Vai es pareizi izdarīju?

Es nebrīnītos, ka jūs abas esat tās, kuras depresijas māktam cilvēkam teiktu "Nu saņemies, citiem iet daudz grūtāk nekā tev!" 😀

Man slinkums tev gari un plaši skaidrot .Jāsaprot viens , nevarēs visu dzīvi visās nelaimēs, un neveiksmes vainot to seno pāridarītāju. Dzīvot sāpēs un cik es nabadziņš un pasaule pret mani .Tā tas dzīvē nestrādā .Kad Atlaid ,un pats nes atbildību par savu dzīvi un pārstāj vainot un nemitīgi dzīvot pagātnē tad tikai būs ok.Visiem to gan nav lemts saprast .

SarmaD @ 19.11.2023 16:55

Autore, komunikāciju ar māti jau sen nevajadzēja atjaunot. Šī situācija ir pierādījums tam, ka viņa nav gatava uzņemties atbildību par savu rīcību. To mainīt nevar, diemžēl. Līdz ar ko turpmāka komunikācija tev tikai par to atgādinās un kalpos kā palaidējmehānisms agresijai, kas jau acīmredzami noticis.Tas pirmkārt. Otrkārt tava personība ir tiešs rezultāts visai tavai dzīves gaitai. Tas ir tikai likumsakarīgi. Viss ko vari darīt ir analizēt likumsakarības. Tavas dusmas ir pilnīgi vietā. Jebkura emocija ir vietā. Principā speciālists atklāja to, ko nebiji sapratusi pati, tapēc arī dusmas, jo saproti, ka bērnība joprojām tev nozog kvalitatīvu dzīvi arī pieaugušā vecumā. Tagad jāliek viss pa plauktiem.
Komunikāciju ar māti norauj, bloķē. Ja tiešām vajadzīgs liegums tuvoties, jo pastāv reāli draudi tev, tad dari arī to.

Pilnīgi piekrītu, ka dusmas ir vietā. Un muļķības, ko te raksta, ka dusmas viņai sabojās dzīvi. Tieši pretēji - dusmas pret agresoriem ir tas, kas cilvēku nepadara par mūžīgo upuri, tas ir pašsaglabāšanās instinkts.
Bet nepiekritīšu, ka viņa to nezināja. Manuprāt, emocijas bija tādas kādas bija tieši tāpēc, ka viņa to jau bija sapratusi un dusmas iekšā krājās ilgu laiku. Bet kultūra cilvēkiem parasti saka to, ko jau var lasīt arī šajā tēmā - neturi ļaunu prātu uz vecākiem, agresori paši ir tikai nabaga upuri, esi pret viņiem saprotoša un iejūtīga, piedod viņiem kaut viņi piedošanu neprasa un uzskata savu rīcību par pilnīgi pareizu! Psihiatre vienkārši bija tas cilvēks, kas viņai deva atļauju izpaust tās emocijas pret māti, kas viņai bija sakrājušās, un kas ir 100% pamatotas. Protams, problēma ir ne tikai mātē, bet arī tēvā, kurš pieļāva šādu ''audzināšanu'' (kaut vai caur to, ka aiztinās tālēs zilajās, ja jau netiek minēts).

Vari neko neatbildēt ,atvaino teikšu tikai vienreiz, man tevis žēl.
Vienmēr lasu tevi un redzu vientuļu, traku,pamestu ,niknu ,un dumju lauku tanti . Tāpēc bieži aiz līdzjūtības dodu tv handikapu,bet redzu ka nav vērts. Blokā tevi

SarmaD @ 19.11.2023 17:14

Pati gan jau bija vainīga, ka māte šo klapēja ne? ?

Kas Tev ir? Neviena šeit autori nevainoja pie notikušā. Loģiski uz burvju mājiena psiholoģiski nekas neuzlabosies, bet ir jasaprot, ka trakošana, dusmas, tevi iedzīs vēl lielākā bedrē. Ja māte nesaprot nodarīto un nejūtas vainīga, tad dzesēt muti un runāt nav vērts, Tu neizmainīsi pēkšņi tā cilvēka domas un nostāju. Sevis dēļ ir jaizvairās no trigeriem, tā tad jo mazāk kontakts ar māti, jo labāk. Ja vēl viņa Tev ir draudējusi pirms tam, ir skaidrs, ka kontakts jūsu starpā nav vēlams. Varbūt ir vērts aiziet vēl pie kāda ārsta? Šī ārste saka, ka Tu esi izveidojusies tāda personība un neko neizmainīs, bet tas ir viena ārsta viedoklis, varbūt tomēr ir kaut kas maināms.

Kalnos @ 19.11.2023 17:30

Vari neko neatbildēt ,atvaino teikšu tikai vienreiz, man tevis žēl.
Vienmēr lasu tevi un redzu vientuļu, traku,pamestu ,niknu ,un dumju lauku tanti . Tāpēc bieži aiz līdzjūtības dodu tv handikapu,bet redzu ka nav vērts. Blokā tevi

Manis pēc es tev un citiem varu būt pēdējā bomze. Empātija ir lieta, ko nevar iemācīties. Tā vai nu ir, vai nu nav. Un divām šeit esošajām lekciju lasītājam par to, cik viedi ir palaist un tikt tam pāri ir garām aizgājis fakts, ka autore iet terapijā, lai sekmīgi varētu arī tam tikt pāri un atšķetināt lietas, kuras pati nespēj. Kladzināt, ka gudrs cilvēks ir tas, kas piecminūtē tiek pāri lietām, kuras viņu ir salauzušas ir ļoti zems izpratnes līmenis. Un tāds nav tikai šajā situācijā. Paskatieties sev apkārt. Cik mums šobrīd ir aktualizējusies tēma par depresiju. Un joprojām, pat pēc tam, kad visa valsts runā par to, ka jābūt vairāk saprotošiem pret mentālās veselības problēmām, uzrodas duras kas nepaslinkos pateikt, ka "nav ko meklēt te vainīgos, dura. Tiec vienreiz pāri un ar sevi galā."

Lorra @ 19.11.2023 17:37

Kas Tev ir? Neviena šeit autori nevainoja pie notikušā. Loģiski uz burvju mājiena psiholoģiski nekas neuzlabosies, bet ir jasaprot, ka trakošana, dusmas, tevi iedzīs vēl lielākā bedrē. Ja māte nesaprot nodarīto un nejūtas vainīga, tad dzesēt muti un runāt nav vērts, Tu neizmainīsi pēkšņi tā cilvēka domas un nostāju. Sevis dēļ ir jaizvairās no trigeriem, tā tad jo mazāk kontakts ar māti, jo labāk. Ja vēl viņa Tev ir draudējusi pirms tam, ir skaidrs, ka kontakts jūsu starpā nav vēlams. Varbūt ir vērts aiziet vēl pie kāda ārsta? Šī ārste saka, ka Tu esi izveidojusies tāda personība un neko neizmainīs, bet tas ir viena ārsta viedoklis, varbūt tomēr ir kaut kas maināms.

Mani uzvilka teikuma daļa "meklēt grēkāzi, vainīgos". Tas netieši norāda, ka autore ir līdzvainīga fiziskā vardarbībā. Un ja man ir lietas, kuras uzvelk šajā pasaulē, tad tā ir fiziska vardarbība, it īpaši pret bērniem.

https://www.la.lv/liec-miera-vecakus. Un nekomunicē ar viņu vairāk.

"Tādā gadījumā vajadzētu viņus tikai pažēlot un piedot viņiem."
Ģeniāls teikums! 😀 Piedot varbūt vajag, jā. Bet diez kas pažēlos tos bērnus? Viņu pašu bērni?

Kalnos un Debestiņai nav pilnas izpratnes par situāciju, pieļauj domāšanas kļūdas. Līdz ar to - greizus secinājumus. Nereti šādu pozīciju atbalsta indivīdi, kuriem no iepriekšminētajām darbībām dzīves laikā ir bijis kāds labums.
Sliktākais ir tas, ka tēmas autorei dzīves laikā apkārt nav bijuši labi un godīgi, drosmīgi cilvēki.

Ja vecāki tevi nemīlēja tā, kā tev gribējās, tas nenozīmē, ka viņi tevi nemīlēja.

Brīnišķīgs raksts, ko ielikt tēmā, kur autore raksta - mani bērnībā nežēlīgi sita, pazemoja un 11 gados pameta. Tur arī citi absurdi citāti, bet necitēšu muļķības.
Vecākiem bērnu audzināšanai ir 0 standartu. Bieži vien. Diemžēl. Pats uztaisīji - vari darīt ar viņu visu, ko gribi. Un sabiedrība pēc tam vēl liks bērnam pazemot pašam sevi un spiedīs vecākiem piedot arī kad viņi turpinās spļaut bērnam sejā, sakot, ka visu darīja pilnīgi pareizi.
Visu cieņu autores psihiatrei, kura iet uz problēmas sakni, nevis tēlo Jēzu, pieprasot piedot vecākiem smagu vardarbību bērnībā, kad pašas nevar piedot pat dažus nepieklājīgus komentārus SarmaiD un acumirklī atbild viņai ar tādām pašām rupjībām. Daļēji jau šajā tēmā pierādās Artūra rakstītais - šādu beznosacījmu piedošanu pieprasa cilvēki, kam tas ir izdevīgi, un izdevīgi tas ir cilvēkiem, kas paši nekādu beznosacījumu piedošanu pret citiem nepraktizē.

Manuprāt, lieks jautājums vai pareizi izdarīji,izdarīji,jo uzskatīji par pareizu tajā brīdī. Neizskatās,ka Tava māte pārdzīvo,ka dauzīja un pameta Tevi. Jēga no komunikācijas ar māti,ja iepriekš ir bijis liegums par tuvošanos(šaubos,ka tādas lietas var nokārtot tāpat vien). Un tagad draud ar cietumniekiem? Tava māte ir jobnuta (atvainojos),BET uzskatu,ka vispār nav vērts lauzīt galvu par to monstru un komunicēt arī. Varbūt vērts pārvākties uz dzīvi citur, ja viņa ir tik neadekvāta,protams,nezinu vai dzīvo Rīgā vai kāda mazpilsētā.

SarmaD @ 19.11.2023 16:44

Tad aizver žaunas.
Tev nav nekāda poņa ko izdzīvo cilvēki ar šādām ģimenes problēmām.

Diezgan stulbi. Ķirurgam nav poņas operēt kādu, kamēr pats nav ticis operēts?! Okultistam jābūt vājredzīgam, lai ārstētu pacientus?

SarmaD @ 19.11.2023 17:37

Manis pēc es tev un citiem varu būt pēdējā bomze. Empātija ir lieta, ko nevar iemācīties. Tā vai nu ir, vai nu nav. Un divām šeit esošajām lekciju lasītājam par to, cik viedi ir palaist un tikt tam pāri ir garām aizgājis fakts, ka autore iet terapijā, lai sekmīgi varētu arī tam tikt pāri un atšķetināt lietas, kuras pati nespēj. Kladzināt, ka gudrs cilvēks ir tas, kas piecminūtē tiek pāri lietām, kuras viņu ir salauzušas ir ļoti zems izpratnes līmenis. Un tāds nav tikai šajā situācijā. Paskatieties sev apkārt. Cik mums šobrīd ir aktualizējusies tēma par depresiju. Un joprojām, pat pēc tam, kad visa valsts runā par to, ka jābūt vairāk saprotošiem pret mentālās veselības problēmām, uzrodas duras kas nepaslinkos pateikt, ka "nav ko meklēt te vainīgos, dura. Tiec vienreiz pāri un ar sevi galā."

Šeit arī neizpaužas emocionālā inteliģence - pat ne mazākā mērā. Agresīva bļaustīšanās!

Londine @ 19.11.2023 20:34

Diezgan stulbi. Ķirurgam nav poņas operēt kādu, kamēr pats nav ticis operēts?! Okultistam jābūt vājredzīgam, lai ārstētu pacientus?

Atšķirībā no tām divām, viņi ir ar attiecīgo izglītību un zināšanām. Starp citu arī psihoterapeitam nav jābūt dzīves nomocītam, lai spētu iedziļināties citu cilvēku problēmas saknē.

Londine @ 19.11.2023 20:41

Šeit arī neizpaužas emocionālā inteliģence - pat ne mazākā mērā. Agresīva bļaustīšanās!

Un ja es šo pateiktu daudz iejūtīgāk, man kāds medaļu iedotu? Es saprotu, ka diplomātiski izteikts viedoklis ir patīkamāk lasāms. Es vairāk par reālo, jo nav manā tekstā nekā nepareiza. Un viss uz ko var piesieties ir izteiksmes stils. Taču tas nekādā veidā neanulē to, ka man ir taisnība.

SarmaD @ 19.11.2023 16:44

Tad aizver žaunas.
Tev nav nekāda poņa ko izdzīvo cilvēki ar šādām ģimenes problēmām.

Esmu dzīvojusi nabadzībā, ir bijusi vardarbība ģimenē un citas problēmas, tāpēc varu teikt, ka piekrītu Debestiņai, ka nevajag visu dzīvi to vilkt līdzi, jo šie pārdzīvojumi tikai kaitē sev pašai.
Ir divi varianti, ko darīt:
1) Aizmirst šo visu, izsvītrot pāridarītājus no dzīves un domāt par savu nākotni, nevelkot šo vezumu līdzi un cenšoties maksimāli no tā atbrīvoties;
2) Pārdzīvot, provocēt, atkal un atkal domāt par vienu un to pašu.
Saprotu, ka reizēm ir grūti aizmirst slikto, bet tev pašai ir jācenšas tikt galā ar to, ka aizmirsti pagātni un dzīvo šodienai un nākotnei. Koncentrējies uz darāmo un sevis paveikto, nevis pagātnes kļūdām.
P.S. SarmaD, lūdzu, beidz uzvesties kā pusaugu skuķis, kurš kaut ko ir salietojies.

TimeToDream @ 19.11.2023 23:09

Esmu dzīvojusi nabadzībā, ir bijusi vardarbība ģimenē un citas problēmas, tāpēc varu teikt, ka piekrītu Debestiņai, ka nevajag visu dzīvi to vilkt līdzi, jo šie pārdzīvojumi tikai kaitē sev pašai.
Ir divi varianti, ko darīt:
1) Aizmirst šo visu, izsvītrot pāridarītājus no dzīves un domāt par savu nākotni, nevelkot šo vezumu līdzi un cenšoties maksimāli no tā atbrīvoties;
2) Pārdzīvot, provocēt, atkal un atkal domāt par vienu un to pašu.
Saprotu, ka reizēm ir grūti aizmirst slikto, bet tev pašai ir jācenšas tikt galā ar to, ka aizmirsti pagātni un dzīvo šodienai un nākotnei. Koncentrējies uz darāmo un sevis paveikto, nevis pagātnes kļūdām.
P.S. SarmaD, lūdzu, beidz uzvesties kā pusaugu skuķis, kurš kaut ko ir salietojies.

Ko nozīmē vilkt līdzi? Cilvēks iet terapijā, cenšas sevi izzināt, lai nav visa šī cilvēka dzīve jānodzīvo pārmetumos. Atgādinu, ka šis gadijums tapa speciālista atbildes rezultātā, ne no gaisa izrautas fantāzijas. Un specs neko nepareizu nepateica. Tas liek aizdomāties par likumsakarībām.

Londine @ 19.11.2023 20:34

Diezgan stulbi. Ķirurgam nav poņas operēt kādu, kamēr pats nav ticis operēts?! Okultistam jābūt vājredzīgam, lai ārstētu pacientus?

Un ko iesākt vīrietim ginekologam???

Pievienošos Sarmas un citiem ne tik atbalstītiem viedokļiem. Ja nezini, saņem sevi rokās un nestāsti, kā citiem "saņemties". Ķirurgam un vīrietim ginekologam ir izglītība. Stipri šaubos, vai tās "saņēmējas" ir psihiatrs vai kas tamlīdzīgs. Līdz dzīvošanai tālāk jānoiet tāls ceļš un autore jau ir ļoti daudz paveikusi.
Autorei: tas viss bija emociju iespaidā, taču , acīmredzot, vajadzīgi. Tu mātei pateici, kā ir. Tālāk tā ir viņas atbildība (vai šajā gadījumā bezatbildība). Tu nevari piespiest to uzņemties (un nevajag arī smērēties). Tu es tālu tikusi ne tikai apjaušot savu problēmu, bet arī meklējot risinājumu un atrodot atbildes. Tas nozīmē, kā Tev ir skaidrs, kādas kļūdas vairs nepieļaut savā un savu potenciālo bērnu nākotnē.
Turpinot par māti, Tev tādus mēslus dzīvē vairs nevajag vai ne? Kad trakākās emocijas norims, velti laiku patīkamākām lietām. Galvenais neļaut kaut kādam pagātnes rēgam diktēt TAVAS dzīves noteikumus. Zinu, viegli teikt, bet, manuprāt, Tu esi liels malacis. Turpini doties uz priekšu, noņemot no savas dzīves smago nastu (kontaktu ar māti), un būs labāk