Vīra bērni

Šis būs grūti. Žēl, ka bērniem tāda māte. Nebrīnos, ka tur sekoja šķiršanās, jo bērnu māte ir briesmīga sieviete. 😄 Bērni diemžēl ticēs mammai, ja saka, ka esi tā, kas atvīla tēti, ne pašu problēmas, tad bērni arī tevi tādu redzēs.

Varbūt pasaki vīram, lai viņš parunā ar meitām, ka viņš ar mammu pārstāja dzīvot kopā, kad vēl nepazina tevi

Melandža @ 30.11.2023 14:02

Šis būs grūti. Žēl, ka bērniem tāda māte. Nebrīnos, ka tur sekoja šķiršanās, jo bērnu māte ir briesmīga sieviete. ? Bērni diemžēl ticēs mammai, ja saka, ka esi tā, kas atvīla tēti, ne pašu problēmas, tad bērni arī tevi tādu redzēs.

Jā, vīrs ar iepriekšējo sievu šķīrās sievas nepatīkamo izdarību dēļ, bet viņa pie šķiršanās vaino mani. Kad ar vīra bērniem ir gadījies palikt vienai, kad vīrs ir kaut kur izgājis, tad tās ir šausmas, ar tādu naidu bērni izturas pret mani.

Ijaa @ 30.11.2023 14:14

Jā, vīrs ar iepriekšējo sievu šķīrās sievas nepatīkamo izdarību dēļ, bet viņa pie šķiršanās vaino mani. Kad ar vīra bērniem ir gadījies palikt vienai, kad vīrs ir kaut kur izgājis, tad tās ir šausmas, ar tādu naidu bērni izturas pret mani.

Vīram jāpārrunā ar savām atvasēm lietu secību.

Tas nozīmē, ka tēvs ar meitām nav runājis? Vai arī viņas nerespektē tēva viedokli viņa mājās? Jo tēvam ir jāpasaka un jāizskaidro meitām, ka Tu neesi vainīga.

Šī problēma būtu jārisina tavam vīram nevis tev, tas ir, viņam būtu jārunā ar meitām, ja viņš to nedara, tad well.... neko labu tas neliecina.

Tai nav jābūt Tavai bet gan vīra problēmai. Pietiek ar to, ka esi laipna pret meitenēm un ja viņas tiešām naidīgi izturas, tad Tev ir visas tiesības distancēties no viņām nostādot vīru fakta priekšā, ka nevēlies pavadīt laiku viņu sabiedrībā. Tieši vīra uzdevums ir rast risinājumu šai situācijai, mēģinot panākt kompromisus attiecībās starp meitām, bijušo un esošo sievu

Nav jau vēl nekāds vīrs, ja tikai topošais.
Izklausās gan, ka tur kaut kas vairāk slēpjas.

Kā Tu zini, ka bijusī sieva bērnus noskaņo pret Tevi? Bērni ir to teikuši? Vai bērnu tēvs? Vai arī Tu pati to esi iedomājusies, ņemot vērā bērnu attieksmi pret sevi?
Ja tiešām bērni tiek noskaņoti pret Tevi, tad šo situāciju ir jārisina bērnu tēvam. Viņam ar bērniem ir jāizrunā attieksmes jautājums un jārunā arī ar bērnu mammu.
Var arī gadīties, ka bērnus neviens nenoskaņo pret Tevi. Vienkārši, viņi paši jūt nepatiku pret Tevi. Nav zināms, cik ilgi esi jau kopā ar bērnu tēvu, bet tikai dabīgi ir tas, ka bērni pēc šķiršanās ilgi nepieņem vecāku jaunos draugus, jo cer, ka vecāki saies atkal kopā un viņi atkal būs viena ģimene. Tu tam esi drauds.
Tu no savas puses vari tikai distancēties no tā visa. Novelc robežas, ignorē viņus. Kāpēc Tev ar bērniem jādraudzējas, ja viņi to negrib? Neuzspied viņiem sevi. Tad, kad viņi atbrauc pie tēva, dari savas lietas un lai tēvs dzīvojas ar bērniem. Ja bērnu tēvam kaut kur jāiziet, lai taču bērni nodarbina sevi paši – nav vairs nekādi mazie, kurus nepārtraukti jāpieskata.
Bērni izaugs, un, iespējams, viņu attieksme mainīsies. Ja nemainīsies, tad viņi vienkārši izaugs un aizies savās dzīvēs.

nikkitta @ 01.12.2023 14:03

Kā Tu zini, ka bijusī sieva bērnus noskaņo pret Tevi? Bērni ir to teikuši? Vai bērnu tēvs? Vai arī Tu pati to esi iedomājusies, ņemot vērā bērnu attieksmi pret sevi?
Ja tiešām bērni tiek noskaņoti pret Tevi, tad šo situāciju ir jārisina bērnu tēvam. Viņam ar bērniem ir jāizrunā attieksmes jautājums un jārunā arī ar bērnu mammu.
Var arī gadīties, ka bērnus neviens nenoskaņo pret Tevi. Vienkārši, viņi paši jūt nepatiku pret Tevi. Nav zināms, cik ilgi esi jau kopā ar bērnu tēvu, bet tikai dabīgi ir tas, ka bērni pēc šķiršanās ilgi nepieņem vecāku jaunos draugus, jo cer, ka vecāki saies atkal kopā un viņi atkal būs viena ģimene. Tu tam esi drauds.
Tu no savas puses vari tikai distancēties no tā visa. Novelc robežas, ignorē viņus. Kāpēc Tev ar bērniem jādraudzējas, ja viņi to negrib? Neuzspied viņiem sevi. Tad, kad viņi atbrauc pie tēva, dari savas lietas un lai tēvs dzīvojas ar bērniem. Ja bērnu tēvam kaut kur jāiziet, lai taču bērni nodarbina sevi paši – nav vairs nekādi mazie, kurus nepārtraukti jāpieskata.
Bērni izaugs, un, iespējams, viņu attieksme mainīsies. Ja nemainīsies, tad viņi vienkārši izaugs un aizies savās dzīvēs.

Jaunākā vienreiz nejauši pateica, ka mamma esot teikusi, ka es esmu slikta un izjaucu ģimeni un tāpēc ar mani nevajag runāt.

Gan jau, ka problēma ir dziļāka nekā uzrakstīts.
Jebkurā gadījumā viegli tas nav un nebūs. Tavam vīram jārisina šī problēma. Mēģini ar viņu parunāt mierīgā gaisotnē.

Ijaa @ 01.12.2023 14:06

Jaunākā vienreiz nejauši pateica, ka mamma esot teikusi, ka es esmu slikta un izjaucu ģimeni un tāpēc ar mani nevajag runāt.

Teorētiski jau viņai taisnība – nebūtu Tu sagājusies ar bērnu tēvu, kas zin, varbūt vēl pēc pusgadiņa viņš būtu atgriezies ģimenē.
Bet nu tas tā. Atkāpei.
Ceru, ka to Tu bērnu tēvam pateici un tad jau tikai viņa ziņā – censties nokārtot šo situāciju vai nē. Viņam ir jārunā gan ar bērniem, gan bērnu mammu. Ja viņam ir svarīga bērnu attieksme pret Tevi, viņu un Tava labsajūta, tad viņš to nokārtos. Tu bērniem esi “cilvēks no malas”.
Un bērniem nav obligāti jādraudzējas ar Tevi, tāpat kā Tev ar viņiem. Jāciena vienam otrs – tas gan.

A kāpēc tev ir jāuzbāžas un baigi jālien draudzēties? Izturies pieklājīgi, ar cieņu un viss. Neļauj sevi divām pusaudzēm vienkārši ņemt un izdricelēt. Viņām jāpieņem fakts, ka tu esi kopā ar viņu tēti un viss. Jums “ģimenēs” nav jāspēlē, ja vīrietis to grib darīt - lai risina situāciju.
Ar to es nesaku, ka meitenes nav jāuzņem savās mājās (ja dzīvojat kopā) - ir, ja starp bijušo sievu un tavu vīrieti ir tāda vienošanās. Bet neļauj arī viņām kāpt sev uz galvas.

nikkitta @ 01.12.2023 14:22

Teorētiski jau viņai taisnība – nebūtu Tu sagājusies ar bērnu tēvu, kas zin, varbūt vēl pēc pusgadiņa viņš būtu atgriezies ģimenē.
Bet nu tas tā. Atkāpei.
Ceru, ka to Tu bērnu tēvam pateici un tad jau tikai viņa ziņā – censties nokārtot šo situāciju vai nē. Viņam ir jārunā gan ar bērniem, gan bērnu mammu. Ja viņam ir svarīga bērnu attieksme pret Tevi, viņu un Tava labsajūta, tad viņš to nokārtos. Tu bērniem esi “cilvēks no malas”.
Un bērniem nav obligāti jādraudzējas ar Tevi, tāpat kā Tev ar viņiem. Jāciena vienam otrs – tas gan.

Es ar viņu iepazinos, kad šķīries bija jau pusotru gadu, tāpēc diezvai būtu pusgadiņu pēc šķiršanās atgriezies ģimenē. Tad jau pēc Tava viedokļa izklausās, ka, ja pēc šķiršanās cilvēks veido citas attiecības, tad viņa jaunais partneris ir vainīgs pie tā, ka iepriekšējās attiecības izjuka, lai gan tam partnerim nav nekādas saistības ar viņa iepriekšējām attiecībām.😄 Un es necenšos uzbāzties ar draudzību. Mana attieksme vienkārši ir draudzīga, bet viņas ļoti naidīgi un skarbi izturas visu laiku.

Ijaa @ 01.12.2023 14:51

Es ar viņu iepazinos, kad šķīries bija jau pusotru gadu, tāpēc diezvai būtu pusgadiņu pēc šķiršanās atgriezies ģimenē. Tad jau pēc Tava viedokļa izklausās, ka, ja pēc šķiršanās cilvēks veido citas attiecības, tad viņa jaunais partneris ir vainīgs pie tā, ka iepriekšējās attiecības izjuka, lai gan tam partnerim nav nekādas saistības ar viņa iepriekšējām attiecībām.? Un es necenšos uzbāzties ar draudzību. Mana attieksme vienkārši ir draudzīga, bet viņas ļoti naidīgi un skarbi izturas visu laiku.

Vispār jau tas par to atgriešanos bija tā kā joks domāts.

Ja nu noder, man pašai ir pieredze šādā situācijā. Nezinu gan, vai tur bērna mamma kaut ko noskaņoja (mani šis absolūti neinteresē) vai vienkārši tā bija bērna greizsirdība.
Manā gadījumā ir tikai viens bērns līdzīgā vecumā, arī meitene (domāju, ja viņi ir vairāki un viens otru pavelk līdzi, tad varētu būt nepatīkamāk). Sākumā mēģināju sadraudzēties (šķita, ka tā vajag) – kopā kaut ko darīt, runāties, rotaļāties. It kā viss bija ok, bet šad tad manā virzienā iznāca kaut kāda agresija – bērns varēja vienkārši ne no kā man iesist, mest ar priekšmetiem pa seju, utml. Man šis galīgi nepatika. Ar bērna tēvu nerunāju, jo uzskatīju, ka šīs ir manas attiecības ar to bērnu un tad pati arī risināšu. Ar bērnu arī par šo nerunāju, pateicu tikai, ka man tas nepatīk. Es vienkārši distancējos no bērna – vairs nespēlējos un nerunājos ar viņu. Es darīju savas lietas – it kā paralēlā pasaulē. Protams, turpināju būt pieklājīga – sasveicinājos, atvadījos, palīdzēju, ja man lūdza un ja tuvumā nebija bērna tēvs, kurš bērnam var palīdzēt. Paralēli vēl izlasīju kaudzi informācijas par šādu situāciju risināšanu. Un tur galvenais, kas man riktīgi aizķērās, bija tieši par to, ka nav jādraudzējas, bet ir jāciena.
Tagad jau ir pagājis laiciņš un es pati jūtos tiešām labi – esmu pieklājīga, bet neesmu draudzene. Un bērns nav vairs atļāvies būt nejauks pret mani (ok, viņš var neatņemt sveicienu, bet man tas ir vienalga – es biju pieklājīga un pasveicināju, pārējais man neinteresē). Un zinu, ka šādas attiecības ar bērnu saglabāšu vienmēr, jo mani tādas apmierina. Bērnam ir savi vecāki, viņi tad arī lai darbojas ar bērnu. Es atbalstu un palīdzu, ja man to lūdz. Pārējā laikā daru savas lietas.

Varbūt beidz pārlieku censties un izturies vienkārši ar cieņu pret bērniem. Mamma un tētis tomēr ir bijuši kopā lielāko viņu dzīves viņu daļu!
Parādi ar darbiem, kas esi par cilvēku, pielīšana te neatrisinās situāciju. Bērni ir gana lieli, lai paši daudz ko saprastu.

AiKaaaSaaap @ 01.12.2023 15:32

Varbūt beidz pārlieku censties un izturies vienkārši ar cieņu pret bērniem. Mamma un tētis tomēr ir bijuši kopā lielāko viņu dzīves viņu daļu!
Parādi ar darbiem, kas esi par cilvēku, pielīšana te neatrisinās situāciju. Bērni ir gana lieli, lai paši daudz ko saprastu.

Es nepielīdu, vienkārši esmu sirsnīgs un pozitīvs cilvēks, gribēju, lai ir patīkama, draudzīga atmosfēra, bet viņas visu laiku apsaukājās, teica nepatīkamas lietas, teica, ka mans bērns būšot viens, jo kāds izjauks manu ģimeni. Daudz naida tik mazās meitenēs.

Tur neko nevar izdarīt tā tas paliks līdz pašas pieaugs un pieņems savus lēmumus, būs pašam savs viedoklis.
Tikmēr māte iespaidos un viņas klausīs.
Mana mamma apprecejas ar vīrieti kuram bija dēls un mēs dzīvojam dažus gadus kopā, kamēr vīra dēla māte dzīvojās pa ārzemēm.
Atbrauca atpakaļ un tad tik sākās. Mana māte esot mauka, izjaukusi ģimeni, briesmone un blabla.
Protams, tas dēls sāka nodirst manu māti un beigas aizgāja pie savas mātes dzīvot. Tur tāpat turpināja dirst par mums un vienkārši viņš vairāk nenāca pie mums. Tur tas pats, ka tas vīrietis bija kādus trīs gadus līdz četrus brīvs līdz satika manu mammu 😁 bet viņa visu izjaukusi, haha
Tagad reālitātē, dēls ar savu tēvu nekomunicē, mana mamma vēl jo projām ir slikta, zvana tad kad vajag naudu vai bērnu pieskatīt 😁👍
Tā sieviete kas naidu kurināja nekad vairs nav bijis normāls vīrietis jo dzīvo savā skaudībā

Ijaa @ 02.12.2023 10:07

Es nepielīdu, vienkārši esmu sirsnīgs un pozitīvs cilvēks, gribēju, lai ir patīkama, draudzīga atmosfēra, bet viņas visu laiku apsaukājās, teica nepatīkamas lietas, teica, ka mans bērns būšot viens, jo kāds izjauks manu ģimeni. Daudz naida tik mazās meitenēs.

Tad liecies mierā. 🙏🏼