Dzemdību ierosināšana

Man bija ierosinātas dzemdības, slimnīcā iestājos 9 no rīta, iedeva tableti, nekas īsti nenotika, ap 12 pārdūra ūdeņus, pamazām sākās sāpīgas kontrakcijas, tomēr īsti nekas uz priekšu negāja, līdz beidzot ap sešiem vakarā sāka laist sistēmu, tad epidurālo (secību precīzi neatceros), astoņos uz dzemdību zāli un desmitos piedzima mazais. Attieksme bija ļoti iejūtīga, nekādu problēmu 🙂

Mežezera delīrijs @ 05.12.2024 10:08

Kur iešu? Mājās iešu, labrīt. Dzīvoju tuvumā slimnīcai, izsaukšu taksi. Kaut labāk nomiršu uz ielas, toties ar pašcieņu, nevis piedzīvot visu to vājprātu, kuru varētu nepiedzīvot, ja medpersonālam nebūtu vienalga.
Palasīju šausmu stāstus tepat forumā, te viena diskusija, te vēl viena. Labi stāsti, iesaku izlasīt visām grūtniecēm, lai sabaidās un negaida nekādu vienradžu pieredzi. Šobrīd domāju, ka varbūt vislabāk ir vienkārši nemaz nebraukt uz slimnīcu un dzemdēt mājās vienai pašai. Ja lemts nomirt, tad lai nu tā arī būtu, nevis kaut kādas dakterienes man plēsīs vaļā dzemdes kaklu ar rokām bez lubrikanta, fuuuu, kā pēc kaut kā tāda lai vispār dzīvo normāli.

Izklausās, ka Jums vienkārši ir ļoti bail, tādēļ ieņemt kaujas pozīciju skiet mierinoši. Bet dzemdībās Jums ir jāļaujas, nevis jācīnās, jo saspringums ķermenim nepalīdzēs. Atcerieties, ka ne tikai Jūs dzemdējat, bet arī bērniņš dzimst, viņam ir vienlīdz grūti nākt lejā pa dzemdību ceļiem. Sevī jārod spēks ļauties, jāpieņem, ka dzemdības sāp, jā, un ļoti. Bet pie tā nav vainīgs ne personāls, ne ārsti - dabā ir iemesls, kāpēc tas tā ir. Un vagīnu neviens neplēš ar varu, bet ārsta rokas tur būs iekšā, jo vienkārši pa turieni tas bērniņš nāk.

Mežezera delīrijs @ 05.12.2024 10:08

Kur iešu? Mājās iešu, labrīt. Dzīvoju tuvumā slimnīcai, izsaukšu taksi. Kaut labāk nomiršu uz ielas, toties ar pašcieņu, nevis piedzīvot visu to vājprātu, kuru varētu nepiedzīvot, ja medpersonālam nebūtu vienalga.
Palasīju šausmu stāstus tepat forumā, te viena diskusija, te vēl viena. Labi stāsti, iesaku izlasīt visām grūtniecēm, lai sabaidās un negaida nekādu vienradžu pieredzi. Šobrīd domāju, ka varbūt vislabāk ir vienkārši nemaz nebraukt uz slimnīcu un dzemdēt mājās vienai pašai. Ja lemts nomirt, tad lai nu tā arī būtu, nevis kaut kādas dakterienes man plēsīs vaļā dzemdes kaklu ar rokām bez lubrikanta, fuuuu, kā pēc kaut kā tāda lai vispār dzīvo normāli.

ja ir tādas histēriskas bailes no dzemdību manipulācijām, sapiķo un taisi tak ķeizaru. Ķeizaru taisa ja vien par to pati samaksāsi un nebūs ne jāmirst ar pašcieņu uz ielas ne tev, ne bērnam. Pēc tam pāris dienas nomocīsies sāpēs un viss būs ok. Gan ķeizaram, gan dabiskajam dzemdībām var būt daudz un var nebūt ne maz komplikāciju. Pēc gada aiziesi uz lāzeru un šuve redzama nebūs.
Brēka par lielu

Bet pie mums tak arī ir iespējamas mājas dzemdības. Tad arī varēs iztikt bez briesmīgajiem ārstiem, tik jāatrod sev tīkama vecmāte.

Jā, var tikt pie vecmātēm, kas ļauj noasiņot līdz nāvei, un par to dabū tikai nosacīto :D
Realitātē, ja nav nevienas pazīstamas vecmātes, kura būs normāla pret tevi pa draugam, paļauties var tikai un vienīgi uz sevi.

Nesen bija ierosināšana.Iestājos slimnīcā,jo bija 40+5 ,,pārbaude,tonīši,iekārtoja palātā.iedeva vienu tableti,pēc laika atkal tonīši,pārbaude,iedeva vakarā tableti,savas dzemdībās gandrīz nogulēju😁Kontrakcijas attīstījās mierīgi,gulēju vēsā mierā,no rīta tā pavairāk sāpēja ,bet ne briesmīgi,aizgāju uz apskati."Pārsteigums,tūliņ dzemdēsim" pārdūra ūdeņus,lai kontrakcija attīstās stiprāka,jo dzimstot tas vajadzīgs.3 spiedieni un bēbīts man jau gulēja uz krūtīm.Nelasi tos šausmu stāstus.Visas dzemdības nav vienādas.Un bēbītim būs grūtāk,ja tu ar tādu nostāju,ka "viss slikti" iesi dzemdēt

Mežezera delīrijs @ 05.12.2024 18:01

Jā, var tikt pie vecmātēm, kas ļauj noasiņot līdz nāvei, un par to dabū tikai nosacīto :D
Realitātē, ja nav nevienas pazīstamas vecmātes, kura būs normāla pret tevi pa draugam, paļauties var tikai un vienīgi uz sevi.

Labi, te laikam nav jēgas diskutēt. Jūs saprotat, ka tas ir izņēmuma gadījums? Mūsdienās dzemdībās izteikti lielākoties' nemirst. Riski ir arī, ejot pa ielu. Man abās dzemdībās bija līguma vecmātes - viena pieredze veiksmīgāka, otra - grūtāka, tomēr neviens no personāla speciāli nedara sliktu, un uz viņām varēja paļauties, tāpat kā uz visu pārējo personālu. Šie cilvēki savu darbu dara diendienā gadiem.

Linduxis @ 05.12.2024 18:15

Labi, te laikam nav jēgas diskutēt. Jūs saprotat, ka tas ir izņēmuma gadījums? Mūsdienās dzemdībās izteikti lielākoties' nemirst. Riski ir arī, ejot pa ielu. Man abās dzemdībās bija līguma vecmātes - viena pieredze veiksmīgāka, otra - grūtāka, tomēr neviens no personāla speciāli nedara sliktu, un uz viņām varēja paļauties, tāpat kā uz visu pārējo personālu. Šie cilvēki savu darbu dara diendienā gadiem.

Tas var būt ir izņēmuma gadījums statistikā, bet reāli tā ir nolaidības dēļ mirusi jauna sieviete. Mamma, sieva. Jums gribētos būt šim izņēmuma gadījumam? Nē? Bet neviens nedos garantijas, ka nebūsiet. Un es nerunāju par pēkšņiem, neparedzamiem riskiem, kas jā, var notikt, bet reāli neprofesionālu darbību. Asiņošana dzemdībās nu nemaz nav neparedzama.

Mežezera delīrijs @ 05.12.2024 18:01

Jā, var tikt pie vecmātēm, kas ļauj noasiņot līdz nāvei, un par to dabū tikai nosacīto :D
Realitātē, ja nav nevienas pazīstamas vecmātes, kura būs normāla pret tevi pa draugam, paļauties var tikai un vienīgi uz sevi.

Bet es sapratu, ka tās jau bijušas mājdzemdības un viss tas scenārijs diezgan nestandarta

Džinga @ 05.12.2024 20:58

Bet es sapratu, ka tās jau bijušas mājdzemdības un viss tas scenārijs diezgan nestandarta

Bija, bija. Es to rakstīju kā atbildi uz ieteikumu "ir iespējamas mājas dzemdības. Tad arī varēs iztikt bez briesmīgajiem ārstiem, tik jāatrod sev tīkama vecmāte". Arī mājdzemdībās var uzrauties uz tādas, kam vienalga.

@Mežezera delīrijs, tā runā kā pusaudze. “Ja būs lemts nomirt…”. Lol 😂 tici man, kad viss sāksies, visi tavi principi būs kaut kur blakus taviem augļūdeņiem. Ļoti naiva tava izpratne par šo procesu.
P.S. Autore gribēja pieredzes, lūk, ir arī nepatīkamas, bet nez kāpēc te izskan aicinājumi nebiedēt topošās māmiņas. Un tā nu aplis turpinās - par problēmām nerunājam, būs skaistākais brīdis tavā dzīvē, putniņi čivinās un parādīsies varavīksne, blablabla, visas kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, lai pēc tam kopīgi šausminātos pie kafijas tases. Nezinu, man nepatīk šī attieksme.

Mežezera delīrijs @ 05.12.2024 19:34

Tas var būt ir izņēmuma gadījums statistikā, bet reāli tā ir nolaidības dēļ mirusi jauna sieviete. Mamma, sieva. Jums gribētos būt šim izņēmuma gadījumam? Nē? Bet neviens nedos garantijas, ka nebūsiet. Un es nerunāju par pēkšņiem, neparedzamiem riskiem, kas jā, var notikt, bet reāli neprofesionālu darbību. Asiņošana dzemdībās nu nemaz nav neparedzama.

Dzīvē nekur nav garantiju. Varat sēdēt mājās, bet arī tad nav garantijas. Mazāki riski ir tad, ja tomēr bērniņš dzimst slimnīcā, bet nu ja ir satraukums par to, ka medpersonāls aiztiks dzemdes kaklu, nu tad ko tur daudz.

Diabolus @ 05.12.2024 22:37

@Mežezera delīrijs, tā runā kā pusaudze. “Ja būs lemts nomirt…”. Lol ? tici man, kad viss sāksies, visi tavi principi būs kaut kur blakus taviem augļūdeņiem. Ļoti naiva tava izpratne par šo procesu.
P.S. Autore gribēja pieredzes, lūk, ir arī nepatīkamas, bet nez kāpēc te izskan aicinājumi nebiedēt topošās māmiņas. Un tā nu aplis turpinās - par problēmām nerunājam, būs skaistākais brīdis tavā dzīvē, putniņi čivinās un parādīsies varavīksne, blablabla, visas kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, lai pēc tam kopīgi šausminātos pie kafijas tases. Nezinu, man nepatīk šī attieksme.

Nez, nu man liekas, ka te neviena par putniņiem un sirsniņām nedziedāja, bet teikt, ka drīzāk jāiet dzemdēt un, iespējams, nomirt mežā ir biši par daudz.
That said, man vispār ir radies iespaids, ka tas būs briesmīgākais brīdis manā dzīvē, sāpes, morālas un fiziskas sekas, pilnīga bezspēcība. :D Es priecājos redzēt kaut vienu pozitīvo piemēru, grūti saprast, kā vispār kādai par dzemdrībām var būt rožains priekšstats, es varu iztēloties tikai kaut kādas breismas.

Diabolus @ 05.12.2024 22:37

@Mežezera delīrijs, tā runā kā pusaudze. “Ja būs lemts nomirt…”. Lol ? tici man, kad viss sāksies, visi tavi principi būs kaut kur blakus taviem augļūdeņiem. Ļoti naiva tava izpratne par šo procesu.
P.S. Autore gribēja pieredzes, lūk, ir arī nepatīkamas, bet nez kāpēc te izskan aicinājumi nebiedēt topošās māmiņas. Un tā nu aplis turpinās - par problēmām nerunājam, būs skaistākais brīdis tavā dzīvē, putniņi čivinās un parādīsies varavīksne, blablabla, visas kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, lai pēc tam kopīgi šausminātos pie kafijas tases. Nezinu, man nepatīk šī attieksme.

Pirmkārt, vairāk vai mazāk naiva izpratne ir katrai, kas dzemdē pirmo reizi, jo vienkārši tam nav iespējams sagatavoties, atliek to piedzīvot. Par to nav jāvaino.
Otrkārt, nekāds kūrorts tas nav, bet nav taču arī jādramatizē - dzemdības ir process, brīžiem sāp izteikti, brīžiem mazāk, un tu vari kustināt kājas, rokas, runāt. Tu esi tu tajā procesā, tikai tev dzimst bērniņš. Un arī tavs ķermenis jums abiem palīdz, to sajūtu nav iespējams aprakstīt, tā ir tāda hormonu bumba un tu jūties kā tādā vieglā formā iereibusi, jo organisms dara maksimāli visu, lai to procesu arī dabiski atvieglotu.

Džinga @ 05.12.2024 22:45

Nez, nu man liekas, ka te neviena par putniņiem un sirsniņām nedziedāja, bet teikt, ka drīzāk jāiet dzemdēt un, iespējams, nomirt mežā ir biši par daudz.
That said, man vispār ir radies iespaids, ka tas būs briesmīgākais brīdis manā dzīvē, sāpes, morālas un fiziskas sekas, pilnīga bezspēcība. :D Es priecājos redzēt kaut vienu pozitīvo piemēru, grūti saprast, kā vispār kādai par dzemdrībām var būt rožains priekšstats, es varu iztēloties tikai kaut kādas breismas.

Nav briesmas. :) Nav arī tā, ka nonstop tagad tikai sāpēs, nu nē taču. Par tām trakajām leģendārajām dzemdību sāpēm - tas ir stāsts par pašu pēdējo posmu, izstumšanu. Esmu dzemdējusi gan guļus uz dzemdību galda, gan stāvus un pēc tam pussēdus, iesaku otro variantu - viennozīmīgi. Tā ir tikai viena diena dzīvē, un ja jau tā būtu tik nežēlīgi briesmīga, kāpēc sievietes dzemdē otro, trešo un vairāk reizes? :)
Īstenībā es pat ieteiktu sevi vairāk gatavot tam, kas būs pēc tam, jo ķermenis tad grib atkopties, emocionāli arī liekas, ka tagad man pienākas atpūta, bet mazais ir uzreiz un viņam tevi vajag uzreiz un visu. Lūk, par to runājam maz, bet tur ir lielākie izaicinājumi, lielāki par dzemdībām, tiešām. :)

Linduxis @ 05.12.2024 23:05

Nav briesmas. :) Nav arī tā, ka nonstop tagad tikai sāpēs, nu nē taču. Par tām trakajām leģendārajām dzemdību sāpēm - tas ir stāsts par pašu pēdējo posmu, izstumšanu. Esmu dzemdējusi gan guļus uz dzemdību galda, gan stāvus un pēc tam pussēdus, iesaku otro variantu - viennozīmīgi. Tā ir tikai viena diena dzīvē, un ja jau tā būtu tik nežēlīgi briesmīga, kāpēc sievietes dzemdē otro, trešo un vairāk reizes? :)
Īstenībā es pat ieteiktu sevi vairāk gatavot tam, kas būs pēc tam, jo ķermenis tad grib atkopties, emocionāli arī liekas, ka tagad man pienākas atpūta, bet mazais ir uzreiz un viņam tevi vajag uzreiz un visu. Lūk, par to runājam maz, bet tur ir lielākie izaicinājumi, lielāki par dzemdībām, tiešām. :)

Nu, teikšu godīgi, arī par pēcdzemdību periodu man nav tās rožainākās ekspektācijas :D
Es vienkārši ceru, ka būs mazliet labāk, kā šobrīd varu iztēloties. Jo tieši pretēji tam, ko Diabolus rakstīja - 80% no tā, ko es lasu ir - sāpes, pārgurums, depresija, būs traki, un tad beigās piebilde, ka ir tā vērts. Un tad ir dažas manas draudzenes, kam viss ir diezgan okei, un to es uztveru kā izņēmumu.

Džinga @ 05.12.2024 23:12

Nu, teikšu godīgi, arī par pēcdzemdību periodu man nav tās rožainākās ekspektācijas :D
Es vienkārši ceru, ka būs mazliet labāk, kā šobrīd varu iztēloties. Jo tieši pretēji tam, ko Diabolus rakstīja - 80% no tā, ko es lasu ir - sāpes, pārgurums, depresija, būs traki, un tad beigās piebilde, ka ir tā vērts. Un tad ir dažas manas draudzenes, kam viss ir diezgan okei, un to es uztveru kā izņēmumu.

Tas ir tāpēc, ka neviens jau nepastāsta - tavi orgāni lēnām kursēs atpakaļ uz savām vecajām vietām, tā ir viena sajūta; mugurai liekas, ka vispār nav vietas ķermenī, no tevis vēl izdalās viss kas, un pats interesantākais - piens, karstas krūtis (normāli), un kad mazais zīž, pēc laika sāk diezgan ļoti sāpēt krūtsgali, jo viņš nozīž arī ādas virskārtu. Garastāvoklis kā nu kurai - es no sirds izbaudu, ka nekur nav no rītiem jāģērbjas un var nemazgāt matus, bet tas ir individuāli. Par tiem krūtsgaliem - Mam Balm un 2 nedēļu izturības maratons, un tad ķermenis uzaudzē jaunu ādas kārtiņu, kas vairs sāpes nesagādā. Un tad ir mazais bēbis, ar pirmo liekas, ka tu vispār neko nesaproti, bet pa lielam viņš grib ēst, gulēt un krāmēt pamperi. Nav vērts ievērot nekādus 3 stundu ēšanas ciklus un tamlīdzīgus izdomājumus, ja grib ēst - baro, paēdis mazulis ir apmierināts mazulis. Kas ir beznosacījumu mīlestība - to var saprast tikai tad, kad tādas 100% no tevis atkarīgas ačteles uz tevi blisinās. :) Tas arī iedod spēku katrai dienai. Nu kaut kā tā. :)

Mežezera delīrijs @ 05.12.2024 21:21

Bija, bija. Es to rakstīju kā atbildi uz ieteikumu "ir iespējamas mājas dzemdības. Tad arī varēs iztikt bez briesmīgajiem ārstiem, tik jāatrod sev tīkama vecmāte". Arī mājdzemdībās var uzrauties uz tādas, kam vienalga.

Bet jūs taču pati visus ārstus noliekat un koncentrējaties tikai uz to sliktāko, tā vietā lai izlemtu ko labāk darīt . Jūs šādi sevi vien stresā iedzīsiet.

Džinga @ 05.12.2024 13:16

Njā, piekrītu, ātrāk var tikt galā ar fiziskām lietām nekā 10 gadus cīnīties ar garīgu traumu. Es arī nezinu kā cilvēki atrod tās labās vecmātes ar ko slēgt līgumus, droši vien radi, draugi iesaka. Es kaut kad sākšu veikt izpēti, bet vienīgais, ko zinu, ka Rīgā galīgi negribu, tie trakākie stāsti laikam dzirdēti tieši par dzemdību namu.

Vadoties pēc atsauksmēm, pirms noslēgt līgumu, var aiziet un aprunāties ar interesējošo ārstu / vecmāti. Manā gadījumā tika slēgts līgums ar ārstu, jo tieši viņš pieņem lēmumu par nepieciešamajām manipulācijām dzemdību laikā, nevis vecmāte. Jā, līgumdzemdības negarantē, ka viss noies kā pa diedziņu, bet, manuprāt, sirds būs daudz mierīgāka.

Gaby Moreno @ 06.12.2024 07:45

Vadoties pēc atsauksmēm, pirms noslēgt līgumu, var aiziet un aprunāties ar interesējošo ārstu / vecmāti. Manā gadījumā tika slēgts līgums ar ārstu, jo tieši viņš pieņem lēmumu par nepieciešamajām manipulācijām dzemdību laikā, nevis vecmāte. Jā, līgumdzemdības negarantē, ka viss noies kā pa diedziņu, bet, manuprāt, sirds būs daudz mierīgāka.

Un tad kā sanāk, ja manas dzemdības ir ārpus ārsta maiņas, tad viņš tik un tā nāk uz darbu un pieskata tikai mani? Vai kā?