīties nav iespējams.

Māsas profesija Latvijā netiek novērtēta ne materiāli, ne sabiedrībā kopumā. Tu būsi tikai "māsiņa", kuru izrīkos citi.
Ej par bērnu psihiatru, tie ir bijuši deficīts visos laikos. Ja netiksi rezidentūrā te, visa pasaule ir vaļā. Radinieks kā aizbrauca uz ārzemēm, tur arī palika.

Noteikti ej uz ārstiem. Tie 6 gadi studiju paiet ātri, studijas ir super aizraujošas, ja interesē medicīna, kursa biedri būs ar tādām pašām interesēm, vesela pašiem sava pasaule, tas ir tuvākais, ko reālajā dzīvē var dabūt līdzīgu Harijam Poteram :D Noteikti ej tikai uz RSU, LU pat neizskati. Kārtīgi piedzen matemātikas, bioloģijas un pārējos eksāmenus - tiksi budžetā un atlikušos gadus varēsi vairs nestresot, jo RSU nav rotācijas (sekmīgam gan jābūt visos priekšmetos).
Ejot uz māsām, vienmēr domāsi, "kā būtu bijis, ja...". Un tad, lai izmācītos par ārstu, jāsāk viss no nulles. Savukārt, ja kādā brīdī sapratīsi, ka ārsts nav tavs un labāk gribētu būt māsa, lielākā daļa priekšmetu būs jau apgūta, paņemsi klāt specifiskos priekšmetus un viss darīts.
Noslodze ārstiem un māsām būs apmēram vienāda. Atšķirība tikai tajā, ka kā ārste tu varēsi atļauties ceļot un darīt pārējās lietas, ko minēji. Būs labi :)

Peperle @ 08.12.2024 22:19

Es pašlaik mācos 11. klasē un šobrīd apsveru savu nākotnes profesiju – vai kļūt par māsu, vai ārstu, īpaši pediatru. Medicīna mani ir interesējusi jau kopš bērnības; pat bērnībā veicu "procedūras" savām mantiņām, izmantojot marles, plāksterus un šļirces (protams, bez adatām). Medicīna vienmēr ir bijusi mana kaislība, un mani īpaši piesaista darbs ar bērniem. Man ļoti patīk gan bioloģija, gan ķīmija.
Tomēr mani biedē vairākas lietas, kas ir saistītas ar ārsta profesiju. Pirmkārt, mani biedē tas, cik ilgs laiks ir nepieciešams mācībām – studijas, rezidnetūra kas apmēram ir 10 gadi. Otrkārt, pastāv iespēja, ka es varētu netikt rezidentūrā izvēlētajā specialitātē. TUn arī es internetā esmu lasījusi daudzus stāstus par izdegšanu, cik latvijā viss ir slikti utt.
Tāpēc es apsveru alternatīvu – kļūt par māsu un strādāt ar bērniem (piem BKUS) Šī profesija arī ir cieši saistīta ar medicīnu un bērnu aprūpi, kas mani interesē. Arī vēlos pieminēt, ka nākotnē vēlos ģimeni un vēlos arī dzīvot savu dzīvi, ceļot utt. Un ja kāds, piemēram, saka lai neizvēlos medicīnu, vai jums ir kādi alternatīvi ko varat piedāvāt? Universitāte vairs nav aiz kalniem, tāpēc, lūdzu palīdzat. Jebkādi ieteikumi, stāsti tiks ļoti novērtēti.

Medmāsai studēt būs vieglāk, bet galā alga zemāka. Mediķim (ārstam) no diploma būs jēga, ja tas ir pabeigts. Studiju grūtība ārstam ir kā biologam, kurš izvēlas cilvēku un dzīvnieku fizioloģijas ievirzi, bet pabeidz dokturantūru. Nevienam to neieteiktu. Reti kurš to var vispār finansiāli pavilkt. Strādāt Maxima kasē garās maiņas un studēt mediķos nesanāks. Jābūt ģimenei, kas Tevi uztur.
Ārsta profesija ir elitāra, to var apgūt vien elite. Stipendijas tāpat saņems ārstu bērni (ierēdņu, uzņēmēju vai sazin kāds vel biezais gals), bet trūcīgais vai maznodrošinātais priecāsies vien par to, ka ir reģistrēts nākamajam semestrim. Es RTU un LU saskāros, ka ir biezo bērni, kuri ir stipendiāti. Universitātē prioritāra ir sekmība un Tava ārpusstudiju dzīve. Būt izcilniekam un sabiedriski aktīvam bez vecāku finansēm ir nereāli. Turklāt lauciniekiem studēšana pat budžetā nozīmē lielāku dzīves dārdzību nekā tas ir skolas laikā. Bet sociālie dienesti neskatās uz to, ka Tev tur Rīgā viss ir dārgi. Un jebkādu palīdzību atsaka. Jo augstākā izglītība neskaitās obligāta.
Ar studiju izvēli ir jābūt uzmanīgam. Skolās atbiruma nav. Universitātē ir atbirums. Piemēram, 2/3 no tiem jauniešiem, kuri izturēja konkursu uz budžeta studiju vietām.

law7 @ 08.12.2024 23:04

Ej uz ārstiem. Redzu, ka tie, kas šobrīd studē pārsvarā arī nav nekādi pārcilvēki, bet ir normāli jaunieši.
Starp citu, man zināmajos piemēros tā rezidentūra šobrīd izpaužas tā, ka cilvēks faktiski dara ārsta darbu kādā no lielākajām Rīgas slimnīcām un viņam par to maksā algu, kas ir lielāka nekā vidējam statistiskajam Latvijas strādājošajam.
Man zināmie jaunie ārsti arī saka, ka uz darbu ar bērniem neesot tā lielākā konkurence.

Es gan neteiktu, jo, manuprāt, ārstos studē pārcilvēki. Pirmkārt, ir jābūt dikti gudram. Otrkārt, ir jābūt ar naudiņu. Ne visiem tā naudiņa ir. Labas sekmes skolā un panākumi mācību priekšmetu olimpiādēs vel neko nenozīmē, jo universitātē blakus vienmēr kāds būs gudrāks un labāksituētāks par Tevi. Un bez rezidentūras, reģistrācijas ārstniecības personu reģistrā darba ārsta statusā nebūs. Un ja ir puspabeigtais diploms, tad ir zaudēti dzīves gadi, finanšu robi ģimenes budžetā un studēšanu citā jomā jāsāk no nulles. Tas nudien nav veselīgi.

Sunlight @ 08.12.2024 23:09

Bailes dzīvē ir tas, kas attur darīt lielas lietas! Neļaujies tām! Dodies uz ārstiem. Ja dzīvē visi striķi trūks, par māsu varēsi izmācīties jebkurā brīdī.

Eh. Ārsts ir elitāra profesija, kas pieejama vien elites un vidusšķiras bērniem. Un jā. Es runāju par bērniem (18-19 gadi), jo studiju sarežģītības un mācību slodzes dēļ cilvēks pusmūžā šo profesiju nevar pavilkt. Es ieteiktu izvēlēties, ko vieglāku un vieglāk izdarāmu. Gribēt var, bet var gadīties iekulties finansiālās likstās un citos kreņķos.

Mežezera delīrijs @ 09.12.2024 15:03

Noteikti ej uz ārstiem. Tie 6 gadi studiju paiet ātri, studijas ir super aizraujošas, ja interesē medicīna, kursa biedri būs ar tādām pašām interesēm, vesela pašiem sava pasaule, tas ir tuvākais, ko reālajā dzīvē var dabūt līdzīgu Harijam Poteram :D Noteikti ej tikai uz RSU, LU pat neizskati. Kārtīgi piedzen matemātikas, bioloģijas un pārējos eksāmenus - tiksi budžetā un atlikušos gadus varēsi vairs nestresot, jo RSU nav rotācijas (sekmīgam gan jābūt visos priekšmetos).
Ejot uz māsām, vienmēr domāsi, "kā būtu bijis, ja...". Un tad, lai izmācītos par ārstu, jāsāk viss no nulles. Savukārt, ja kādā brīdī sapratīsi, ka ārsts nav tavs un labāk gribētu būt māsa, lielākā daļa priekšmetu būs jau apgūta, paņemsi klāt specifiskos priekšmetus un viss darīts.
Noslodze ārstiem un māsām būs apmēram vienāda. Atšķirība tikai tajā, ka kā ārste tu varēsi atļauties ceļot un darīt pārējās lietas, ko minēji. Būs labi :)

6 gadi daudz. It īpaši ja visa skolas dzīve bija izdzīvošanas režīmā, bet augstskola ir superizdzīvošanas režīms. Pirms nav zināms cilvēka materiālais stāvoklis un prāta spējas, šādus padomus labāk ir nedot. Neesmu ne medmāsa, ne ārsts. Tomēr es zinu, ka studēt pat budžetā ir dārgi. Bet ārsts ir tikpat sarežģīta lieta kā iegūt doktora grādu kādā dabaszinātnē. Slodze un grūtība lielā mērā ir tieši tas pats.

u.65dadccc3e7b3 @ 09.12.2024 16:42

Es gan neteiktu, jo, manuprāt, ārstos studē pārcilvēki. Pirmkārt, ir jābūt dikti gudram. Otrkārt, ir jābūt ar naudiņu. Ne visiem tā naudiņa ir. Labas sekmes skolā un panākumi mācību priekšmetu olimpiādēs vel neko nenozīmē, jo universitātē blakus vienmēr kāds būs gudrāks un labāksituētāks par Tevi. Un bez rezidentūras, reģistrācijas ārstniecības personu reģistrā darba ārsta statusā nebūs. Un ja ir puspabeigtais diploms, tad ir zaudēti dzīves gadi, finanšu robi ģimenes budžetā un studēšanu citā jomā jāsāk no nulles. Tas nudien nav veselīgi.

Patiesībā ārstus par dikti gudriem saukt nevar. Auto mehāniķim ir daudz nopietnāka pieeja auto diagnostikai nekā ārstiem cilvēku diaagnistikai. Arstiem it kā vajag ilgi mācīties. Lai gan daudzi citi mācās vēl ilgāk jo vienkārši patīk studēt.

u.65dadccc3e7b3 @ 09.12.2024 16:53

6 gadi daudz. It īpaši ja visa skolas dzīve bija izdzīvošanas režīmā, bet augstskola ir superizdzīvošanas režīms. Pirms nav zināms cilvēka materiālais stāvoklis un prāta spējas, šādus padomus labāk ir nedot. Neesmu ne medmāsa, ne ārsts. Tomēr es zinu, ka studēt pat budžetā ir dārgi. Bet ārsts ir tikpat sarežģīta lieta kā iegūt doktora grādu kādā dabaszinātnē. Slodze un grūtība lielā mērā ir tieši tas pats.

Atšķirībā no tevis, esmu studējusi RSU medicīnu. Aizgāju pēc 2 gadiem, jo mani "pārpirka" mana otra karjeras izvēle ar ļoti labu algu, un neko nenožēloju, iegūtās zināšanas noder visai dzīvei. Studēt budžetā nav dārgi tieši necik, un nav arī pārāk sarežģīti, ja medicīnas tēma interesē un smadzenes ir vietā. Stipendijas RSU dod pēc atzīmēm - arī es vienu gadu saņēmu stipendiju, man nav rados ne ārsti, ne ierēdņi. Ja gribas citus vainot savās dzīves likstās un intelekta + gribasspēka trūkumā, tad nevajag uzreiz pieņemt, ka visiem tā ies.

u.65dadccc3e7b3 @ 09.12.2024 16:46

Eh. Ārsts ir elitāra profesija, kas pieejama vien elites un vidusšķiras bērniem. Un jā. Es runāju par bērniem (18-19 gadi), jo studiju sarežģītības un mācību slodzes dēļ cilvēks pusmūžā šo profesiju nevar pavilkt. Es ieteiktu izvēlēties, ko vieglāku un vieglāk izdarāmu. Gribēt var, bet var gadīties iekulties finansiālās likstās un citos kreņķos.

Klau, ja tev ir bijušas finansiālas problēmas un nebiji pietiekami gudrs, tāpēc tevi izlidināja no augstskolas, par ko attaisnojies vairāku lapu garumā citās diskusijās, tas nenozīmē, ka autore nepavilks ārsta studijas.
Diskusijas autorei - iesaku doties uz ārstiem, ja jūti, ka tas ir tavs aicinājums. Ja vienīgais attaisnojums ir bailes, tad iesaku riskēt un mēģināt, jo ārsts tiešām ir sirdsdarbs, un šī profesija būs pieprasīta vienmēr un visur.

Ja jūti ka medicīna ir tavs, iesaku 100% iet uz zobārstniecību. Nu tas būs darbs kur tiešām pelnīsi ļoti labi un darbs būs vienmēr. Studiju laikā piestrādāsi par asistentu, ar 5 kursu sāksi normāli jau stradāt

Sunlight @ 08.12.2024 23:09

Bailes dzīvē ir tas, kas attur darīt lielas lietas! Neļaujies tām! Dodies uz ārstiem. Ja dzīvē visi striķi trūks, par māsu varēsi izmācīties jebkurā brīdī.

par ārstu arī vēlāk var izmācīties. tā nav profesija, kurā mācoties nomirsi. ja galva strādā var visu jebkurā vecumā paveikt. ja galvas nav, tad par māsu ar netiksi. un nevajag dzīvot aizspriedumos.

u.65dadccc3e7b3 @ 09.12.2024 16:35

Medmāsai studēt būs vieglāk, bet galā alga zemāka. Mediķim (ārstam) no diploma būs jēga, ja tas ir pabeigts. Studiju grūtība ārstam ir kā biologam, kurš izvēlas cilvēku un dzīvnieku fizioloģijas ievirzi, bet pabeidz dokturantūru. Nevienam to neieteiktu. Reti kurš to var vispār finansiāli pavilkt. Strādāt Maxima kasē garās maiņas un studēt mediķos nesanāks. Jābūt ģimenei, kas Tevi uztur.
Ārsta profesija ir elitāra, to var apgūt vien elite. Stipendijas tāpat saņems ārstu bērni (ierēdņu, uzņēmēju vai sazin kāds vel biezais gals), bet trūcīgais vai maznodrošinātais priecāsies vien par to, ka ir reģistrēts nākamajam semestrim. Es RTU un LU saskāros, ka ir biezo bērni, kuri ir stipendiāti. Universitātē prioritāra ir sekmība un Tava ārpusstudiju dzīve. Būt izcilniekam un sabiedriski aktīvam bez vecāku finansēm ir nereāli. Turklāt lauciniekiem studēšana pat budžetā nozīmē lielāku dzīves dārdzību nekā tas ir skolas laikā. Bet sociālie dienesti neskatās uz to, ka Tev tur Rīgā viss ir dārgi. Un jebkādu palīdzību atsaka. Jo augstākā izglītība neskaitās obligāta.
Ar studiju izvēli ir jābūt uzmanīgam. Skolās atbiruma nav. Universitātē ir atbirums. Piemēram, 2/3 no tiem jauniešiem, kuri izturēja konkursu uz budžeta studiju vietām.

ārsta grāds tiek pielīdzināts maģistra grādam nevis dokturantūrai. Doktorantūra ir - rezidentūra.

u.65dadccc3e7b3 @ 09.12.2024 16:53

6 gadi daudz. It īpaši ja visa skolas dzīve bija izdzīvošanas režīmā, bet augstskola ir superizdzīvošanas režīms. Pirms nav zināms cilvēka materiālais stāvoklis un prāta spējas, šādus padomus labāk ir nedot. Neesmu ne medmāsa, ne ārsts. Tomēr es zinu, ka studēt pat budžetā ir dārgi. Bet ārsts ir tikpat sarežģīta lieta kā iegūt doktora grādu kādā dabaszinātnē. Slodze un grūtība lielā mērā ir tieši tas pats.

pēc jaunajiem standartiem nav tādas - medmāsas. Bet - vispārējās aprūpes māsas.

Bebermans @ 09.12.2024 17:00

Patiesībā ārstus par dikti gudriem saukt nevar. Auto mehāniķim ir daudz nopietnāka pieeja auto diagnostikai nekā ārstiem cilvēku diaagnistikai. Arstiem it kā vajag ilgi mācīties. Lai gan daudzi citi mācās vēl ilgāk jo vienkārši patīk studēt.

Tevis pieminēta profesija atbilst vidējai profesionālajai izglītībai, kas apgūstama teju ik uz stūra. Bet ārstus docē vien dažas augstskolas. Un tur sarežģīti tikt, un ir cits atbildības līmenis. Cilvēks, kurš strādā par ārstu nevar būt muļķis. Ārsts pats par sevi ir paaugstinātas grūtības profesija. Ne visiem ir nauda un intelekts to pavilkt.