Rakstīšu pa daļām, jo rakstzīmes neatļauj.
Čau visiem!
No kāda mana iepriekšējā posta ziniet ka man ir depresija, trauksme un emocionāli nestabila personība. Īsāk sakot tā, es sagaidīju savu rindu psihiatriskajā slimnīcā (atvērtā tipa) tātad varu iet kur gribi, darīt ko gribi, telefons atļauts. Tik cik jāiēvēro šeit esošais režīms.
Labi bet ne stāsts par to. Kad pie manis atnāca psihiatre, es viņai prasīju ko īsti nozīmē tas viss, robežstāvoklis utt. Viņa saka tam zāļu nav. Var mazināt simptomus t.i. trauksmi, depresiju, bet tā pamatā darbs pie psihologa, jo no bērnības traumām attīstījusies tāda personība
Vaaai cik es biju dismīga. Jūs ziniet, mana māte ir nezvērs. Kā viņa mani klopēja, sita, dauzīja, spārdīja, emocionāli pazemoja un pameta kad man bija 11 gadi.
Tad kad mana psihiatre šito izstāstīja, ka personība tāda izveidojusies, es savai mātei gribēju bietē iedot.
299
