Nemīlu vīru

sivenssivenamdraugs @ 09.12.2024 00:39

Tā notiek, kad bērnam piedzimst bērns. Novērots daudziem vīriešiem.Ja nejūti pret vīru kaisli, tad viss. Uz neatgriešanos. Ar ļoti retiem izņēmumiem gan atgriežas, bet uz īsu laiku.
Vecis ir egosists tavā gadījumā. Tev tādu vajag?

Vīrieti egoistu nevajag nevienai sievietei. Tāpēc jau arī tapa šī diskusija. Lai pārcilātu visu galvā un varbūt saprastu, kā rīkoties.

Njā, kaut kam ļoti līdzīgam ir iets/ turpinām iet cauri. Ja vēlies, uzraksti privāti.

Izšķirties vienmēr paspēs, bet, ja ğimenē ir mazs bērns primāri jāmēğina glābt attiecības. Un šeit es redzu galvenā problēma ir tuvības trũkums. Piemēram, ja es mēğinātu pieglausties vai samīļot vīru un viņš mani atšūtu 1x, 2x, 3x .... es reāli ļoti apvainotos un domātu, ka mani vairs nemīl un kāda tur vairs gribēšana tad palīdzēt vai parūpēties par otru, ja tu jūti, ka izraisi nepatiku. Jāsāk ar vienkāršiem pieskārieniem, regulāri, vairākas reizes dienā- samīļot, noskūpstīt, pieglausties, pateikt labu vārdu un tu redzēsi, ka saņemsi labo arī atpakaļ. Pēc bērniem bijām līdzīgā virpulī un izdevās attiecības saglābt. Lai veicās!

Atsaucot atmiņā tavas iepriekšējās diskusijas, varu tikai paslavēt tavu pacietību 👍 Ceru, ka jums viss izdosies! 🤞

Diskusiju nelasīju, bet varu izstāstīt savu pieredzi. Jaunībā aizgāju no cilvēka, par kuru sāku justies tieši kā tu raksti. Pazuda iekāre. Bija mazs bērns. Ar vieglu sirdi aizgāju. Padsmit gadus vēlāk to joprojām nožēloju un uzskatu par lielāko kļūdu savā dzīvē. Tu nevari iedomāties, cik briesmīgi vīrieši ir sastopami. Alkoholiķi, azartspēļu atkarīgie, krāpēji, mūžīgi bez naudas un vienkārši ar zemu intelektu. Izvērtē kārtīgi ,vai gadījumā tavā vīrā nav kas tāds, ko tu viņā ļoti augstu vērtē un par ko cieni. Pēc bērna pamatīgi izmainās hormoni, nogurums, pārgurums, izdegšana. Ar šo VAR tikt galā. Iedomājies, ka viņam kādreiz būs cita ģimene. Iedomājies Ziemassvētkus, kurus bērns nebūs ar tevi, jo būs devies tos svinēt tēta jaunajā ģimenē. Tas ir sāpīgi un drausmīgi. Neviens cilvēks nebūs 100%.Ja viņā ir 80% tas, kas tev der. 20% dēļ nemeklē citu. Tu nebūsi ieguvēja.

Protams, ka negribas pieskārienus, jo Tu esi 'touched out'.
Protams, ka negribas neko darīt kopā ar vīru, ja pamatvajadzības nav apmierinātas. (kurš izvēlētos iet uz kino, ja nedēļu nebūtu gulējis?)
Protams, ka negribas seksu, ja vīrietim vislaik kā bērnam priekšā jāsaka, kas jādara (bērni iekāri nerada)
Protams, ka negribas nekur iet "relaksēties" ar draugiem, ja ieguvums neatsver zaudējumu (2 stundas atpūta - bet 2stundas tīrīsi vīra atstāto nekārtību mājās, + vēl sestdienā neļaus no rīta pagulēt, jo tu taču biji atpūsties + vēl bērnam iespējams būs režīms sačakarēts)
Viss normāli. Kopš man ir bērni, mans vērtējums par vīriešiem kā tādiem ir drastiski nokrities. Vai ieteiktu šķirties? Diez vai, vismaz jāsāk strādāt un jāskatās kāda būs dinamika. Cik daudz praktisku ieguvumu būs no vīrieša, kad abiem nāksies strādāt/rūpēties par bērnu un vai tad līdz ar hormonu sakārtošanos/vīrieša ieguldījumu vēlme būt kopā atgriezīsies.

Runā ar vīru - saki, ka tev vajag brīvu laiku sev, lai aiz sevis novāc traukus utml... neticu, ka vīrietis nav spējīgs galdu novākt, ja zina, ka tas ir jādara.
Raksti, ka bērns negrib iet ar tēvu gulēt, ja tevis (mammas) nebūs kādu vakaru blakus, tad aizies gulēt, kad miegs nāks un sāks pierast.
Atsāksi darba gaitas, arī diena sakārtosies.

Problēma nav trauku nenovākšana un pietiekoša neiesaistīšanās bērna audzināšanā vai atpūtas trūkums. Šāda ikdiena ir daudzām ģimeņēm ar bērniem.
Tas, ka izšķirsies neko neuzlabos mājas solī, pienākumu paliks tikai vairāk. Cerēt, ka jaunais patēvs audzinās cītīgāk bērnus un mazgās traukus ir naivi.
Īstā problēma ir emocionālās, fiziskās saiknes pazušana pret vīrieti. Tāpēc viss kaitina un nav iekāres pret vīru.
Pirmais solis jāsāk atklātas sarunas par savstarpējām problēmām un būt gataviem mainīties.

Manuprāt, jums derētu paņemt pauzi un padzīvot atseviški,kaut vai mēnesi. Pacensties atjaunot to randiņu periodu, kaut kādu iemīlēšanos. Atļaut viens otram pabūt viena nodabā, varbūt tad vīrietis saņemsies sakopties, savākties, centīsies kaut ko pats labot. Vienmēr var atrast arī kādu sos auklīti uz 2-3 stundām lai tu pati vari iziet no mājām, aiziet uz veikalu,manikīru, brokastīs ar sevi, atgūties no visa, jo tagad tu esi pārņemta ar šīm attiecībām un to vien noteikti “muļļā sevī iekšā “ par to vai vajag vai nē. Pēc kāda mēneša sapratīsi ko patiesībā jūti un vai tev vispār ir kāda vēl vēlme pēc šīm attiecībām.
Un mans uzskats ir tāds ka vīrieti nevajag mācīt kā pret tevi izturēties, ja viņš gribētu, viņš vienkārši darītu lietas un tas arī viss. Neko vairāk tu no viņa neizspiedīsi ja viņš negribēs. Cepums tev par tādu centību un pacietību

debestinaa @ 10.12.2024 13:43

Manuprāt, jums derētu paņemt pauzi un padzīvot atseviški,kaut vai mēnesi. Pacensties atjaunot to randiņu periodu, kaut kādu iemīlēšanos. Atļaut viens otram pabūt viena nodabā, varbūt tad vīrietis saņemsies sakopties, savākties, centīsies kaut ko pats labot. Vienmēr var atrast arī kādu sos auklīti uz 2-3 stundām lai tu pati vari iziet no mājām, aiziet uz veikalu,manikīru, brokastīs ar sevi, atgūties no visa, jo tagad tu esi pārņemta ar šīm attiecībām un to vien noteikti “muļļā sevī iekšā “ par to vai vajag vai nē. Pēc kāda mēneša sapratīsi ko patiesībā jūti un vai tev vispār ir kāda vēl vēlme pēc šīm attiecībām.
Un mans uzskats ir tāds ka vīrieti nevajag mācīt kā pret tevi izturēties, ja viņš gribētu, viņš vienkārši darītu lietas un tas arī viss. Neko vairāk tu no viņa neizspiedīsi ja viņš negribēs. Cepums tev par tādu centību un pacietību

Tizlākais ieteikums, bet tipiski dievietēm. "Padzīvosim šķirti mēnesi, paskatīsimies kā jūtamies" ir taisns ceļš uz laulības šķiršanu. Tā ir tāda pusaudža ilūzija par to, ka cilvēks pēkšņi saprot ka bez otra nespēj. Laulībā ir krīzes, viņas notiek. Un tās risina nevis dzīvojot katrs savā pilsētas galā, bet meklējot kopsaucēju. Ja man vīrs reiz pateiktu, ka padzīvos šķirti jo te ir krīze, es palīdzētu viņam sakravāt mantas uz neredzēšanos.

debestinaa @ 10.12.2024 13:43

Manuprāt, jums derētu paņemt pauzi un padzīvot atseviški,kaut vai mēnesi. Pacensties atjaunot to randiņu periodu, kaut kādu iemīlēšanos. Atļaut viens otram pabūt viena nodabā, varbūt tad vīrietis saņemsies sakopties, savākties, centīsies kaut ko pats labot. Vienmēr var atrast arī kādu sos auklīti uz 2-3 stundām lai tu pati vari iziet no mājām, aiziet uz veikalu,manikīru, brokastīs ar sevi, atgūties no visa, jo tagad tu esi pārņemta ar šīm attiecībām un to vien noteikti “muļļā sevī iekšā “ par to vai vajag vai nē. Pēc kāda mēneša sapratīsi ko patiesībā jūti un vai tev vispār ir kāda vēl vēlme pēc šīm attiecībām.
Un mans uzskats ir tāds ka vīrieti nevajag mācīt kā pret tevi izturēties, ja viņš gribētu, viņš vienkārši darītu lietas un tas arī viss. Neko vairāk tu no viņa neizspiedīsi ja viņš negribēs. Cepums tev par tādu centību un pacietību

Ceļš uz katastrofu... ar daudziem nezināmajiem. Pēc šāda soļa saejot kopā būs tikai vēl vairāk iekšēju aizvainojumu, kuri krāsies, jo nespēja izrunāt problēmas saglabāsies.

Intereses pēc izlasīju visus komentārus.
Šodien loģika nestrādā, bet intuīcija saka priekšā, ka jūsu attiecībās vēl ir ko glābt. Veiksmi, ticu, ka tev izdosies uzlabot attiecības.

Jā, baigi viegli ar viengadnieku ņemt pauzes, organizēt dzīvošanu atsevišķi un otram meklēt dzīvojamo telpu, izdot līdzekļus un mulsināt bērnu. 😬😬😬Dieva dēļ, netaisāt nekādas pauzes, sākat runāt.
KOMUNIKĀCIJA!

Yes min @ 10.12.2024 11:25

Diskusiju nelasīju, bet varu izstāstīt savu pieredzi. Jaunībā aizgāju no cilvēka, par kuru sāku justies tieši kā tu raksti. Pazuda iekāre. Bija mazs bērns. Ar vieglu sirdi aizgāju. Padsmit gadus vēlāk to joprojām nožēloju un uzskatu par lielāko kļūdu savā dzīvē. Tu nevari iedomāties, cik briesmīgi vīrieši ir sastopami. Alkoholiķi, azartspēļu atkarīgie, krāpēji, mūžīgi bez naudas un vienkārši ar zemu intelektu. Izvērtē kārtīgi ,vai gadījumā tavā vīrā nav kas tāds, ko tu viņā ļoti augstu vērtē un par ko cieni. Pēc bērna pamatīgi izmainās hormoni, nogurums, pārgurums, izdegšana. Ar šo VAR tikt galā. Iedomājies, ka viņam kādreiz būs cita ģimene. Iedomājies Ziemassvētkus, kurus bērns nebūs ar tevi, jo būs devies tos svinēt tēta jaunajā ģimenē. Tas ir sāpīgi un drausmīgi. Neviens cilvēks nebūs 100%.Ja viņā ir 80% tas, kas tev der. 20% dēļ nemeklē citu. Tu nebūsi ieguvēja.

Dalities ar šādām pieredzēm patiesibā ir ļoti svarigi. Zinu sievieti, kas ar mazu bērnu aizgāja no lieliska vīrieša, jo bija ilūzija, ka būs kāds labāks, nebija vairs tik romantiski kā pirms bērniņa. 30 gadus vēlāk joprojām par to runā un neviens labāks neatnāca, neapprecēja un joprojām ir viena. Stulbi
Mēs ar vīru 10 gadu laikā arī ik pa laikam esam viens otram apnikuši, bet vienmēr ir apzināti jākomunicē un atgriežam iemilēšanos no jauna, abiem vnk jāgrib

Baigi spiltgi atmiņā iespiedies Katrīnes ex Saulietes teiktais, ka izšķiroties no vīra sapratusi, ka tur ārā taču nekā laba vairs nav palicis 😁
Gan jau nedaudz ir, bet lielākoties jau noteikti nav...
Un pat ja liekas, ka izšķirsies un atradīsi labāku, jāpadomā labi, vai tiešām tās esošās problēmas nav atrisināmas un tiešām ir neizrunājamas, jo nav briesmīgi daudz vīriešu, kas gaida tieši tevi, ar 1 gadus mazu bērnu. Un vai būt vienai varēsi pavilkt finansiāli. Ja ar tēvu viss beidzas "ragos", valsts noteikti alimenti nekādu baigo pienesumu nedos.
Katrā ziņā, veiksmi!
Piekrītu par to, ka vajag izrunāties. Varbūt meklēt speciālistu šim. Kādas pāru terapijas un jāmēģina saprast un atrisināt.
Ja vīrs ir tik briesmīgs palicis, ka nevar vairs izturēt, tad gan, protams, nav jāmokās.

akul12 @ 10.12.2024 14:50

Ceļš uz katastrofu... ar daudziem nezināmajiem. Pēc šāda soļa saejot kopā būs tikai vēl vairāk iekšēju aizvainojumu, kuri krāsies, jo nespēja izrunāt problēmas saglabāsies.

Un ja vēl vīrs būs izbaudījis pauzi un dzīvojis kā brīvs vīrietis, kamēr sieviete ar mazu bērniņu, turklāt, nupat atgriezusies darbā un pirmais dārziņa gads ar visu, kas pie tā piederas..
Tiešām ir par ko padomāt. Labi, ka ir vieta, kur uzrakstīt savas šaubas.

Tak autore jau sen cenšas tur kaut ko runāt un mainīt . Halo neviens nedzird ka VECIS NEGRIB? Cik ilgi viņai vēl tas būtu jāborē viņam, ka viņai vajag palīdzību mājasdarbos un dažreiz brīvsoli? Viss šis viņu attiecībās notiek nejau mēnesi vai divus, bet vēl vairākus. Esmu pilnībā autores pusē, bet ir sajūta ka cenšas tikai viņa, pēc ilga izmisuma laika viņai vienkārši nolaižas rokas un savu vīrietis vairs neuzskata par to kāds bija agrāk.
Vīrieti tak viņai nevajag tikai bernam aukli, par kādu palīdzību no viņa puses var iet , ja izgājusi ārā vienu reizi un pēc tam nedēļu klausījusies par to? Nafig viņai vēl viens bērns. Visu mūžu tagad jādzīvo ar domu- ja nu nožēlošu ? Nu protams kāds sakars, noteikti jauna un skaista dāma. Nevajag tagad te domāt ka šis ir pēdējās attiecības dzīvē un viss slikti būs ja padzīvos atsevišķi un beigās arī izšķirsies un varbut ABI sapratīs nu ka galīgi nebūs.

Paprika @ 10.12.2024 19:55

Dalities ar šādām pieredzēm patiesibā ir ļoti svarigi. Zinu sievieti, kas ar mazu bērnu aizgāja no lieliska vīrieša, jo bija ilūzija, ka būs kāds labāks, nebija vairs tik romantiski kā pirms bērniņa. 30 gadus vēlāk joprojām par to runā un neviens labāks neatnāca, neapprecēja un joprojām ir viena. Stulbi
Mēs ar vīru 10 gadu laikā arī ik pa laikam esam viens otram apnikuši, bet vienmēr ir apzināti jākomunicē un atgriežam iemilēšanos no jauna, abiem vnk jāgrib

Tāpat liekas bezsakars turpināt dzīvot kopā tikai tāpēc, ka neko labāku jau neatradīs. Nu ja besī tā, ka nevar izturēt klātbūtni, tad kāpēc turpināt.
Bērnam būs viss ok arī ar šķirtiem vecākiem

Zinu sievieti, kas ar mazu bērnu aizgāja no lieliska vīrieša, jo bija ilūzija, ka būs kāds labāks, nebija vairs tik romantiski kā pirms bērniņa. 30 gadus vēlāk joprojām par to runā un neviens labāks neatnāca, neapprecēja un joprojām ir viena. Stulbi

Kur garantija ka lieliskais vīrietis viņu pašu nebūtu pametis jau ātrāk vēlāk, pēc tam, ja viņi turpinātu kopdzīvi. Tur varēja būt visādi 100 un viens variants,ias varēja atgadities attiecībās. Tas, ja viņa neaizietu no vīrieša, negarantē, ka būtu tālāk nodzīvojuši kopā ilgi un laimīgi. Ja viņa paliktu attiecības,varbūt iznākums būtu viens un tas pats, kas tagad vai sliktāks.

Vabole. @ 10.12.2024 20:37

Un ja vēl vīrs būs izbaudījis pauzi un dzīvojis kā brīvs vīrietis, kamēr sieviete ar mazu bērniņu, turklāt, nupat atgriezusies darbā un pirmais dārziņa gads ar visu, kas pie tā piederas..
Tiešām ir par ko padomāt. Labi, ka ir vieta, kur uzrakstīt savas šaubas.

Pauze vai šķiršanās ikdienas rutīnas slodze tikai paliks lielāka, ja vien sīko nedomā nogrūst saviem vecākiem vai tēvam audzināšanā.
Vispār primārā problēma nav vīrieša neiesaistīšanās mājās darbos, bet sievietei vairs nestāv uz vīru.
Tūlīt brēks, ja vīrietis iesaistītos mājas darbos, tad būtu slapja vienmēr, bet visas jūs zinat, ka tā tas nestrādā.
Ja vīrietis fiziski pievelk sievieti, vīrietim tiek piedoti trūkumi, atkarības vai toksiskums, ka tik izdrāž kārtīgi.