Par hobijiem

Hey! Varu padalīties ar pieredzi/padomu bet uzraksti privāti

Tas vien, ka lasi grāmatu, jau ir labi! Arī lasīšana var būt hobijs un arī būs par ko runāt ar citiem cilvēkiem. Un 32 gados vecumdienas vēl ir ļoti tālu, tici man. Paspēsi vēl visu ko, vienkārši ir dažādi periodi dzīvē, un arī mēs paši esam dažādi.

Jāatzīst, ka ne visai labi saprotu tādus kā Tu. Esmu pretējais pols, savu dzīvi esmu piepildījusi līdz pēdējam centimetram un vecumdienas plānoju pavadīt, rakstot grāmatas par visu piedzīvoto 😁 Jāpiebilst, ka esmu introverta, noslēgta, draugu man nav, un daudz laika pavadu mājās. Tā ka personības iezīmes un sociālais statuss nav attaisnojums garlaicīgai dzīvei.
Ja man būtu jāsāk viss no nulles, es sāktu no izjūtām. Kā es vēlos justies? Kāda būtu tā dzīve, kurā es justos laimīga un priecīga (ja laime un prieks ir tas, ko Tu meklē). Un tad mērķtiecīgi sekot šīm izjūtām un tās vairot, pat ja tie sākumā ir pilnīgi sīkumi. Piemēram, vēroju saulrietu un sajūtu, ka iekšā kāda dvēseles stīga sakustās, jo skaisti taču. Varbūt tas mani iedvesmo aiziet uz gleznu galeriju, apskatīties, kā mākslā šī tēma apspēlēta. Varbūt ieraugu kādu gleznošanas stilu, kas mani īpaši uzrunā. Attopos bibliotēkā, pētot katalogus un lasot šī stila pārstāvju biogrāfijas. Varbūt pati pierakstos gleznošanas kursiem. Nopērku arī pati savu molbertu, sāku vairāk doties dabā, vērot, un mēģinu to attēlot uz audekla. Vakaros pirms gulētiešanas skatos YouTube video ar padomiem gleznošanas tehnikas uzlabošanai. Tā dabiski un organiski esmu piepildījusi kādu dzīves stūrīti ar foršām emocijām. Un tas var būt pilnīgi jebkas! Bet ieviest hobiju tikai hobija pēc, ja nav tās iekšējās "jā, gribu!" rezonanses - nezinu, vai vērts tērēt laiku. Hobijs tomēr ir sirdslieta. Jāsāk no turienes - kas Tev liek sajusties mazliet gaišāk, vieglāk, patīkamāk?

Kapēc tev liekas ka obligāti ir jābūt šausmīgi dzīves piepildītai? Rausi sevi tagad uz 3 daļām lai tik izpildītos kā citas? Saskatijies Instagram? Facebook? Ja jūties ērti tā kā ir tagad, kamdēļ sevi tramdīt? Mazbērniem tāpat viss tas ko stāsti būs pie vienas vietas. Tā beigās ir tava dzīve, ne viņējā.

Es arī īsti nesaprotu vēlmi pēc hobijiem tikai tāpēc, lai dzīve liktos piepildītāka. Ja Tev ir bērni, tas jau pietiekami piepilda dzīvi jēgpilnu. Dari to, ko Tev patīk darīt un kas padara Tevi laimīgu - pat ja tas ir nekā īpaša nedarīšana. Tava dzīve - Tev nav nevienam par to jāatskaitās.

Sāksim ar to, ka svešiem cilvēkiem un pat taviem mazbērniem tavi hobiji absolūti neinteresēs 😂 Hobijs ir priekš tevis pašas, savam piepildījumam, un tas var būt arī kaut kas absolūti garlaicīgs, kaut vērot, kā žūst krāsa.
Bet es saprotu iemeslu satraukumam, ja pašai sava dzīve šķiet garlaicīga. No savas puses varu ieteikt bieži skatīties dokumentālo kino par vēsturi, izcilām personībām, dabu, mākslu utt. Tā būs izklaide+zināšanas+iedvesma.