Dzīves vieta

Labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku tik tiešām nav piesieti savai pašreizējai dzīvesvietai - ja ir tāda vēlme, tad vajag tikai darīt. Pati esmu dzīvojusi gan mazpilsētā, gan dziļos laukos meža vidū. Pašlaik jau pāris gadus esmu atgriezusies Rīgas centrā un ļoti izbaudu visas izklaides un kultūras iespējas, ko tas sniedz.
Ja nevēlies dzīvot savā pilsētā, dari, kas darāms, lai pārceltos. Dzīve ir pārāk īsa, lai piesietu sevi vienai vietai, vienai valstij, vienai darbavietai, turklāt, jo vecāka paliksi, jo grūtāk būs izdarīt šādu izvēli.

Dzīvoju laukos, tuvu mazam ciematam, kur braucu jau no bērnības pie radiem. Bērnībā un skolas laikā dzīvoju mazpilsētā, apmēram 60 kilometru no šejienes, un jau tad katru brīvlaiku braucu šurp, patika lauki un tā pat mazpilsēta man bija pa lielu.
Esmu apmierināta pilnībā un šajā apkaimē gribētu palikt, pat ja dzīvesvieta būtu jāmeklē cita, piemēram. Šeit visi radi, draugi, un priekš maniem hobijiem arī pietiekami daudz vietas un iespējas.

Esmu iestrēgusi pilsētā, bet ļoti gribētu dzīvot laukos kā bērnībā. Lauku bērnības māja ir, bet pilnībā pārbūvējama un ļoti tālu no Rīgas. Ceru, ka dzīve kādreiz sakārtosies tā, lai varam tur pilnvērtīgi dzīvot.

Agrāk dzīvoju ciematā, kur visi visu zin viens par otru. Citi par tevi pat zin labāk nekā tu pats. Klusa vieta, jā, skaista, bet tie cilvēki baumotāji mani izveda no pacietības. Kā sāku Rīgā dzīvot, tā viss nokārtojās.

Esmu diezgan apmierināta,laba infrastruktura ,bernam skola 5 min attålumā,darbs 15 min attālumā,dzivoju mazpilsētinā,bet ir gan sporta zāle ,gan izklaides iespējas tuvumā 20 min brauciena attālumā.
Te kaimini viens otru nezin (nedzivoju Lv) lidz ar to ir miers un kaimini neplurkst kurš ar ko sastrĩdējies,izškīries un kas kam naudu parādā utt.
Vienīgais kas uztrauc ir crime ,lai gan itkā nav baigi augsts līmenis ,tomēr gribētos zemāku,lai ir drośāka vide apkārt.

Visu bērnību dzīvoju mazpilsētā, bet pēdējo gadu laukos. Ļoti patīk miers un klusums, kas valda apkārt, par cik šeit dzīvoju nesen, neviens neko dižu par mani nezina, kas ir liels pluss, jo iepriekšējā dzīvesvietā tas visvairāk kaitināja, ka visi visus pazīst no A līdz Z un zina par tevi vairāk, nekā tu pats. Ja iepriekš šķita, ka mazpilsētā, kurā dzīvoju ir ļoti garlaicīgi, tad šeit - laukos ir daudz garlaicīgāk, respektīvi trūkst kultūras dzīves - nenotiek nekādu pasākumu, nav sporta zāles, pat nav tādu īstu pastaigu maršrutu, kafejnīcas vai kafijotavas, kas ļoti pietrūkst, jo pie tā visa iepriekš bija pierasts. Labprāt dzīvotu tādas lielākas pilsētas tuvumā, piemēram, tuvu Siguldai. Šķiet ļoti attīstīta un skaista pilsēta, ar bagātu kultūras un izklaides dzīvi, kur brīvdienās izrauties no ikdienas rutīnas, jo pagaidām brīvdienās sanāk sēdēt mājās, jo nav īsti kur nemaz iet vai attālums līdz kādai izklaides vietiņai nosit vēlmi kaut kur vispār doties. Pašreizējai dzīves vietai gan ir liels pluss, tā ir tuvu jūrai, kas vasaras sezonā ir ideāli, bet, protams, tas arī paliek arvien ikdienišķāk.

Dzīvoju Rīga. It kā viss ok, bet pēdējos gadus sāk nepatikt Latvija, bet nevis dēļ vietas, bet dēļ tā, ka te nav īsti ko darīt. Kādreiz tă nebija, bet kad financiālā situācija uzlabojās un ir pabūts gandrīz vai visur, ko Rīga piedāvā, tad ar laiku tas sāk palikt garlaicīgi. Dažreiz liekas, ka es izniekoju te savus ciklus meh.

Jau kādu laiku dzīvoju Rīgā. Patīk, ka viss ir tuvu, un, teiksim, ja ziemā dīzelis nelec, tad varu ielēkt tramvajā (un citas tāda veida ērtības). Uzaugu gan mazpilsētā un dažādu bērnības notikumu dēļ mazpilsētas klusums nešķiet nekas patīkams, ilgtermiņā tas dod trauksmi. Tāpēc arī dzīvi lauku viensētā pat neapsveru.
Rīgai arī, protams, ir savi mīnusi, tomēr labsajūta un visas ērtības tos atsver.

Dzimusi, augusi Rīgā, dzīvoju centrā. No teātriem un tusiņiem varu atnākt kājām. Tepat bērnudārzi, skolas, viss apmierina. Bet pēdējos gados mani ļoti uzrunā Liepāja. Ja es būtu bez ģimenes, varbūt pat pārceltos.
Studiju gados paburzījos šur tur pa veco Eiropu, patika un arī bija doma par dzīvi citā valstī. Bet latviešu puika nozaga manu sirdi, turklāt tāds patriots, kurš neko negrib dzirdēt par citām valstīm.

Dzīvoju Rīgā, vienā no labākajām apkaimēm. Laba infrastruktūra, viss ērti sasniedzams, centrs ir netālu, apkaimē dzīvo pārsvarā patīkami cilvēki. Manā daudzīvokļu mājā un blakus mājās vispār dzīvo tikai normāli kārtīgi cilvēki. Laba jaunā projekta īpatnība.
Nosacīts Rīgas mīnuss- mazpilsētās un laukos gaiss ir mazliet labāks, taču uz globālā fona arī Rīgā tas nav slikts.

Dzīvoju pilsētā, ļoti patīk un apmierina, ka viss vajadzīgais ikdienā ir pieejams. Var spontāni kaut kur aiziet, jo viss tepat vien ir. Ja nav pieejama mašīna, mierīgi var iet kājām vai izmantot sabiedrisko transportu. Medicīnas iestādes pieejamas, īpaši to novērtēju, kad biju stāvoklī.
Ilgtermiņā skatoties, arī bērnam tuvumā mājām būs skola un vietas, kur apmeklēt kādus pulciņus.
Pati visus skolas gadus nodzīvoju laukos. Nav patīkamas atmiņas. Vienmēr agrā celšanās, lai brauktu uz skolu pilsētā, autobusu ilgā gaidīšana, lai tiktu mājās. Draugus arī spontāni nevarēju satikt, tāpat arī nekādos pulciņos nepiedalījos, jo nevarēju izbraukāt. Savam bērnam to nenovēlu, tāpēc arī esmu par dzīvi pilsētā, kur viss rokas stiepiena attālumā.

Dzīvoju nepilnus 20 kilometrus no Rīgas. Esmu apmierināta, klusa mazpilsētiņa, bieži kursē sabiedriskais. Liels pluss tas, ka dzīvošanas izdevumi ir krietni mazāki, nekā tie būtu lielajās pilsētās. Rīgā es strādāju, bet dzīvot tur negribētu. Pārāk trokšņaini, pārāk dārgi un pārāk daudz cilvēku.

Šobrīd dzīvoju mazpilsētā ap 40 km no Rīgas un esmu neapmierināta ar to. Nāku no Latvijas mērogiem normālas pilsētas (arī mazas, bet šī mazāka) arī ap to pašu attālumu no Rīgas. Pēc tam pārvācos uz Rīgu, kur dažādos mikrorajonos un arī centrā (kur ļoti patika) nodzīvoju daudzus gadus. Pirms gada pārvācos pie drauga uz šo pilsētu un šobrīd vēlos atpakaļ uz Rīgu, tikai jāizdomā, kā mums to izdarīt. Man galīgi neder mazāka pilsēta par Rīgu. Patīk visas iespējas, ko sniedz Rīga, patīk cilvēki, kņada utt. Draugam nav iebildumu pret Rīgu, bet pilnībā apmierina arī esošā pilsēta, kur viņš ir audzis, un ir lieta, kas šeit notur - labs iegādāts dzīvoklis. Tādēļ vienīgo plusu, ko es atzīstu, ir tas, ka, ja līdzekļi neatļauj Rīgā nopirkt labu dzīvokli labā rajonā, tad saprotami, ka ārpus Rīgas šie līdzekļi ir pietiekami. Tāda dilemma, ko tālāk.

Minelūše @ 26.11.2023 13:39

Dzīvoju nepilnus 20 kilometrus no Rīgas. Esmu apmierināta, klusa mazpilsētiņa, bieži kursē sabiedriskais. Liels pluss tas, ka dzīvošanas izdevumi ir krietni mazāki, nekā tie būtu lielajās pilsētās. Rīgā es strādāju, bet dzīvot tur negribētu. Pārāk trokšņaini, pārāk dārgi un pārāk daudz cilvēku.

Pēc maniem novērojumiem vienīgais, kas ir dārgāks Rīgā - nekustamā īpašuma iegādes cena. Man mazpilsētā komunālie maksājumi ir dārgāki nekā šobrīd maniem draugiem Rīgā. Piemēram, ūdens mums ir kosmosa cenā. Pārtika un cits veikalos nopērkamais nemainās no pilsētas. Tad kas vēl?
Par īres cenām pēdējā laikā neesmu interesējusies. Rīgā tās, protams, ir dārgas, bet nezinu, kādas ir mazpilsētā. Man liekas, ka tāpat par sviestmaižu cenu nedod un beigās ar visiem lielākiem komunālajiem (ja pieņem, ka tādi ir) un transporta izdevumiem līdz Rīgai (ja tur darbs) neatmaksājas.
Rakstot iezīmējās vēl mīnuss citām pilsētām ārpus Rīgas - darbu nevar atrast.

Covid laikā un īsi pēc tam bija attālināts vai hibrīda modelis darbiem, bet šobrīd daudzi darba devēji dzen atpakaļ birojos (protams, ne visi).

Tagad pierīgā , mežs blakus,gaiļi no rītiem dzied,klusums , miers. Kopš dzimšanas dzīvoju Rīgas centrā,un gribu atpakaļ. Personīgi man nekas labāks nav . Ari daudzie Rīgas centra parki patīk, Daugavas promenāde ķengaragā, Krastmala,Ķīpsala,Vecrīga Jūgendstils teātri,Opera,muzeji, kino, Rigas zoodārzs,mežaparks, lucavsala.

Man patīk mana Ventspils,bet reizēm plānoju par Liepāju.

Šobrīd pilsēta. Patīk, ka viss ir tuvu un sasniedzams.
Ja reiz pārvākšos, tad tas būs svarīgākais faktors - dabas tuvums. Bet šobrīd ir labi, kā ir, ka viss ir tuvumā un pie dabas arī var aizbraukt salīdzinoši ātri.