GhostGG @ 13.11.2023 17:04
Un ko tu ieteiktu darīt? Būtībā vīrietim ir jārūpejas par ģimeni (finansiāli), tad vēl jādara liela daļa mājas darbu (ok, pēc dzemdībām, kādu laiku ir ok), un tad vēl jādanco sievai apārt kā klaunam, lai viņa viņu gribētu. Ja tu būtu vīrietis, tu tiešām vēlētos uzturēties tādās attiecībās? Viņam, tagad būtu jāpavada atlikušais mūžs, kurā viņš jūtas negribēts? Kādreiz ieliec arī sevi vīrieša vietā pirms runā. Trakākais jau tajā visa ir tas, ka bieži šādas lietas notiek, tad kad ir dabūti sīkie - būtībā vīrietis savu uzdevumu ir izpldijis un "sveiki Gauja". Sorry, bet tas nav ok. Es pilnībā varu iedomāties kā vīrieši šādās situācijās jūtās un kāpēc viņi jūtās "apkrāpti", ja pirms tam viss ir bijis seksuālajā dzīvē ļoti labi.
Vispirms ieteiktu ieslēgt nedaudz paškritikas un paskatīties no malas. Saprotu, ka visi esat perfekti, bet nu ja godīgi...reāli perfekcija nepastāv. Te izklausās, ka sieviete nedara neko un visu nabaga vīrs. Sieva sēž un kāju kustina un vīrs tikai ap viņu.
Ja mēs tik sliktas, tad kapēc nedzīvojat vieni, bet visu laiku meklējaties? Te jau arī pirmā doma- šķirties. Jums bez sievietēm dzīvot būtu grūtāk, kā mums bez vīriešiem. To saprot visi.
Sievietes arī jūtas apbižotas, ticiet. Mums arī jau sen pretī nestāv tie prinči, kas pirms padsmit gadiem. Neviens vairs neved tik naski randiņos, nebučo rokas un nedavina ziedus. Negaida mēnesi līdz nākošajai tikšanās reizei, kad varēs pabūt kopā, bet čīkst sieviešu forumā, ka sieviete nedod gana bieži.
Ticiet man, sievietes arī ir vīlušās un gana apkāstas, ka tagad dabuj telefonā sēdošus veču, kas pirms 15 gadiem nebija. Plikas pļeškas, resnus vēderus, izpirstas apenes un kas tik vēl nav dzirdēts...utml.
Netēlojat cietējus. Piedzemdējušas bērnus, iznēsājušas, izbarojušas, naktis negulētas, strijas, matkritis, dārziņi, slimošanas, puņķi, klepi. Kad precās ( saprotu, ka te arī tas nav izdarīts, līdz ar to tāpēc tik viegli ir ar šķiršanos mētāties, jo nekas jau nav jādala. Pacel mici un aiziet pie citas.) neviens neparakstās uz visu šo, bet dzīvē tā notiek. Tā ir un tad vairs nav. Tad paliek vieglāk. Un tāpēc ir tik maz to, kas paliek kopā, jo vieglāk ir gauzties, nekā domāt risinājumu.
Atradīs jaunu stirniņu, bet pēc gadiem būs tajā pašā mežā. Nekas jau nemainīsies.