Bērnam bail no sacensībām

Man pašai ir pieredze, bet ar mācībām saistīta. Es stundās atbildēju izcili uz jautājumiem, visus mājasdarbus pildīju izcili, kd stundās utt., bet kad bija eksāmeni, tad viss cauri, uztraukums, bailes ņēma virsroku. Eksāmenus 9.kl. uzrakstīju sekmīgi, bet ļoti zemi, uz 4/5, lai gan stundās mācījos uz 8,9,10. Man palīdzēja sarunas ar skolas psihologu, ieteica kā sevi nomierināt utt. 12.kl jau eksāmenos viss bija labi

Vai viņš vispār grib profesionāli nodarboties ar sportu? Varbūt viņam sports ir vienkārši hobijs, ko darīt savā brīvajā laikā. Daudziem cilvēkiem nav nekādas vēlmes sacensties - viņi trenējas tikai un vienīgi savam priekam un ar sacensībām nenodarbojas

Stefania @ 01.11.2023 11:57

Vai viņš vispār grib profesionāli nodarboties ar sportu? Varbūt viņam sports ir vienkārši hobijs, ko darīt savā brīvajā laikā. Daudziem cilvēkiem nav nekādas vēlmes sacensties - viņi trenējas tikai un vienīgi savam priekam un ar sacensībām nenodarbojas

Vēlas nodarboties, taču bailes un stress visu to grauj.

Saona @ 01.11.2023 11:18

Sveiki!
Vai kādam ir bijusi pieredze, kad bērnam bail no sacensībās- treniņos viss izdodas lieliski, bet sacensībās stress ir tik liels, ka nekas neizdodas. Kā rīkoties šādā situācijā, lai palīdzētu pārvarēt bailes un startēt sacensībās ar pārliecību?

Šis jau laikam par vēlu, bet nevajadzēja teikt, ka tās ir sacensības. Vajadzēja to nosaukt citādāk - par kādu sadraudzības treniņu vai kaut ko tādu. Protams, atkarīgs arī no vecuma.

Saona @ 01.11.2023 12:14

Vēlas nodarboties, taču bailes un stress visu to grauj.

Stefanias jautājums bija nevis vai vēlas nodarboties, bet vai vēlas sacensties. Es šo nodalītu, jo man arī sacensības nekad nav patikušas, neesmu azartisks cilvēks un nepatīk, kādi kļūst cilvēki, kad viņi vēlas uzvarēt - agresīvi. Es saprotu, ja doma ir bērnu audzināt par profesionālo sportistu, kurš ar to pelnīs naudu, bet tādā mazāk nopietnā līmenī, manuprāt, hobijiem ir jānes prieks. Droši vien šobrīd ir citādāk, bet, kad biju maza, tad tie treneri, kuri mērķē uz sasniegumiem, kaut reāli piedalās kaut kādu Mazpisānu konkursā, mēdza bērnus apsaukāt, ja treniņos kaut kas neizdevās.
Bet kopumā tas viss iepriekšminētais varbūt uz tavu bērnu neattiecas, jo stress pirms uzstāšanās, eksāmeniem, sacensībām utt.nav nekas neierasts, man liekas visiem tā ir vai gandrīz visiem, atšķiras intensitāte. Internetā par to, kā mazināt, daudz lasāmvielas. Var aizvest pie psihologa.

Cik vecs ir bērns un par kādi sporta veidu ir runa?

law7 @ 01.11.2023 13:32

Cik vecs ir bērns un par kādi sporta veidu ir runa?

Futbols, 12 gadi

Varu droši teikt, ka ne visiem bērniem un arī pieagušiem cilvēkiem motivāciju darboties nes sacensības, tas ir jānoskaidro individuāli un es pieļauju, ka pats bērns iespējams ir nedaudz apmulsis, iespējams ļoti patīk futbols, bet sacensības dod lieku stresu.

Vai piedalīties sacensībās tiešām ir obligāti?
Man arī bērnībā un joprojām riebjas sacensības. Bet sportot jau var bez tām. Kāpēc jāstresina bērns? Lai spārda bumbu un priecājas.

fifinators @ 01.11.2023 15:37

Vai piedalīties sacensībās tiešām ir obligāti?
Man arī bērnībā un joprojām riebjas sacensības. Bet sportot jau var bez tām. Kāpēc jāstresina bērns? Lai spārda bumbu un priecājas.

Tu nejustos tizli, ja visi tavi treniņu čomi piedalītos, bet tu sēdētu malā?
Atbildot autorei, cik bērnam gadu? Nedaudz tomēr šķiet, ka šīs ir no tām bailēm, kam vienkārši jātiek pāri, jo sāncensība kaut kādā mērā notiek faktiski visos dzīves posmos un no tās īsti nav iespējams izvairīties…

dietiskais.cukurs @ 01.11.2023 15:46

Tu nejustos tizli, ja visi tavi treniņu čomi piedalītos, bet tu sēdētu malā?
Atbildot autorei, cik bērnam gadu? Nedaudz tomēr šķiet, ka šīs ir no tām bailēm, kam vienkārši jātiek pāri, jo sāncensība kaut kādā mērā notiek faktiski visos dzīves posmos un no tās īsti nav iespējams izvairīties…

Tizli bērni sāk justies tad, kad tādas vecenes kā tu viņiem ieskaidro to, ka viņiem tā jājūtās. 😄

fifinators @ 01.11.2023 16:02

Tizli bērni sāk justies tad, kad tādas vecenes kā tu viņiem ieskaidro to, ka viņiem tā jājūtās. ?

Ignorējot tavas neirozes…Ir divu veidu bailes: racionālas un neracionālas. Atšķirību starp abām iemāca vecāki. Pārvarot neracionālas bailes, cilvēks ceļ pašapziņu. Nezināju, ka tas ir tik revolucionārs koncepts…

Saona @ 01.11.2023 14:11

Futbols, 12 gadi

Man māsas dēli abi ap šo vecumu aizgāja no futbola prom, tieši dēļ sacensībām, jo šajā vecumā pārējie komandas biedri sāka pārmest, ja kkas sacensības neizdevas utt. Liels emocionāls spiediens no komandas biedriem, un nedod dievs mača laikā notizlosies vai ne tā bumbu padosi.. jo pārējie reāli grib uzvarēt ar zobiem un nagiem.
Jūsu gadijuma, pat ja puisim komandas biedri neko nepārmet, tad tapat vinam iespejams ir liela atbildibas sajuta attiecība pret parejiem un loti baidās kko sačakarēt, lai neliktu vilties parejiem.
Es puisi pilniba saprotu, ta nav patīkama sajuta kko nocakaret un redzet, kaa citi dusmojas vai bēdājas.

Tādām lietām vnk ir jātiek pāri nevis kā diskomforts tā bēg prom. Tēvam būtu jāparunā ar dēlu par šīm lietām. Kas tad būs vēlāk, kad aizies pieauguso dzīvē? Arī bēks prom, jo, piemēram, darbā nejutīsies komfortabli? Sacensības pats par sevi ir laba lieta, iemāca un norūda raksturu jau bērnībā, iemāca daudz ko, gan zaudējumos, gan uzvarās. Grozi kā gribi, bet visa dzīve ir un būs sacensības.

Kādreiz skolas laikā spēlēju voleojbolu komandā, tad treneris kaut kā fiksi nolika to apziņu, ka komandā visi viens otram ir pakārtoti, būs kļūdas ofc, bet iziet laukumā un stāvēt kā briedim nebūs variants, pat ja ļoti bail, jo tad vnk izlidinās no komandas. Vecums ir pietiekami apzinīgs, lai saprast to, ja sacensībās nav rezultāta vispār nekāda, tad nav jēga nemaz spēlēt, bumbu tā sevis pēc var patrenkāt arī pagalmā. Šaubos, ka "maiga" iedrošināšana šeit ir opcija.

Puisis jau paliels, tātad pats var saprast un paust, kas patīk un kas nepatīk.
Vēl jautājums, vai futbols tiešām viņam ir tik mīļš. Skolas gados nodarbojos ar individuālo sporta veidu, pie mums ar prieku pārnāca bērni no dažādiem komandu sporta veidiem un stāstīja, kādas viņiem iepriekšējā sportā bijušas nejēdzības. Visbiežāk gan tas bija basketbols, no kura pārnāca.

hanney @ 01.11.2023 17:35

Man māsas dēli abi ap šo vecumu aizgāja no futbola prom, tieši dēļ sacensībām, jo šajā vecumā pārējie komandas biedri sāka pārmest, ja kkas sacensības neizdevas utt. Liels emocionāls spiediens no komandas biedriem, un nedod dievs mača laikā notizlosies vai ne tā bumbu padosi.. jo pārējie reāli grib uzvarēt ar zobiem un nagiem.
Jūsu gadijuma, pat ja puisim komandas biedri neko nepārmet, tad tapat vinam iespejams ir liela atbildibas sajuta attiecība pret parejiem un loti baidās kko sačakarēt, lai neliktu vilties parejiem.
Es puisi pilniba saprotu, ta nav patīkama sajuta kko nocakaret un redzet, kaa citi dusmojas vai bēdājas.

Šis ir tipisks piemērs sliktam treneru darbam.