Jāmūk no mazpilsētām?

Nabadzīte, cik gan Tu esi pārdzīvojusi daudz savā miestā. Neapskaužu tevi. Tas notiekti bij tik ti drausmīgi. Jāpierakstās pie galvas speciālista steidzami.

Tātad tomēr atpazini manis rakstītajā sevi, ja? Cik cilvēkus skolas laikā esi apcēlusi? Cik pazemojusi? Cik daudzus no viņiem skolas laikā esi fiziski iespaidojusi? Nu, tā, ka tad, kad tas cilvēks tev iet garām pa ielu, tu saviem draugiem, kuri tajā brīdī stāv blakus, ņirdzot pasaki, ka tagad viņu sitīsi, tāpēc to cilvēku iedzen stūrī, piespied pie sienas un, liekot tam cilvēkam no bailēm apčurāties, sit viņam pa seju tikai tāpēc, ka tas cilvēks izskatās savādāk kā visi pārējie? Jā, viss, ko aprakstīju, reiz notika ar mani. Un tā nu es savos 15 gados ar no bailēm piečurātām biksēm gāju mājās, pēc tam pa kluso mēģinādama tās izmazgāt, jo negribēju, lai vecāki uzzinātu par to, ka mani piekāva tikai tādēļ, ka biju ģērbusies melnās drēbēs un klausījos smago mūziku. Tāpēc, ja turpini ņirgāties par mani un cilvēkiem, kuri izgājuši cauri tādai pašai ellei kā es, goda vārds, ej dirst. Es neesmu cilvēks, kurš lamātos vai kādam citam cilvēkam vēlētu ļaunu, taču, lasot tavus komentārus, viss, ko varu pateikt, ir tas, ka ceru, ka tevi visai drīz ķers karma. Jo, zini, karma ir kuce. Es tam ticu. Cik nu ir sanācis redzēt, viss ļaunums, naids un žults, kuru izgāžam pār citu cilvēku galvām, agri vai vēlu kaut kādā veidā reiz nāk atpakaļ vai nu pašiem vai tuviniekiem. Tāpēc viss, ko varu tev, zebra, novēlēt, ir tas, lai karma godam izdara savu darbu tavā labā. Visu gaišu.

ZeltaZebra @ 18.09.2024 01:10

jaiet pie daktera smadzenes jadakterē. Tev tak ir kompleksi par sevi ?

eee tev laikam kaut kas no šī trigerē, elpo, mieriņš 😄

ronnie @ 18.09.2024 03:00

Tātad tomēr atpazini manis rakstītajā sevi, ja? Cik cilvēkus skolas laikā esi apcēlusi? Cik pazemojusi? Cik daudzus no viņiem skolas laikā esi fiziski iespaidojusi? Nu, tā, ka tad, kad tas cilvēks tev iet garām pa ielu, tu saviem draugiem, kuri tajā brīdī stāv blakus, ņirdzot pasaki, ka tagad viņu sitīsi, tāpēc to cilvēku iedzen stūrī, piespied pie sienas un, liekot tam cilvēkam no bailēm apčurāties, sit viņam pa seju tikai tāpēc, ka tas cilvēks izskatās savādāk kā visi pārējie? Jā, viss, ko aprakstīju, reiz notika ar mani. Un tā nu es savos 15 gados ar no bailēm piečurātām biksēm gāju mājās, pēc tam pa kluso mēģinādama tās izmazgāt, jo negribēju, lai vecāki uzzinātu par to, ka mani piekāva tikai tādēļ, ka biju ģērbusies melnās drēbēs un klausījos smago mūziku. Tāpēc, ja turpini ņirgāties par mani un cilvēkiem, kuri izgājuši cauri tādai pašai ellei kā es, goda vārds, ej dirst. Es neesmu cilvēks, kurš lamātos vai kādam citam cilvēkam vēlētu ļaunu, taču, lasot tavus komentārus, viss, ko varu pateikt, ir tas, ka ceru, ka tevi visai drīz ķers karma. Jo, zini, karma ir kuce. Es tam ticu. Cik nu ir sanācis redzēt, viss ļaunums, naids un žults, kuru izgāžam pār citu cilvēku galvām, agri vai vēlu kaut kādā veidā reiz nāk atpakaļ vai nu pašiem vai tuviniekiem. Tāpēc viss, ko varu tev, zebra, novēlēt, ir tas, lai karma godam izdara savu darbu tavā labā. Visu gaišu.

ir jāmāk tam tikt pāri. Es arī skolas laikos tiku ļoti smagi apcelta, pazemota, arī iekaustīta un visaa citas pretības, tagad uz tiem skatos ar nožēlu jo viņi neko dzīvē nav sasnieguši un kāds ar mammu vēl dzīvo.
Skolas laiki tevi norūda tālākai dzīvei un tagad man vispār ir vienalga ko kāds padomās par mani vai manām izvēlēm. Es zinu savu vērtību, savu vietu, sevi pašu, savu darbu un atbildību pret to, un šitādi puņķu tapas vispār nekrata. Īpaši jau nu šajā vecumā par to vispar vairs nav nekādu pārdzîvojumu, pārcietu skolas laiku un viss.
Tas nav jāvelk pieaugušo dzīvē un kā vispār var atļaut 15 gados cakaret savu psihi ka piečurā bikses, crazy. Runāt vajadzeja

ir jāmāk tam tikt pāri. Es arī skolas laikos tiku ļoti smagi apcelta, pazemota, arī iekaustīta un visaa citas pretības
Nu ne tikai jāmāk tikt pāri. Jāmāk šādi gadījumi apstrādāt. Laicīgi vai karmas veidā.
Mēs esam viens otram karma.
Un pieņemam lēmumu kad nākt.

ronnie @ 17.09.2024 22:28

Nu, domāju, ka katram sava pieredze. Man prieks, ka Tava pieredze ir šāda. Mana pieredze, savukārt, bijusi pavisam pretēja. Kad aizbraucu ciemos pie ģimenes uz savu mazpilsētu, diezgan bieži sastopu kādu bijušo kolēģi, kaimiņu vai kādu senu paziņu. Un tad vienmēr seko vieni un tie paši jautājumi par to, ko daru, kur strādāju un vai man ir bērni un vīrs. Un, kad uz pēdējo jautājumu atbildu noraidoši, seko līdzjūtības pilni skatieni, kaut gan tā ir mana izvēle, ka esmu viena un bez ģimenes. Tāpat spilgti atceros reizi, kad iebraucu veikalā nopirkt uzkodas un vīnu, un satiku bijušo kolēģi, kura burtiski pieliecās, ieskatījās manos iepirkuma ratos un vaicāja: "Nu, ko tad tu tādu labu nopirki?" Un, ieraudzīdama ratu saturu, veltīja man neizprotamu acu skatienu. Tajā brīdī, neskatoties uz to, ka man jau ir pāri 30, jutos kā mazgadīgais, kurš pa kluso no vecākiem kaut kur nospēris vīna pudeli. Respektīvi, kad atrodos lielpilsētā, kurā mani neviens nepazīst, es varu būt tāda, kāda esmu, kamēr savā dzimtajā mazpilsētā, neskatoties uz to, cik veca esmu, vienmēr jutīšos kā mazs bērns, kurš sadarījis kaut kādas blēņas aiz vecāku muguras.

Es domāju, ka šis ir viss Tavā galvā. Gan par iepirkuma saturu, gan par to, ka žēlīgi skatās, ja nav vīrs vai bērns. Pēc rakstītā, tā ir Tava kaut kāda sāpe, kuru Tu uztver ļoti saasināti.

Navi domāt, ka Rīgā nav bullies 😁
Tāpat bullies nekad nemainas, vienalga kļūstot par cietumnieku vai skolotāju, šie cilvēki parasti māk psiholoģiski apstrādāt ne tikai apsaukājot, bet pievelkot sev vajadzīgos cilvēkus. Vienmēr viņiem ir apkārt draugi, paziņas u.c cilvēki...

debestinaa @ 18.09.2024 08:15

ir jāmāk tam tikt pāri. Es arī skolas laikos tiku ļoti smagi apcelta, pazemota, arī iekaustīta un visaa citas pretības, tagad uz tiem skatos ar nožēlu jo viņi neko dzīvē nav sasnieguši un kāds ar mammu vēl dzīvo.
Skolas laiki tevi norūda tālākai dzīvei un tagad man vispār ir vienalga ko kāds padomās par mani vai manām izvēlēm. Es zinu savu vērtību, savu vietu, sevi pašu, savu darbu un atbildību pret to, un šitādi puņķu tapas vispār nekrata. Īpaši jau nu šajā vecumā par to vispar vairs nav nekādu pārdzîvojumu, pārcietu skolas laiku un viss.
Tas nav jāvelk pieaugušo dzīvē un kā vispār var atļaut 15 gados cakaret savu psihi ka piečurā bikses, crazy. Runāt vajadzeja

Piekrītu šim, ir jātiek pāri, jo tā bija pamatskola vai vidusskola. Mēs visi bijām bērni. Man arī, dažbrīd, bija grūti, negribēju pat iet uz skolu vai pat iziet no mājām, bet cilvēki izaug un mainās. Pēc 10 gadiem esmu satikusi cilvēkus, kuri ir darījuši ļaunu un pat atvainojās, vai arī satiekot, saproti, ka prāts ir pieaudzis un nav tie paši, kas bija 15 gados. Nevajag turēt žulti un naidu pret cilvēkiem, kā arī žēlot sevi, jo kā ir bijis, tā ir bijis.

Cilvēki pārtrauc draudzības un kontaktus dēļ mazākiem iemesliem, neuzskatu, ka ar skolas laika bullies būtu kaut kas kopīgs runājams arī pēc 10 gadiem, viņi ir jāuztver, kā sveši cilvēki.
Nav arī jēgas apmeklēt skolas salidojumus, lai tie pāris cilvēki ar savu bijušo klases audzinātāju apdomājas, kāpēc neviens šajā pasākumā neierodas.

Respektīvi, kad atrodos lielpilsētā, kurā mani neviens nepazīst, es varu būt tāda, kāda esmu
Nu nez. Es lielā pilsētā nepazīstamiem cilvēkiem skatos iepirkumu ratos un izdaru vērtējumus un var būt pat līdzjūtības skatienus izdodas izveidot.
Pat ārzemēs.
Vienreiz redzēju vienu TV personību aptuveni sieviešu dzimtē - kaut kādu lēto šņabi pirka.
Visu laiku kāds kaut ko padomā. It īpaši kasieres, kas visus klientus atceras un būvē tiem psiholoģiksos un sociālos portretus savās galvās.
Vasarā braucu aplūkot Latvijas nomales. Un man patīk iegriezties mazā veikaliņā. Tur es kā rets pircējs kaut ko pērku un var redzēt kā pārdevēja analizē un būvē psih portretus un klasificē kaut kādā slānī. Ir svarīgi atstāt uz viņu labu iespaidu, tāpēc kaut kas dārgāks jāpaņem.

akul12 @ 18.09.2024 09:55

Cilvēki pārtrauc draudzības un kontaktus dēļ mazākiem iemesliem, neuzskatu, ka ar skolas laika bullies būtu kaut kas kopīgs runājams arī pēc 10 gadiem, viņi ir jāuztver, kā sveši cilvēki.
Nav arī jēgas apmeklēt skolas salidojumus, lai tie pāris cilvēki ar savu bijušo klases audzinātāju apdomājas, kāpēc neviens šajā pasākumā neierodas.

Nu nezinu, te drīzāk jau tādi bērnu gājieni. Nerunāšu un ignorēšu, jo esi bijis agrāk sliktais. Tak vispār nevar vērtēt cilvēku pamatskolas vai vidusskolas laikā. Protams, paliek atmiņas un sajūtas, bet nu būsim reāli, mēs neviens neesam tādi, kādi mēs bijām 15 gados. Prāts ir nācis klāt un dzīves pieredze. Nav tiekts un neesmu rakstījusi, ka Tev ir jābūt draugiem, bet sanāk arī satikties darba ietvaros u. tml.
Un neierasties uz salidojumu, jo ir kāds, kas Tev nepatīk? Tak ir arī cilvēki, kas Tev tur patika, nevajag sev bojāt noskaņojumu un dzīvi, jo kāds Tev tur nepatīk. Vēl pie tam, tā skolotāja visticamāk neatcerās, vai arī kāds klasesbiedrs jau sen ir aizmirsis, vai arī vienkārši viņam ir vienalga. Protams, nav gudri un skaisti nolikt cilvēku, bet katrs mēs esam bijuši šādā situācijā. Bērni ir skarbi. Mūsdienās vēl ir trakāk.
To naidu ir jālaiž vaļā, jo vienīgi Tu pats sev dari un bojā dzīvi. Tas cilvēks sen jau nedomā par Tevi, bet Tu atceries katru mēnesi. Ir jālaiž vaļā un jādzīvo sava dzīve.

Bebermans @ 18.09.2024 09:57

Respektīvi, kad atrodos lielpilsētā, kurā mani neviens nepazīst, es varu būt tāda, kāda esmu
Nu nez. Es lielā pilsētā nepazīstamiem cilvēkiem skatos iepirkumu ratos un izdaru vērtējumus un var būt pat līdzjūtības skatienus izdodas izveidot.
Pat ārzemēs.
Vienreiz redzēju vienu TV personību aptuveni sieviešu dzimtē - kaut kādu lēto šņabi pirka.
Visu laiku kāds kaut ko padomā. It īpaši kasieres, kas visus klientus atceras un būvē tiem psiholoģiksos un sociālos portretus savās galvās.
Vasarā braucu aplūkot Latvijas nomales. Un man patīk iegriezties mazā veikaliņā. Tur es kā rets pircējs kaut ko pērku un var redzēt kā pārdevēja analizē un būvē psih portretus un klasificē kaut kādā slānī. Ir svarīgi atstāt uz viņu labu iespaidu, tāpēc kaut kas dārgāks jāpaņem.

Vecīt, varu apstiprināt, ka vismaz 90% sabiedrības nedomā tā kā tu.

ronnie @ 18.09.2024 03:00

Tātad tomēr atpazini manis rakstītajā sevi, ja? Cik cilvēkus skolas laikā esi apcēlusi? Cik pazemojusi? Cik daudzus no viņiem skolas laikā esi fiziski iespaidojusi? Nu, tā, ka tad, kad tas cilvēks tev iet garām pa ielu, tu saviem draugiem, kuri tajā brīdī stāv blakus, ņirdzot pasaki, ka tagad viņu sitīsi, tāpēc to cilvēku iedzen stūrī, piespied pie sienas un, liekot tam cilvēkam no bailēm apčurāties, sit viņam pa seju tikai tāpēc, ka tas cilvēks izskatās savādāk kā visi pārējie? Jā, viss, ko aprakstīju, reiz notika ar mani. Un tā nu es savos 15 gados ar no bailēm piečurātām biksēm gāju mājās, pēc tam pa kluso mēģinādama tās izmazgāt, jo negribēju, lai vecāki uzzinātu par to, ka mani piekāva tikai tādēļ, ka biju ģērbusies melnās drēbēs un klausījos smago mūziku. Tāpēc, ja turpini ņirgāties par mani un cilvēkiem, kuri izgājuši cauri tādai pašai ellei kā es, goda vārds, ej dirst. Es neesmu cilvēks, kurš lamātos vai kādam citam cilvēkam vēlētu ļaunu, taču, lasot tavus komentārus, viss, ko varu pateikt, ir tas, ka ceru, ka tevi visai drīz ķers karma. Jo, zini, karma ir kuce. Es tam ticu. Cik nu ir sanācis redzēt, viss ļaunums, naids un žults, kuru izgāžam pār citu cilvēku galvām, agri vai vēlu kaut kādā veidā reiz nāk atpakaļ vai nu pašiem vai tuviniekiem. Tāpēc viss, ko varu tev, zebra, novēlēt, ir tas, lai karma godam izdara savu darbu tavā labā. Visu gaišu.

Ar tevi dakterim jārunā. Tu nesi pieskaitāma pie adekvātiek

Tas jau tikai normāli, ka pēc 12.kl izvēlās doties uz galvaspilsētu. Te gan darba, gan visā citā ziņā ir ļoti daudz iespēju. Bet esmu pamanījusi, ka daudzi pēc 40 gadiem tomēr izvēlas nobāzēties ārpus Rīgas, zinu daudzus cilvēkus, kuri atgriezušies savā pilsētā sagaidīt vecumdienas, jo tur nav jāskrien, viss mierīgs, pazīstams.

Anggggst @ 18.09.2024 11:50

Tas jau tikai normāli, ka pēc 12.kl izvēlās doties uz galvaspilsētu. Te gan darba, gan visā citā ziņā ir ļoti daudz iespēju. Bet esmu pamanījusi, ka daudzi pēc 40 gadiem tomēr izvēlas nobāzēties ārpus Rīgas, zinu daudzus cilvēkus, kuri atgriezušies savā pilsētā sagaidīt vecumdienas, jo tur nav jāskrien, viss mierīgs, pazīstams.

Tas gan, piekritīšu tam, ka daži atgriežās savā pilsētā, jo Rīga tiešām ir tāds karuselis. Vienmēr kustībā, visa kā notiek.

Džinga @ 18.09.2024 10:26

Vecīt, varu apstiprināt, ka vismaz 90% sabiedrības nedomā tā kā tu.

Vēl paliek 10 procenti.

LivaLauva1 @ 18.09.2024 10:19

Nu nezinu, te drīzāk jau tādi bērnu gājieni. Nerunāšu un ignorēšu, jo esi bijis agrāk sliktais. Tak vispār nevar vērtēt cilvēku pamatskolas vai vidusskolas laikā. Protams, paliek atmiņas un sajūtas, bet nu būsim reāli, mēs neviens neesam tādi, kādi mēs bijām 15 gados. Prāts ir nācis klāt un dzīves pieredze. Nav tiekts un neesmu rakstījusi, ka Tev ir jābūt draugiem, bet sanāk arī satikties darba ietvaros u. tml.
Un neierasties uz salidojumu, jo ir kāds, kas Tev nepatīk? Tak ir arī cilvēki, kas Tev tur patika, nevajag sev bojāt noskaņojumu un dzīvi, jo kāds Tev tur nepatīk. Vēl pie tam, tā skolotāja visticamāk neatcerās, vai arī kāds klasesbiedrs jau sen ir aizmirsis, vai arī vienkārši viņam ir vienalga. Protams, nav gudri un skaisti nolikt cilvēku, bet katrs mēs esam bijuši šādā situācijā. Bērni ir skarbi. Mūsdienās vēl ir trakāk.
To naidu ir jālaiž vaļā, jo vienīgi Tu pats sev dari un bojā dzīvi. Tas cilvēks sen jau nedomā par Tevi, bet Tu atceries katru mēnesi. Ir jālaiž vaļā un jādzīvo sava dzīve.

Tieši pamatskolas, vidusskolas laikā veidojas personība, arī pieaudzis esi tas pats cilvēks. Tas attiecas uz visiem bullies, pelēkie zvirbuļi, peles vai apbižotie.
Kuram vajag pieaugušo small talk teātri, skolas laikā nebija kontakta, tad pieaugušā vecumā vēl mazāk. Darba ietvaros nav nekādu problēmu apkalpot šo cilvēku, kā jebkuru svešinieku.

Bebermans @ 18.09.2024 12:20

Vēl paliek 10 procenti.

cik acīgs novērojums :D

akul12 @ 18.09.2024 12:33

Tieši pamatskolas, vidusskolas laikā veidojas personība, arī pieaudzis esi tas pats cilvēks. Tas attiecas uz visiem bullies, pelēkie zvirbuļi, peles vai apbižotie.
Kuram vajag pieaugušo small talk teātri, skolas laikā nebija kontakta, tad pieaugušā vecumā vēl mazāk. Darba ietvaros nav nekādu problēmu apkalpot šo cilvēku, kā jebkuru svešinieku.

Pilnīgas muļķības

Džinga @ 18.09.2024 12:34

Pilnīgas muļķības

Apgaismo 😁
Varbūt vari izstāstīt kādu piemēru, kad slikts cilvēks kļuva par labu cilvēku tikai pieaugot. Piekrītu, ka cilvēki mainas, ja paši uzkāpj uz saviem grābekļiem.

akul12 @ 18.09.2024 12:40

Apgaismo ?
Varbūt vari izstāstīt kādu piemēru, kad slikts cilvēks kļuva par labu cilvēku tikai pieaugot. Piekrītu, ka cilvēki mainas, ja paši uzkāpj uz saviem grābekļiem.

Katram ir jau piemēri, bet rakstot vārdus un uzvārdus, nevienam svešinekam neko neizteiks.
Protams, nenoliedzu to, ka nav nekur slikti cilvēki. Ir kāds, kas ir palicis joprojām nejauks, bet vairākums, ko kaut vai salidojumā satieku, ir normāli cilvēki. Kā arī, ir gadījumi, šeit arī ir redzams forumā, ka apbižotie palikuši ļaunāki par ļaunumu. Nevajag ieceklēties, ko esi agrāk pieredzējusi. Viss mainās, cilvēki mainās. Un ja tiešām ir kāds paziņu lokā, kurš joprojām ir slikts, tad nu netērē savu enerģiju un laiku. Tiec pāri un tērē enerģiju izaugsmei. Galvenais arī nevajag sevi upura lomā turēt, tas mums latviešiem ļoti labi sanāk. Tas vispārīgi.