Dzīves dārdzība

"cenu dēļ"

Tādu produktu cenas, kuras cilvēkiem pavisam nesen ļoti patika salīdzināt, sūkstoties par dzīves dārdzību - piena, sviesta vai degvielas cenas - šobrīd ir zemākas nekā nesenā pagātnē.
Starp veikaliem ir konkurence, tādēļ katrs cenšas ievilināt pircējus, piedāvājot kaut ko izdevīgu. Tādēļ sanāk iepirkties dažādos veikalos, gan Rimi, gan Lidlā, gan Maximā.

Kopš atvērās LIDL, un pārstāju iepirkties RIMI un Maxima, ietaupīju ikmēneša budžetā 30% no pārtikas izdevumiem. Ietaupījums ir milzīgs, produktu kvalitāte normāla, tikai jāpielāgojas. RIMI iepērkos reti un ņemot akcijas preces. Vēl labus akcijas cenu piedāvājumus atradu CITRO.

Jā, es pārskatīju savus izdevumus un veicu korekcijas. Kādreiz patika pirkt kafiju līdzņemšanai pa ceļam uz darbu. Apsēdos parēķināt, sanāk ap 4eiro dienā x 5 dienas = 20 eiro nedēļā, gandrīz 100 eiro mēnesī - to izslēdzu, taisu kafiju mājās. Un tā ar vairākām kategorijām, tagad izplānoju arī ēdienkarti rūpīgāk, jo kādreiz katru nedēļu bija kaut kas, kas jāizmet miskastē. Daudzām lietām šādi piesēdos parēķināt un nožēloju, ka to nedarīju agrāk, jo tiešām ietaupu.

Mangosaldejums @ 20.12.2023 10:14

Jā, es pārskatīju savus izdevumus un veicu korekcijas. Kādreiz patika pirkt kafiju līdzņemšanai pa ceļam uz darbu. Apsēdos parēķināt, sanāk ap 4eiro dienā x 5 dienas = 20 eiro nedēļā, gandrīz 100 eiro mēnesī - to izslēdzu, taisu kafiju mājās. Un tā ar vairākām kategorijām, tagad izplānoju arī ēdienkarti rūpīgāk, jo kādreiz katru nedēļu bija kaut kas, kas jāizmet miskastē. Daudzām lietām šādi piesēdos parēķināt un nožēloju, ka to nedarīju agrāk, jo tiešām ietaupu.

Precīzi tas pats!

Esmu iemācījusies nodalīt vēlmes no vajadzībām. Kā arī eju veikalā ar sarakstu, tas palīdz nepaņemt neko lieku.
Trūkst vārdu, kad redzu tos bērnus veikalā, kuri nokrīt uz zemes un raud, jo mamma nenopirka viņam dārgu rotaļlietu. Lūk, tā rotaļlieta ir vēlme, nevis vajadzība. Jāmācās nodalīt.

Pirms iešanas uz veikalu izplānoju un eju ar sarakstu. Cenšos iet pēc iespējas retāk nedēļas laikā uz veikalu, lai nesanāk nopirkt kaut kādas nevajadzīgas lietas.
Vairāk nepatīk tas, ka produktiem samazināts svars un cena tāpat augstāka, vai produkta garša ir mainījusies.Piemēram, esmu pamanījusi, ka vairāki Spilvas produkti ir palikuši šķidrāki.
Francijā forša sistēma ieviesta - shrinkflation zīme pielikta pie produktiem, kas samazinājuši produkta svaru, vai tilpumu.

Nu ja nepirkt kafiju katru dienu ir vērā ņemams ietaupījums, tad jūs slikti nedzīvojāt ne tad ne tagad.

Ir nevis jādomā kur ietaupīt bet gan kā pelnīt vairāk

Dzīvojam taupīgāk ne tik daudz sevis dēļ, bet dēļ tā, ka dārdzība smagi skar mūsu vecākus, līdz ar to katru mēnesi daļu naudiņas novirzām viņiem, kas, protams, ietekmē mūsu pašu makus. Pirms tam bijām plānojuši krāt hipotēkas pirmajai iemaksai, bet tagad tā nauda aiziet vecākiem - tāpat nav skaidrs, vai un kad varēsim savu īpašumu iegādāties, jo nekustamo īpašumu cenas Rīgā un kredīta procenti ir vienkārši kosmoss. Mēs pa dzīvi ar naudu baigi nemētājamies. Piemēram, man nepatīk šopings - drēbes nopērku max 2x gadā, kad tiešām kaut ko vajag, somas nepērku, jo nelietoju. Ja veikalā kaut kas iekrīt acīs, bet ir neadekvāti dārgi, pārskatu online veikalus - nereti ārzemju online veikalos tās drēbes var atrast pat ar 30% atlaidi. Agrāk gatavojām vakariņas vienai reizei, tagad jau kādu laiku gatavojam uzreiz 2-3 dienām, jo sanāk gan laiku, gan finanses ietaupīt. Kopumā ir skumji noskatīties uz cenām, jo tās nekādi neatbilst kopējam sabiedrības ienākumu līmenim, jo īpaši pensionāriem. Agrāk no Maximas varēja iziet ar pilnu maisu pa 25 eur, tagad jau tie ir 50 eur, kas ir neadekvāti dārgi. Pašiem ir skumji, ka savs īpašums sāk šķist kaut kas nereāls pat ar labām algām. Protams, var jau pirk ko remontējamu, bet tāpat vajag kredītu gan iegādei, gan remontam - un materiālu izmaksas ir kļuvušas ļoti dārgas. Par divistabu dzīvokļa īri un komunālajiem maksājam ap 560eur mēnesī - pirms 2 gadiem te būtu varējusi ierakstīties hipotēka par 3 istabu dzīvokli, bet šobrīd tās cenas ir nereālas. Un tad paliek skumji, ka tāda nauda aiziet par īres nevis savu īpašumu. Kopumā cenšamies drīzāk funktierēt, kā nopelnīt vairāk nevis taupīt - tāpat jau skaidrs, ka cenas visdrīzāk turpinās augt un būs jāatbalsta mūsu vecāki arī turpmāk. Un ja vēl bērns pieteiksies, tas arī iegriezīs robu dēļ BKA.

Pirms iešanas uz veikalu izplānoju un eju ar sarakstu. Cenšos iet pēc iespējas retāk nedēļas laikā uz veikalu, lai nesanāk nopirkt kaut kādas nevajadzīgas lietas.
Vairāk nepatīk tas, ka produktiem samazināts svars un cena tāpat augstāka, vai produkta garša ir mainījusies.Piemēram, esmu pamanījusi, ka vairāki Spilvas produkti ir palikuši šķidrāki.
Francijā forša sistēma ieviesta - shrinkflation zīme pielikta pie produktiem, kas samazinājuši produkta svaru, vai tilpumu.

Piekrītu šim komentāram. Arī esmu ievērojusi, ka daudziem produktiem ir samazinājusies kvalitāte, izmainījusies garša.

Džinga @ 20.12.2023 14:20

Nu ja nepirkt kafiju katru dienu ir vērā ņemams ietaupījums, tad jūs slikti nedzīvojāt ne tad ne tagad.

kafija - tas ir viens no piemēriem. Tagad moderni pārmest cilvēkiem, ka ar kafijas nepirkšanu hipotēkai nesakrāsi, bet tā nav taisnība. Visi pērkam šad un tad lietas, ko nu toč nevajaga, bet gribas. Kāds mums noreklamē šampūnu vai brīnumkrēmu un visi pērkam.. Un ja zina, cik ir kafijas krüzītes pašizmaksa (vidēji 25 centi par krūzīti lielajos coffeeshop kā Costa), tad ir vnk žēl to naudu mest ārā.

Ieteiktu arī vismaz reizi gadā pārskatīt visus pieslēgumu veidus, tur arī var salasīties krietna summiņa, ko ikdienas maksājumos nemaz nepamani. Tā pati elektrība, telefona, interneta pieslēgums.
Tikko kolēģei ieteicu pārskatīt telefona pieslēgumu, jo par 3 numuriem un internetu video kamerām maksāja 90€, pieteica pāriešanu pie cita operatora un dabūja noturēšanas piedāvājumu 3 numuriem pa 27€, nezinu cik tur par to internetu, bet uz numuriem vien 30€ kā minumums mēnesī ietaupa, gadā tie ir jau vairāk nekā 300€
Tas pats ar interneta pieslēgumu. Kāpēc maksāt TET ~30€, ja var pa 15-18€ to komplektu.
Elektrībai tagad aktuālā fiksētā cena laba ir 10-12 centi bez PVN. Tas pats dabasgāzei tagad ir akcijas, piem Elektrumā dod atlaides pirmajiem rēķiniem, kāpēc to neizmantot?

Starp citu, ietaupīt naudu un nepārmaksāt par ikdienas lietām ļoti palīdz "zero waste" kustība. Kad izlasīju Bea Johnson grāmatu par dzīvi bez atkritumiem, atvērās acis, cik daudz ir iespēju vairākkārt izmantot lietas, neradot liekus atkritumus. Cik daudz var nodot uz pārstrādi utt. Cik daudz var pirkt second hand veikalā, ietaupot ļoti daudz naudas. Es nepiekrītu viedoklim, ka jācenšas pelnīt arvien vairāk. Tā ir vergošana žurku skrējienam. Jo vairāk pelnīsiet, jo dārgākas lietas gribēsiet pirkt un tā bezgala. Jums nekad nepietiks ar to, ko pelnāt.
Ja ienākumi ir virs vidējās algas Latvijā, tad nav jāvergo žurku skrējienam, bet jāvērtē savi izdevumi. 10+ gadus jau pierakstu ik mēnesi visus ienākumus un visus izdevumus, un kopš tā laika naudas nekad nav pietrūcis, jo ir pilnīga kontrole pār naudu, nevis otrādi.
Protams, ka ar Jauno gadu cenas tikai kāps, jo ir celta minimālā alga un celts PVN augļiem, dārzeņiem. Tomēr gudri plānojot izdevumus, var pieveikt arī šo cenu kāpumu, nestrādājot 3 darbavietās, lai tikai inflāciju nosegtu.

Vilmara @ 21.12.2023 09:44

Starp citu, ietaupīt naudu un nepārmaksāt par ikdienas lietām ļoti palīdz "zero waste" kustība. Kad izlasīju Bea Johnson grāmatu par dzīvi bez atkritumiem, atvērās acis, cik daudz ir iespēju vairākkārt izmantot lietas, neradot liekus atkritumus. Cik daudz var nodot uz pārstrādi utt. Cik daudz var pirkt second hand veikalā, ietaupot ļoti daudz naudas. Es nepiekrītu viedoklim, ka jācenšas pelnīt arvien vairāk. Tā ir vergošana žurku skrējienam. Jo vairāk pelnīsiet, jo dārgākas lietas gribēsiet pirkt un tā bezgala. Jums nekad nepietiks ar to, ko pelnāt.
Ja ienākumi ir virs vidējās algas Latvijā, tad nav jāvergo žurku skrējienam, bet jāvērtē savi izdevumi. 10+ gadus jau pierakstu ik mēnesi visus ienākumus un visus izdevumus, un kopš tā laika naudas nekad nav pietrūcis, jo ir pilnīga kontrole pār naudu, nevis otrādi.
Protams, ka ar Jauno gadu cenas tikai kāps, jo ir celta minimālā alga un celts PVN augļiem, dārzeņiem. Tomēr gudri plānojot izdevumus, var pieveikt arī šo cenu kāpumu, nestrādājot 3 darbavietās, lai tikai inflāciju nosegtu.

zero waste ir laba lieta, bet diemžēl arī atkritumu šķirošana ir bizness. Reiz skatījos kaut kādu raidījumu un izrādās, pārstrādāts tiek tikai tas, ko kāds gatavs nopirkt. Piemēram, caurspīdīgās plastmasas pudeles ir viegli pārdot, lai tālāk kāds ražotājs no tās pagatavo kaut ko citu, bet, piemēram, zaļās plastmasas pudeles (kādreiz Sprite bija) nevar tik viegli otrreiz izmantot un to nepērk un nereti nepārstrādā, bet vnk izmet pie visiem atkritumiem. Šis mani pārsteidza, jo cītīgi šķirojam mūsmājās jau gadiem.

Mangosaldejums @ 20.12.2023 23:34

kafija - tas ir viens no piemēriem. Tagad moderni pārmest cilvēkiem, ka ar kafijas nepirkšanu hipotēkai nesakrāsi, bet tā nav taisnība. Visi pērkam šad un tad lietas, ko nu toč nevajaga, bet gribas. Kāds mums noreklamē šampūnu vai brīnumkrēmu un visi pērkam.. Un ja zina, cik ir kafijas krüzītes pašizmaksa (vidēji 25 centi par krūzīti lielajos coffeeshop kā Costa), tad ir vnk žēl to naudu mest ārā.

Tik pat moderni kā ieteikt, lai taupa naudu nepērkot tās kafijas. Es norādu uz faktu, ka teikt citiem, ka labs ietaupījums ir katru dienu neiet uz Costu nāk no diezgan priviliģēta skatapunkta.
Ja nepamani kā tev 25x mēnesī iztērējas 4 eur dienā tad droši vien izmet naudu arī citur.

Dievlūdzējs @ 20.12.2023 03:58

Sakarā ar dzīves dārdzību esmu sākusi apdomāt savus pirkšanas paradumus. ?Kā ir jums, vai izjūtat dzīves dārdzību, cenu palielināšanas uz savas ādas? Ir ietekmējusi jūsu paradumus un izvēli pērkot pārtiku un pārējās lietas? Sanāk ekonomēt uz noteiktām precēm un pakalpojumiem!? No kā atteicāties, dēļ cenām? Un kādus veikalus apmeklējat mazāk, kurus vairāk?

Netaupu, jo ienākumi ir ievērojami palielinājušies, bet atskatoties saprotu, ka pirms ~5gadiem varējām iepirkties pa 30 eur, tad tagad veikalā bez 100 nav ko darīt. (Zinu, cik tērējām, jo vienmēr esmu veidojusi budžetu un pierakstījusi izdevumus). Pirms 5 gadiem ikmēneša pārtikas budžets bija vidēji 120, tagad tas ir 500.

Mangosaldejums @ 21.12.2023 10:02

zero waste ir laba lieta, bet diemžēl arī atkritumu šķirošana ir bizness. Reiz skatījos kaut kādu raidījumu un izrādās, pārstrādāts tiek tikai tas, ko kāds gatavs nopirkt. Piemēram, caurspīdīgās plastmasas pudeles ir viegli pārdot, lai tālāk kāds ražotājs no tās pagatavo kaut ko citu, bet, piemēram, zaļās plastmasas pudeles (kādreiz Sprite bija) nevar tik viegli otrreiz izmantot un to nepērk un nereti nepārstrādā, bet vnk izmet pie visiem atkritumiem. Šis mani pārsteidza, jo cītīgi šķirojam mūsmājās jau gadiem.

Protams, ka tas ir bizness, ne velti viens no TOP3 Latvijas oligarhiem tur šo biznesu savās ķetnās. Bet stāsts ir par to, ka ievērojot "zero waste" principus, mājsaimniecība ilgtermiņā ir ieguvēja, finansiāli un dzīves kvalitātes ziņā.

Es iepērkos tā kā līdz šim, neesmu mainījusi savus iepirkšanās paradumus, ja nu vienīgi uz drēbēm. Biju pieradusi iet shopingā un pirkt drēbes pirkšanas pēc, bet tad sapratu, ka reāli es viņas visas nespēju uzvilkt un lielākoties man tie pirkumi ir spontāni nevis praktiski, tādēļ ieejot veikalā apdomāju vai man reāli tā drēbe tiešām ir vajadzīga. Kā piemēram, man ir divas ziemas jakas, biju veikalā, ieraudzīju smuku kurtku pa 100€, nu tik ļoti gribēju nopirkt, bet sapratu, ka man tas nav primārais, jo divas taču jau ir! Visbiežāk ieejot veikalā man gribas paķert to un šo, bet pārnākot mājās saprotu, ka tā bija tāda mirkļa vājība un labi vien ir , ka nenopirku. Veikalā mani laikam iespaido tā visa atmosfēra.
Vienīgi arī esmu atteikusies no subscription, ja to aplikāciju izmantoju 1-2 x mēnesi, tad atceļu pieslēgumu, jo tā nauda aiziet vnk vējā. Atcēlu Netflix, Amazon Prime, kaut kādām bilžu aplikācijām arī atcēlu, menesî kopā saskaitīju, ka ietaupu ~40€.

Mēs arī esam sākuši vairāk plānot ko veikalā pirkt. Man iepriekš ļoti patika saldēto dārzeņu maišuki, samet katlā ar uzvārītu gaļu un zupa gatava 15 minūtēs. Tagad to vietā pērku tos pašus dārzeņus tikai svaigus, sagriežu pati un salieku zip lock maisiņos saldētavā. Ja kādam dārzenim ir ievērojamāka atlaide kaut kur, tad pat sapērku vairāk.
Āgenskalna tirgū ir beziepakojuma veikals. Tur ir daudz izdevīgāk makaronus un tādas lietas pirkt. Vienu brīdi, kad bijām uz makaroniem uzsēdušies, tad ar savu lielo trauku gāju uz turieni. Tie paši dobeles makaroni, bet vienkārši bez iepakojuma un cena/kg ir ievērojami lētāk.
Piemājas Topiņš mums arī izrādās ir diezgan dārgs veikals, salīdzināju ar cenām Rimi un daudzas tās pašas lietas ir pat par 50 - 90 centiem dārgākas tieši Topiņā. Šis tas ir lētāks, bet daudz kas ir dārgāks. Tāpēc vairs īsti netaisu kaut kādus impulsīvos gājienus uz Topiņu. Sāku vairāk taisīt nedēļas sarakstu ar to ko gatavošu un vairāk skatos kur ko pirkšu.
Itkā jau nauda dzīvošanai nav šķērslis, bet tomēr, ja kopā mēnesī parēķina tā sanāk diezgan summa, kas ir iztērēta gaisā, ja kaut vai to pašu pārtiku pērk neskatoties. Mēs vēl joprojām ēdam principā visu ko gribās, bet tikai ar veikalu nomaiņu un gudrākām iepirkšanās metodēm, pēdējos mēnešos ietaupījums ir apmēram 200 Eiro mēnesī.
Man tieši personīgi viens no ietaupījumiem ir manikīrs/pedikīrs/frizieris/uzacis, utt. Visas manas smukuma lietas. Jau pirms laba laika iemācījos pati to darīt. Iepriekš mēnesī aizgāja, rupji rēķinot kādi 200 Eiro. Tagad mēnesī pašai darot 10 eiro viss kopā. Tik cik matu krāsa maksā. Visi citi materiāli ir sen nopirkti un sakrāti, piemēram savu uzacu hennu nopirku pa 1,40 pirms pusotra gada un lietoju vēl joprojām
Nu un vēl visādi tādi paradumi, un galu beigās sanāk diezgan ietaupīt, lai nav jāknapinās ikdienā.