Ja godīgi, es laikam esmu viena no tām, kurai mazliet skauda ;p
17 gadus esmu plēsusies pa visādām darba vietām, nevar teikt, ka biju baigā karjeriste, bet augstākās izglītības vairākas iegūtas un visai prestiži un labi apmaksāti darbi ir strādāti. Bet jēga un gandarījums no tā nav. Īstais piepildījums nāca tikai tad, kad beidzot sakārtojās ģimenes dzīve – iegūts vīrs, bērni, mājas. Sakiet, ko gribat, bet sievietei (vairumam) tas ir galvenais.
Bet strādāt + būt mammai = tas ir garantēts vāveres ritenis un izdegšana! Tāpēc esam nonākuši ģimenē pie lēmuma, ka būšu mājsaimniece. Un no jaunā gada mans sapnis piepildīsies :)
Protams, tas nenozīmē, ka es sēdēšu dīvānā un vīlēšu nagus. Tāpat būs gana daudz pienākumu, bērni, vīrs, mājsaimniecības lietas, māja, dārzs. Bet es ticu, ka būs arī beidzot laiks sev. Par to arī mazliet skauda mājsaimnieču dzīve, ka, jā, viņām ir pienākumi, bet ir arī brīdis, kad vienkārši pabūt ar sevi.