Ja tiešām ir diagnoze - šizofrēnija, tad māsa diemžēl nebūs tāda kā agrāk. Tā ir ļoti nopietna psihiska saslimšana. Ir labie periodi un saasinājumi vidēji 2reiz gadā, bet ar to iemācās sadzīvot. Galvenais, lai jums ir sadarbība, regulāra terapija un medikamenti. Iesaku izlasīt grāmatu “Šizofrēnija iesācējiem”haven @ 01.09.2024 21:19Varbūt ir vairāk info/pieredze par medikamentiem? Ārsts teica vien to, ka lietos 2. paaudzes medikamentus, būs psihologs, dažādas radošās terapijas.
Pēc cik ilga laika cilvēkam paliek labāk, lietojot medikamentus? Ko šajā kontekstā nozīmē atlabt, vai ir cerība, ka māsa būs kā agrāk?
eksistē dažādas šizo formas- paranoīda, heberfrēna, ar reziduālām parādībām pieaugošām, remitējošām.Bebermans @ 02.09.2024 08:32Šizofrēnija patiesībā neeksistē. Tur ir kas cits.
Šizofrēnijai pārāk plaša definīcija.
debestinaa @ 02.09.2024 12:14eksistē dažādas šizo formas- paranoīda, heberfrēna, ar reziduālām parādībām pieaugošām, remitējošām.
Pirmo reizi dzîvē stacionējot pacientu, parasti tie tiek klasificēti kā akūti polimorfi traucējumi ar stresu/bez stresa, ar šizo vai bez šizo simptomiem. Dažkārt tos var provocēt kāds nopietns stress vai notikums dzīvē.
Pēc autores teiktā īsti nav skaidrs ka pacinetei būtu šizofrēnija.
Šizofrēnija sākas lielako ties ar to, ka ir mānijas sajūta, ka kāds izseko, noklausas, murgi par politiku vai tuviniekiem, kad cilvēki sāk bēgt, mainīt tel.numurus, slēpties, mājās never vaļā aizkarus, uzskata ka noklausās, kam seko arī agresija, dusmas, neēšana, uzskata ka ēdiens saindēts.
vai nav bijis kāds stress? Atlaista no darba, beigušās attiecības , vai citas tādas problemas pirms pamanījāt pirmās izmaiņas ? Varbūt fiziska/seksuāla vardarbība?haven @ 02.09.2024 15:24
Šogad bija variants, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viņa 3x saplēsa interneta rūteri. Atslēdza savu telefona nr., nevarējām ar viņu nekādi sazināties. Kad tik tikko sāka jocīgi uzvesties, tad viņai likās, ka tiek pa nakti sazāļota, murgus stāstija, pa nakti bultēja durvis ciet. Diemžēl nesanāca toreiz pie ārsta pierunāt, ļoti žēl, ka tajā laikā tik nezinoši bijām. :(
Man liekas tik liela stigma ir mūsu sabiedrībā pret šāda veida saslimšanām. Tagad nav bijušas šādas mānijas izpausmes, bet māju izvandalēja, tākā kkas bija prātā cilvēkam ne tā saslēdzies.
Kas jocīgi - vēl nesen bija arī reizes, kad viņa likās nu ļoti okey, ciemojās un palīdzēja ēst gatavot, bija runātīgāka. Tas laikam tā normāli? Vai šādu "okey" stāvokli ir iespēja noturēt ar zālēm vai tas ir mainīgi?
Bebermans @ 02.09.2024 16:00Bezmaksas zāles ir
- fizisks darbs
- uzturēties saulē un svaigā gaisā
- veselīga un mērena pārtika
- nelietot internetu un saprast kādā informatīvajā telpā cilvēks uzturas.
- pasportot pa stundai dienā.
Vajadzētu nostrādāt. Bet gan jau ka cilvēks sevi sargās no šādām radikālām izmaiņām.
juveliere @ 03.09.2024 11:45Jautājums, vai māsa nav pati mēģinājusi vai kāds cits viņai iebarojis narkotikas? Es vairākas paziņas no skolas laikiem zinu, kuriem pēc narkotiku lietošanas sākās šizofrēnija/psihoze. Ar smagajām narkotikām pietiek tikai ar vienu reizi, lai smadzenēs kaut kas saietu uz īso.
debestinaa @ 02.09.2024 16:45vai nav bijis kāds stress? Atlaista no darba, beigušās attiecības , vai citas tādas problemas pirms pamanījāt pirmās izmaiņas ? Varbūt fiziska/seksuāla vardarbība?
haven @ 01.09.2024 20:42Sveikas!
Sen sen šeit bija profils un atceros Cosmo kā vietu, kur lielākoties tomēr ir zinošas un informētas sievietes.
Situācija diezgan bēdīga. Pirms nedēļas manu māsu nogādāja Psihiatriskajā slimnīcā ar aizdomām par šizofrēniju. Vairāk kā pusotru gadu centāmies ar ģimeni pierunāt aiziet pie psihiatra, bet nekādīgi. Līdz šogad situācija pasliktinājās vēl vairāk, cilvēks galīgi citāds kā atceramies, noslēdzās, slikti ēd, neloģiski atbild, ir agresijas-dusmu izpausmes, kad demolē māju. Līdz pirms nedēļas, viņu apciemojot, sapratu, ka ir slikti un jau sen vajadzēja, vnk izsaukt ātros un vest pie ārsta. Ļooti smags lēmums, bet ar ģimeni domājam, ka tomēr jau sen šādi vajadzēja un ceram uz labāko.
Es nedēļu murgoju pa naktīm, nav dienas, kad par māsu nedomāju, kā tas varēja notikt, kas ar viņu notika, kas ierosināja, vai jebkad būs man pretī tas cilvēks, kādu viņu atceros. Ārstējošais ārsts, kad biju apciemot, ieminējās, ka šāds stāvoklis kā ir māsai, atgādina izvarošanas upuri.... Mēs ar ģimeni esam šokā un es jau meklēju terapiju, jo mazā māsa man vienmēr bijusi viens no tuvākajiem cilvēkiem, es pat teiktu, ka dēļ ģimenes situācijas, es bērnībā esmu viņai bijusi kā trešais vecāks... :((
Lūdzu dalieties pieredzē. Par zālēm, par ārstniecības iestādēm, par jebko, kas dod kādu noderīgu informāciju. ?
Lai mierpilns vakars un sargājam savus tuvākos.
5
