Sveiki!
Tā nu sanācis, ka savos 30++ satiku vīrieti, kurš likās mans sapņu piepildījums. Sākumā jau plīvoja sarkanie karogi, bet, protams, rozā brilles darīja savu. Tad nu pēc 2 gadu jubilejas,tagad mana psihe ir drusku sadragāta, jo otrā puse konfliktu risināšanā izmantoja skandelēšanos. Fiziska aizkaršana nav bijusi, bet emocionāla gan- apsaukāšanās, slikti vēlējumi, ņirgāšanās un savu izdarītā/pasacītā noliegšana.
Bet kaut kā vēl turos pie viņa, jo jūtas nav puzudušas. Ir ļoooti grūti.
Laikam karma ir darījusi savu, jo kādreiz šādu attiecību modeli nekad nesapratu. Tagad pati sevi varu saukt lupatu.
Vēl kāda cerība ir, ka cilvēks spēs mūsu mīlestības dēļ mainīties. Ļoti vēlos dzirdēt jūsu pieredzes stāstus. Labus un sliktus