Kā uzrunājat?

Sākumā uz jūs, ja laba komunikācija un saprašanās dzīvē, tad pāreju uz Tu

Es vispār jebkuru svešu cilvēku, tai skaitā arī pusaudžus, kas jau vismaz manā augumā, uzrunāju uz Jūs, vai tas biznesa partneris vai bomzis, kas pakritis pie durvīm, un garām netieku. Ja attiecības pāriet uz pazīšanos, tad, protams, arī pāreju uz Tu. Darba un profesionālajā vidē gan palieku pie Jūs.
Bet neķer traumu, pie mums uz darba interviju atnāca tāds meitēns, gadi 20, viņai nebija kompleksu big boss (sievieti ap 55) uzrunāt uz tu.

Es sava vecuma cilvēkus, ja nav konkrēti formāla vide, uzrunāju uz Tu. Man, perosnīgi, tas "jūs" liek justies neērti, uzliek barjeru.
Kad man būs 45-50 varbūt domāšu citādāk un sākšu visus uzrunāt ar jūs. :D

Uz Tu. Tā jūsošanās tāda māžošanās. Nu vienīgi, ja satiktu kādu tiešām ievērības cienīgu personāžu - Pauls, Rajecka piemēram. Visādāk savādāk uz Tu, nekādu barjeru.

SarmaD @ 26.10.2023 00:57

Uz Tu. Tā jūsošanās tāda māžošanās. Nu vienīgi, ja satiktu kādu tiešām ievērības cienīgu personāžu - Pauls, Rajecka piemēram. Visādāk savādāk uz Tu, nekādu barjeru.

Tā nav māžošanās, tā ir cieņas izrādīšana pret cilvēku. Biju kopā ar mammu veikalā, un pārdevēja vēsi runā ar mammu uz 'Tu', 'cik Tev iesvērt'? Tā itkā būtu draudzenes, kautgan pirmo reizi redzēja. Un man tas 'Tu' izklausijās necienīgi un prasti. Tomēr ir jāzin, kur un kam teikt Jūs vai Tu!

Atkarīgs no situācijas. Sava vecuma cilvēkus nespēju uz Jūs uzrunāt, šķiet dīvaini. 😄
Nesen viena pabira pie manas mājas manā acu priekšā izvilka krānu un sāka mīzt. Kad viņu nolamāju, šis aizvainoti teica - ka vispār viņš esot “Jūs”, nevis “tu”. 🤣 tas tā, off topic humoram 😄

Care Cat @ 26.10.2023 03:01

Tā nav māžošanās, tā ir cieņas izrādīšana pret cilvēku. Biju kopā ar mammu veikalā, un pārdevēja vēsi runā ar mammu uz 'Tu', 'cik Tev iesvērt'? Tā itkā būtu draudzenes, kautgan pirmo reizi redzēja. Un man tas 'Tu' izklausijās necienīgi un prasti. Tomēr ir jāzin, kur un kam teikt Jūs vai Tu!

Kad studiju gados strādāju apkalpojošajā sfērā, man bieži gadījās pretēja situācija - pircēji mani uzrunāja uz Tu un sajūtas bija līdzīgas. Ok, es saprotu, ka biju jauniņa, tomēr šķiet, ka apkalpojošo personālu vajadzētu uzrunāt uz Jūs un izrādīt cieņu. Vienīgais brīdis, kad Tu likās ok, bija kad atnāca klients, kas izskatījās aptuveni mana vecuma vai nedaudz vecāks, tad tas Tu neaizvainoja.

Care Cat @ 26.10.2023 03:01

Tā nav māžošanās, tā ir cieņas izrādīšana pret cilvēku. Biju kopā ar mammu veikalā, un pārdevēja vēsi runā ar mammu uz 'Tu', 'cik Tev iesvērt'? Tā itkā būtu draudzenes, kautgan pirmo reizi redzēja. Un man tas 'Tu' izklausijās necienīgi un prasti. Tomēr ir jāzin, kur un kam teikt Jūs vai Tu!

Ja tava mamma būtu kas ievērības cienīgs, tad arī es uzrunātu uz Jūs. Citādi mēs visi esam pilnīgi parasti cilvēki. Jā, arī veikalā. Pati es arī negaidu, kad mani jūsos. Neesmu nekāda Vaikule.

Visus ,visur uz jūs. Tos ko ilgi pazīstu tikai uz tu.

Eju pie savas keratīna meistares jau n’tās reizes un joprojām putrojos, vienu brīdi uz jūs, otru uz Tu. Smējos jau , teicu, ka nevaru pierast lai pārietu uz Tu, lai gan tajā pašā laikā “Jūs” man viņai teikt neērti, jo tomēr nav pirmā reize un ir mana vienaudze. 😅
Bet pa lielam, vienmēr svešus cilvēkus un tos, kurus satieku pirmo x uzrunāju uz Jūs, tas ir tikai normāli. Elementāras pieklājības normas.

Man prātā neienāktu svešam cilvēkam teikt "tu", vienalga, vai tas būtu mans vienaudzis vai nē. Ja abi cilvēki nav vienojušies par familiāro uzrunu, tas šķiet tik nepieklājīgi. Arī skaistumkopšanas meistariem saku "jūs". Ir bijuši gadījumi, kad manikīra meistari uzrunā uz "tu". Nelaboju un neiebildu, bet man nebija patīkami.
Mana brāļadēla draudzene, skuķis, kurai padsmit gadi, manai mammai, kurai 60+, saka "tu". Manās acīs tā ir neaudzinātība, nav iemācīts, kā jārunā ar vecākiem cilvēkiem. Nesmuki.

Manikīri no sākuma uzrunāju uz Jūs,man šķiet,ka viņa pati uzaicināja pāriet uz Tu 😀 Frizieri uzrunāju uz Jūs,jo neeju katru mēnesi un ir vecāka par mani.
Bet pārsvarā visus nepazīstamos uzrunāju uz Jūs.

Minelūše @ 26.10.2023 09:25

Man prātā neienāktu svešam cilvēkam teikt "tu", vienalga, vai tas būtu mans vienaudzis vai nē. Ja abi cilvēki nav vienojušies par familiāro uzrunu, tas šķiet tik nepieklājīgi. Arī skaistumkopšanas meistariem saku "jūs". Ir bijuši gadījumi, kad manikīra meistari uzrunā uz "tu". Nelaboju un neiebildu, bet man nebija patīkami.
Mana brāļadēla draudzene, skuķis, kurai padsmit gadi, manai mammai, kurai 60+, saka "tu". Manās acīs tā ir neaudzinātība, nav iemācīts, kā jārunā ar vecākiem cilvēkiem. Nesmuki.

Man ar drauga mammu, kurai ir 55+, ilgu laiku prasīja, līdz spēju pāriet uz “Tu”, un pat tad, bija ļoti neērti. Nezinu, varbūt es vienkārši dīvaina.

IceCream @ 25.10.2023 23:43

Es vispār jebkuru svešu cilvēku, tai skaitā arī pusaudžus, kas jau vismaz manā augumā, uzrunāju uz Jūs, vai tas biznesa partneris vai bomzis, kas pakritis pie durvīm, un garām netieku. Ja attiecības pāriet uz pazīšanos, tad, protams, arī pāreju uz Tu. Darba un profesionālajā vidē gan palieku pie Jūs.
Bet neķer traumu, pie mums uz darba interviju atnāca tāds meitēns, gadi 20, viņai nebija kompleksu big boss (sievieti ap 55) uzrunāt uz tu.

ļoti daudzās privātajās darba vietās priekšniekus uzrunā ar Tu. Ja meitene ir gājusi uz daudz intervijām, kur visur ir uz Tu, tad sanervozējoties var gadīties visādi.

Bet neķer traumu, pie mums uz darba interviju atnāca tāds meitēns, gadi 20, viņai nebija kompleksu big boss (sievieti ap 55) uzrunāt uz tu.

Daļai ap 55 patīk Tu uzruna, jūtās jauneklīgāk!

Man arī pilnīgi jebkurš svešs cilvēks ir uzrunājams uz - Jūs.
Tā tomēr šķiet tāda cieņas apliecināšana. Strādāju klientu apkalpošanas nozarē - medicīnas iestādē un ir klienti, kas uzrunā uz - tu. Nuu, nezinu, man tas automātiski liekas nepieklājīgs cilvēks. 😀Es pat sava vīra mammu uzrunāju uz -Jūs, lai gan viņa ir piedāvājusi pāriet uz -tu jau ļooti sen. Nu nevaru un viss.😁

*Bella* @ 26.10.2023 15:01

Man arī pilnīgi jebkurš svešs cilvēks ir uzrunājams uz - Jūs.
Tā tomēr šķiet tāda cieņas apliecināšana. Strādāju klientu apkalpošanas nozarē - medicīnas iestādē un ir klienti, kas uzrunā uz - tu. Nuu, nezinu, man tas automātiski liekas nepieklājīgs cilvēks. ?Es pat sava vīra mammu uzrunāju uz -Jūs, lai gan viņa ir piedāvājusi pāriet uz -tu jau ļooti sen. Nu nevaru un viss.?

Okei, sorii, bet uzrunāt vīra mammu uz jūs man liekas max jocīgi 😀

Lula @ 26.10.2023 15:21

Okei, sorii, bet uzrunāt vīra mammu uz jūs man liekas max jocīgi ?

Es negribēju neko teikt, zinu ka mani noēdīs, bet es arī izbolu acis, kad lasu par jūsošanos ar vīra māti vai to ilgo laiku lai pārietu uz Tu.
Man vīramāte ir super cilvēks. Mēs jau pirmajā tikšanās dienā atradām kontaktu, mēs varam parunāties par jebko, ļoti patīkama sieviete. Man prātā neienāca jau kopš otrās tikšanās reizes vel jūsoties. Ja pirmajā biju ieturēta, lai apostītu gaisu,tad otrajā jau runājām kā runājam joprojām. Es domāju tas tiešā veidā ir saistīts ar raksturu. Gan tam, ko gribas uzrunāt uz Jūs, gan tam, kas grib uzrunāt. Man tomēr liekas, ka mēs visi esam pilnīgi parasti cilvēki šajā pasaulē, katrs daram savu lietu. Varbūt es esmu dinozaure un neiedalu cilvēkus tādās kastās. Vienīgi ārsti man visi ir uz Jūs. Manuprāt viņi dara ļoti svētīgu darbu. Un protams, ja formāli tas tiek prasīts. Bankā, piemēram, konsultācijā uzrunātu uz Jūs, jo tā ir lietišķi.

Atceros, ka strādāju vienā darbā, kur priekšnieks laikam gribēja būt baigi draudzīgs ar padotajiem un uzstāja, lai visi viņam saka "tu". Vienmēr laboja, ja kāds teica "jūs". Tas man bija grūti. Nu nevaru priekšniecību uzrunāt ar "tu". Esmu audzināta savādāk.

Skatos pēc situācijas. Tādos veikalos un citur, kur pirmo reizi cilvēku satieku - "Jūs", bet, ja vairākkārt satieku, ļoti labprāt sagaidu, ka ātri komunikācija pāries uz "Tu". Kur nu vēl drauga mammas un citi radi, nespēju iedomāties jūsošanās.
Pirmajā darba vietā bija jūsošanās, pieradu, bet nākamajās darba vietās uz to skatījās jocīgi. Ievēroju, ka cilvēkiem tas "Jūs" darba kolektīvos, priekšniekiem utt.šķiet, ka "Jūs" vārda lietotājs norobežojas no citiem, ietur distanci, kas daudziem nepatīk. Vēl rodas jocīga sajūta, ja vienā kompānijā, it īpaši, ja visi vienā telpā tajā brīdī, kāds uzrunā kādu uz "Tu" un kāds to pašu cilvēku uz "Jūs".