Vai vajag saņemties?

Tik nopietnu jautājumu labāk risināt ar speciālistu,saprast kāpēc gribi,negribi,kāpēc bail utt.,un tad būsi mierā ar savu izvēli un nebūs jānožēlo vai jādzīvo ar domu kā būtu,ja būtu-tad jebkura izvēle būs apzināta. Nav īstais forums,kur meklēt atbildi uz tik nopietnu dzīvi ietekmējošu jautājumu

Tiešām? Šādi jautājumi jājautā forumā, lai citi izvēlas tavā vietā? Ļoti dīvaini.

Es neprasu, lai kāds izlemj manā vietā, bet varbūt kādai ir bijušas līdzīgas pārdomas. Tāpēc jau tas ir forums, kur var izteikt savas domas un padiskutēt. TIk daudz jau saprotu, ka lēmums būs pašai jāpieņem 😀

Man arī tūlīt būs 38 un ir viens bērns. Dažreiz iešaujas prātā domas, ka varbūt vajadzētu otru, tad pāriet. Nesen ir kļuvis vieglāk, nav vairs tik daudz negulēto nakšu, nogurums, gan, protams, ir un to jūt, ka nedzemdēju gluži jaunībā 😂 Sievietes gan ir dažādas, zinu arī spriganas jaunās mammas arī 40+.
Kopumā pateikšu tā - ja jūti, ka vajag, tad droši vien arī vajag, bet tam jānāk no tevis pašas un vīra, ne no apkārtējiem, jo tie jau vienmēr teiks :"Vai tad brālītis/māsiņa nebūs"?

Padiskutēt var,bet ka tik nesanāk tā,ka galvu vēl vairāk sajauc un beigās pieņem lēmumu,balstoties uz, piemēram, iespītēšanu kādam "trollim".

gii_star @ 13.11.2024 10:58

Tiešām? Šādi jautājumi jājautā forumā, lai citi izvēlas tavā vietā? Ļoti dīvaini.

Normāls jautājums, varbūt kādai citai ir līdzīga pieredze, līdzīgs vecums, pieredzes apmaiņa. Ārzemju forumos ne to vien jautā.
Sēžot savā sulā un domājot baigi jau nekas nemainīsies.

Izlasot tekstu, manuprāt, tu jau pati esi atbildējusi uz savu jautājumu ar apstiprinošu "nē, nevajag".

Mežāze @ 13.11.2024 11:15

Man arī tūlīt būs 38 un ir viens bērns. Dažreiz iešaujas prātā domas, ka varbūt vajadzētu otru, tad pāriet. Nesen ir kļuvis vieglāk, nav vairs tik daudz negulēto nakšu, nogurums, gan, protams, ir un to jūt, ka nedzemdēju gluži jaunībā ? Sievietes gan ir dažādas, zinu arī spriganas jaunās mammas arī 40+.
Kopumā pateikšu tā - ja jūti, ka vajag, tad droši vien arī vajag, bet tam jānāk no tevis pašas un vīra, ne no apkārtējiem, jo tie jau vienmēr teiks :"Vai tad brālītis/māsiņa nebūs"?

No apkārtējiem spiedienu neizjūtu, gan jau domā, ka es par vecu, lai kaut ko tādu jautātu 😁
Starp bērniem kā minimums būtu 7 gadi, negulētās naktis īpaši neuztrauc, jo tās agrāk vai vēlāk pārietu, galvenais, lai bērns piedzimst vesels utt. Pēc pirmā bērna domāju, ka vairāk par vienu man nebūs - dzīves minimums izpildīts. Tagad nedaudz nožēla, ka agrāk par to neiedomājos.

Ui, es agrāk domāju, ka pat viens man nebūs! Tāpēc arī tik ilgi atliku un piedzima tikai 35 gados. Nu, tas, ka apkārtējie nejautā un domā, ka par vecu - nu, nezinu. Tagad jau tendence dzemdēt ap 40 nav nekas neparasts. Kā jau teicu - galvenais, kā PATI jūties un vai domā, ka spēsi pavilkt vai nespēsi. Protams, nekad jau ar prātu neizdomās un viss nenotiks pēc plāna. Jautājums, vai ir gatavība riskēt. Nu, jādomā un jāieklausās sevī.

Mežāze @ 13.11.2024 12:21

Ui, es agrāk domāju, ka pat viens man nebūs! Tāpēc arī tik ilgi atliku un piedzima tikai 35 gados. Nu, tas, ka apkārtējie nejautā un domā, ka par vecu - nu, nezinu. Tagad jau tendence dzemdēt ap 40 nav nekas neparasts. Kā jau teicu - galvenais, kā PATI jūties un vai domā, ka spēsi pavilkt vai nespēsi. Protams, nekad jau ar prātu neizdomās un viss nenotiks pēc plāna. Jautājums, vai ir gatavība riskēt. Nu, jādomā un jāieklausās sevī.

Drīkst jautāt, kas mainījās, kā saprati, ka tomēr gribi bērnu?

Vienkārši saņemties. Ietaupi uz kontracepciju un skaties kā viss dabiski notiek.
Ja nenotiek - neiespringsti.

“Vai es gribu saņemties bērnam” nav pareizais jautājums. Pareizais jautājums būtu “vai es vispār gribu vēl vienu bērnu”. Ja tu gribi, tad tu saņemies. Ja tas tavā galvā izklausās vairāk kā darbs, kas vienkārši ir jāpaveic, kā kaut kāda grīdas mazgāšana, tad atbilde visdrīzāk ir nē.

Diabolus @ 13.11.2024 13:50

“Vai es gribu saņemties bērnam” nav pareizais jautājums. Pareizais jautājums būtu “vai es vispār gribu vēl vienu bērnu”. Ja tu gribi, tad tu saņemies. Ja tas tavā galvā izklausās vairāk kā darbs, kas vienkārši ir jāpaveic, kā kaut kāda grīdas mazgāšana, tad atbilde visdrīzāk ir nē.

Jā, es gribētu,lai man būtu vēlviens bērns, jo tad man vairs nebūtu jādomā, vai es gribu vai negribu. Varetu mierīgi dzīvot nost.
Piektītu, ka tas vārds "saņemties" tā arī ir, ka ja varbūt ir sajūta, ka jāsaņemas, tad varbūt nemaz nevajag. Bet no otras puses kaut kāda tukšuma sajūta tikai tāpēc, ka nespēju saņemties.

Džinga @ 13.11.2024 12:22

Drīkst jautāt, kas mainījās, kā saprati, ka tomēr gribi bērnu?

Vīrs "veda" pie prāta, ka ko nu mēs, vai tiešām vieni, tā divatā vien, dzīvosim. Jo viņš ir ļoti ģimenisks un vienmēr bija gribējis bērnus. Apprecoties bijām runājuši par kopīgu māju utt., būtu skumji, ja mums nebūtu turpinājuma. Jā, sākumā nebiju pārliecināta, vai tiešām vēlos, bet tagad varu teikt, ka labākais lēmums.

Mežāze @ 13.11.2024 15:44

Vīrs "veda" pie prāta, ka ko nu mēs, vai tiešām vieni, tā divatā vien, dzīvosim. Jo viņš ir ļoti ģimenisks un vienmēr bija gribējis bērnus. Apprecoties bijām runājuši par kopīgu māju utt., būtu skumji, ja mums nebūtu turpinājuma. Jā, sākumā nebiju pārliecināta, vai tiešām vēlos, bet tagad varu teikt, ka labākais lēmums.

Forši dzirdēt, man līdzīgs stāsts kā tev.

Džinga @ 13.11.2024 15:46

Forši dzirdēt, man līdzīgs stāsts kā tev.

Tu, man liekas, citā diskusijā minēji ka bērnu nav.

SarmaD @ 13.11.2024 17:19

Tu, man liekas, citā diskusijā minēji ka bērnu nav.

Jā, arī sapratu, ka gribu bērnu. Stāsts līdzīgs par to, kā nonācu līdz lēmumam.

Vai drīzāk nav tā, ka ja par to domā, tad vēlies? Man šķiet, ka ja to nevēlies, tad nemaz par to nedomā. Attiecīgi - tev tomēr ir sajūta, ka gribētos, tikai bail no dažādiem blakus faktoriem, ko minēji. Jo tomēr jau briedums un esi pieslēgusi prātu domājot par visām niansēm.
Bet būsim godīgi, bērniem un ģimenei tomēr ir vislielākā vērtība dzīvē. Var mainīties viss cits, bet bērni vienmēr būs bērni un tā saikne un mīlestība ir citādaka.
Otrs faktors - ko par to visu domā partneris?
Nav saistīti, bet atceros, ka mana mamma ap gadiem 55 teica, ka tad, kad es prasīju brālīti vai māsiņu, tad tomēr vajadzēja mani klausīt. 😄

Visu laiku ir nedaudz skaudība skatoties uz ģimenēm, kur vairāki bērniņi, liekas, ka bērni ir dzīves vērtība.

šis man liekas arī pasaka daudz un ka tev tomēr ir tā vēlme par otru bērniņu.