Sekss vienreiz mēnesī. Ko darīt?

Man bija vienas attiecības, kur arī bija apmēram sekss 1x mēnesī. Citās attiecībās man bija var teikt katru dienu, pēc tās pieredzes, es aizietu diezgan ātri prom no tām attiecībām, kurās bija 1x mēnessī. :D

Neesam 13 gadus kopā un mums nav pat bērnu. Bet es ļoti reti, kad vēlos savu partneri. Vispār pirmos 3 gadus bija viss super. Bet tad vienā brīdī es kaut kā ļoti atsvešinājos no viņa. Es ik pa brīdim sajutu tādu kā manu emociju nepieņemšanu vai to ignorēšanu, pēc vienas frāzes pirms viņš devās uz pusgadu prom, man likās, ka kāds būtu nogriezis/pārcirtis kaut ko. Visas tās - neērta gulta, nav gaisa, esmu nogurusi.. viss iespējamais, lai negulētu... Un trakākais, ka lai cik ļoti prāts varbūt cīnās, ķermenis atgrūž to otru. Pieskarieni kaitina. Bet tas ir kaut kā rezultāts. Kad es sajūtu, ka tiešām mani iekaro vai kaut kādu vīrišķīgu enerģiju no viņa puses, tikai tad... tad es vēlos. Bet pārsvarā emocionāli es diezgan daudz esmu vīlusies. Nav šī dzīvīguma, nav rotaļīguma - viss ir tāds nopietns.

Drīzāk jautājums, kā šo dzirksti iedegt. Vai var vispār iedegt un kurā brīdī tā ir pazudusi. Te jau ļoti jaizrunā, jāekspermentē. Un varbūt šeit var palīdzēt kāds speciālists, jo vispār tas viss nav tik vienkārši.

Tas ir tik sievišķīgi -liegt vīram seksu, piedevām padarīt viņu par vainīgo!
No komentāriem saprotams, ka daudzām šeit ir absolūti pašsaprotami uztvert seksu kā kaut tādu, kas vajadzīgs tikai vīram, tādu kā ietekmes sviru, apmaiņas valūtu! Žēl šīs sievietes, viņu vīrus un bērnus!

Varbut japamegina kada erotiska masaza vai gara prieksspele? Pajauta tiesi, kas sievietei patik gulta un kas ne.
Varbut pec dzemdibaam nav paarliecinaata par savu augumu?