Es parasti kaut ko atstāju, ja līdzi ir skaidra nauda. Draugs parasti norēķinās par maltīti, es atstāju dzeramnaudu. Tas restorānos, labās kafejnīcās. Bet arī tikai tad, ja apkalpošana ir bijusi laba.
Ja Boltā/Woltā pasūtu kaut ko kas ir diezgan smags vai kaut kas daudz, tad piemetu kādus 2 Eiro klāt. Takšiem ļoti reti atstāju dzeramnaudu. Ja taksists ir bijis ļoti laipns, jauks vai ar interesantu sarunu :D tad atstāju.
Dzeramnauda mūsu kultūrā ir ekstra, nevis nepieciešamība. Es pati esmu strādājusi vietās, kur ir iespēja saņemt dzeramnaudu, jā, ir jauki, bet tas nav obligāti un nekad to neesmu gaidījusi vai pieprasījusi. Kāpēc kādam vienkārši tāpat man ir jādod nauda? Par klientu labu apkalpošanu maksā darba vieta.
Jā, man patīk un es novērtēju, ja restorānos mani apkalpo noteiktā līmenī. It īpaši labos restorānos viesmīļi ir profesionāļi un to var redzēt un tiešām novērtēt. Tad dzeramnaudu man nav žēl atstāt. Bet tagad es sāku pamanīt to dzeramnaudas podziņu visur. Arī karšu terminālos, kur ēdnīcas kasiere nedara absolūti neko, citreiz pat nesasveicinās. Paskatās, pabaksta kasi un turpina košļāt košļeni. Un tad kad maksā, tad ekrāniņā parādās ''vai gribētu atstāt dzeramnaudu?'' - Nē. Par ko?