Man ir bijuši vairāki vīrieši, protams, izteikti studiju gados, ar ko nav ar viņiem bijušas nekādas romantiskas attiecības, bet esam diezgan daudz kopā tusējuši.
Par draugu varu saukt vienu vienīgu, lai cik dīvaini nebūtu, mana bijušā vīra vienu no labākajiem draugiem. Varu ar viņu viskautko izrunāt, zvanīt rakstīt jebkurā diennakts laikā. Sirdslietas gan nē.
Tiesa, visu šo laiku viņš ir precējies, ar vienu sievieti, kura arī man ir kļuvusi par vienu no labākajām draudzenēm, ar viņu gan varu parunāt par vīriešiem un tā.
Tāpēc nemāku spriest, kā būtu, ja vīrietis - draugs būtu single. Iespējams, tad gan izvairītos.
Par autora tēmu, teikšu kā ir, es nesteidzos nekādās attiecībās, bet gumijas stiepēji un kaut kādi, kas paši nezina ko grib reāli besī.
Steigtie ar bērnu sarūpēšanu, jā, nav laba lieta, bet autors tiešām tāds dumiņš, ka nesaprot, ka sievietei pēc 30, ja bērnu nav, tad bioloģiskais pulkstenis lielā gadījumā skan ļoti skaļi?