Tēma

Gads noritējis dažādu piedzīvojumu zīmē. Gan patīkamu, gan ne tik patīkamu. Tomēr visi kaut ko ir devuši un mācijuši. Visvairāk esmu priecīga par to, ka šis gads iemācījis caur saviem piedzīvojumiem būt pateicīgai par to, kas man jau ir, nevis dzīties vienīgi pēc tā, kā vel man nav.
Svētki ģimenes lokā, eglīte jau mājās, tagad tikai jācer uz biezu sniegu svētkos.

Man bija ļoti parasts gads. Diezgan neinteresants pat. Nekādi diži notikumi vai pārmaiņas arī nebija. Vienīgais pozitīvais - pavasarī smuki notievēju.
Pēdējo mēnesi pavadīšu besoties par to, kā man riebjas ziema un sniegs, jau tagad besos, nu tā ka tiešām ienīstu šo gadalaiku. Man tās ir vienas vienīgas neērtības un nevaru ar prieku darīt pat savus hobijus. Ziemassvētkus arī nesvinu un ceru, ka būs jāstrādā, vismaz samaksa dubultā, viens labums. Jaunogadu mēdzu pasvinēt radu lokā, bet šogad arī varbūt būs jāstrādā, kaut kā vienalga arī.

Kopš 2020. gada laiks kaut kā ātri skrien, nav nekādas svētku noskaņas, viss drūms, naids apkārt. Pirms tam likās viss pozitīvāk. Bet šogad dabūju savu sapņu figūru un rūpējos par to

Šis gads ļoti interesants, piedzīvots viss kaut kas. Gan labas lietas, gan sliktas. Bet atšķirās mana dzīve ar to, ka beidzot jūtu, ka esmu uz pareizā ceļa dzīvē. Iepriekš kaut kā peldēju pa straumi, nezināju ko vēlos darīt uz kuru pusi iet, ar ko nodarboties. Pa šo gadu esmu vairāk pati sevi iepazinusi, nostiprinājusi kādus talantus, sapratusi savu aicinājumu un vismaz zinu uz kuru pusi prasās.
Ziema un aukstums man kā vienmēr nepatīk, bet cenšos vismaz mākslīgi priecāties, jo nevaru arī visu laiku depresijā pati sevi dzīt. Ārā pa dienu ir gaišs, sniegs kokos tomēr ir skaists un kaut kāda romantika tajā visā ir. Esmu pieņēmusi sev jaunu ticību, ka jāmēģina priecāties un visā atrast skaistumu. Tas dzīvi uzlabo pamatīgi un pati sevi nepiesārņoju ar negatīvām domām.
Ziemassvētku plāni vēl nav izdomāti, bet dāvanas gan jau meklēju. Man arī šogad pirmo gadu nebūs dārgas dāvanas nevienam. Mēģinu nogriezt savu šopaholismu un mūžīgo vēlmi visus pārdāvināt. Tā vietā meklēju ģimenei un draugiem tiešām foršas, labas un noderīgas lietas. Kaut ko atbilstošu un ne dārgu. Piemēram draudzenei atradu extra skaistu vāzi second hand veikalā.
Tā apmēram 😇

Malibu Steisija @ 27.11.2023 00:14

Šis gads ļoti interesants, piedzīvots viss kaut kas. Gan labas lietas, gan sliktas. Bet atšķirās mana dzīve ar to, ka beidzot jūtu, ka esmu uz pareizā ceļa dzīvē. Iepriekš kaut kā peldēju pa straumi, nezināju ko vēlos darīt uz kuru pusi iet, ar ko nodarboties. Pa šo gadu esmu vairāk pati sevi iepazinusi, nostiprinājusi kādus talantus, sapratusi savu aicinājumu un vismaz zinu uz kuru pusi prasās.
Ziema un aukstums man kā vienmēr nepatīk, bet cenšos vismaz mākslīgi priecāties, jo nevaru arī visu laiku depresijā pati sevi dzīt. Ārā pa dienu ir gaišs, sniegs kokos tomēr ir skaists un kaut kāda romantika tajā visā ir. Esmu pieņēmusi sev jaunu ticību, ka jāmēģina priecāties un visā atrast skaistumu. Tas dzīvi uzlabo pamatīgi un pati sevi nepiesārņoju ar negatīvām domām.
Ziemassvētku plāni vēl nav izdomāti, bet dāvanas gan jau meklēju. Man arī šogad pirmo gadu nebūs dārgas dāvanas nevienam. Mēģinu nogriezt savu šopaholismu un mūžīgo vēlmi visus pārdāvināt. Tā vietā meklēju ģimenei un draugiem tiešām foršas, labas un noderīgas lietas. Kaut ko atbilstošu un ne dārgu. Piemēram draudzenei atradu extra skaistu vāzi second hand veikalā.
Tā apmēram ?

par ziemu un aukstumu - iepriekšējos gadus arī ar sakostiem zobiem pieņēmu to, dažreiz pat itkā tos smukos kokus fočēju. Bet šogad, nu nevaru, tik ļoti riebjas. 🙄 tie darba dienu rīti, kad ar pārsalušiem pirkstiem jākasa mašīnai stikls, jau vnk dēļ tā vien riebjas. Brīvdienas pat besī, jo reāli man nav ko darīt mājās, visi hobiji man ir ārpus mājas, un šobrīd nekas no tiem nav patīkams, un pat iespējams.

Pārdomājot par pērno gadu, vispār bija līdzīgi gan ziemā ,kad darbā slimoja kolēģi vai viņu bērni un bija grūti salikt maiņas, un atceros, ka teicu, lai man tik dod daudz, jo brīvdienās tāpat galīgi nav ko darīt.