Sveikas! Esmu izsmelta un nāku pēc padoma. Nu jau 3 mēnešus strādāju apkalpojošajā sfērā, bet katra darba diena ir arvien briesmīgāka. Nē, tie nav klienti, bet šoreiz gan darba devēji, kas mani izsmeļ. Alga, protams, minimālā, bet ne par to stāsts. Ir darba grafiks, kas regulāri tiek mainīts, vispār nekāda nerēķināšanās ar darbinieku, piemēram, pagājušnedēļ mani izsauca uz pasākuma apkalpošanu, jo bija nepieciešamas palīdzīgas rokas - sestdienas 19:00 man nemitīgi zvanījās, necēlu, jo biju skolā - studēju neklātienē, kad pacēlu man paziņoja, ka rīt, precīzāk jau 4:00 naktī jābūt darbā, jo mani vajag. Man bija savi plāni, bet nevienu tas neinteresēja, uzstādīts ultimāts, ka jānāk un viss. Nostrādāju un pēkšņi saka, ka nākamajā dienā atkal jāierodas darbā, lai gan grafikā man ir divas brīvdienas. Bez variantiem, jānāk un viss, lai gan man bija ieplānots manikīrs. Vispār neko nevar ieplānot, jo var izsaukt uz darbu, kaut vai grafikā ir darba laiks 10-20, vari palikt līdz pat pusnaktij, ja kāds tā vēlēsies.Nemitīgi tiek kritizēts mans darbs, ka jādara rūpīgāk un ātrāk - uzkopju pasākumu telpu un apkalpoju viesus - viesmīles+apkopējas darbs kopā, kuru es tiešām pat skrienot pār galvu, pār kaklu, lai gan uzskatu, ka man tā nebūtu jāskrien, nevaru paspēt un nekad nav pietiekami tīrs, ko aizrāda zvanot vai rakstot īsziņas ar foto, kur nofotogrāfēta mana “lielā neizdarība” - salvetes novietotas plauktu zemāk, neiznests puspilns atkritumu maiss utml. Manuprāt, sīkumi, bet tas jau laikam kā kuram.
Turpinājums komentārā.
891
